Back

ⓘ Latvijas kultūra




                                               

Latvijas kultūras kanons

Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko Latvijas mākslas darbu un kultūras vērtību apkopojums. Tajā iekļauti darbi septiņās kultūras nozarēs: arhitektūra un dizains, kino, literatūra, mūzika, skatuves māksla, tautas tradīcijas, vizuālā māksla. Šobrīd Latvijas Kultūras ministrijas veidotajā kanonā iekļautas 99 Latvijas kultūras vērtības, tiek plānots to papildināt. Darbs pie kanona veidošanas tika uzsākts 2007. gada nogalē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces vadībā. Pie katras kultūras nozares vērtību atlases strādāja atsevišķa darba grupa. Kā paraugi tika ...

                                               

Latvijas Republikas Kultūras ministrija

Latvijas Republikas Kultūras ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde kultūras nozarē. Kultūras ministriju politiskā līmenī vada kultūras ministrs. Kultūras ministrija tika izveidota 1990. gadā.

                                               

Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra

Ķemmes-bedrīšu keramikas kultūra bija 4. - 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Latvijas teritorijā dominējusī jaunā akmens laikmeta iedzīvotāju kultūra, ko tradicionāli saistīja ar somugru pirmvalodā runājošo tautu migrāciju no tagadējās Ziemeļkrievijas uz Baltijas jūras krastiem, kur ienācēji sajaucās ar Baltijas pirmiedzīvotājiem un atspieda sāmu priekštečus tālāk Ziemeļeiropas tundrā. 2. - 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Polijas, Baltkrievijas, Baltijas valstu un Somijas teritorijas dienviddaļā šo kultūru pārmāca auklas keramikas kultūra. Jaunākie pētījumi liecina, ka somugru valodās runājošās ciltis Balti ...

                                               

Auklas keramikas kultūra

Auklas keramikas kultūra jeb laivas cirvju kultūra bija 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Latvijas teritorijā dominējusī jaunā akmens laikmeta iedzīvotāju kultūra, ko tradicionāli saista ar indoeiropiešu pirmvalodās runājošo tautu migrāciju uz Viduseiropu un Ziemeļeiropu. Auklas keramikas kultūras izplatības areālā pakāpeniski izveidojās ģermāņu valodas, baltu valodas, slāvu valodas, ķeltu valodas un romāņu valodas. Vidusjūras piekrastē un Rietumeiropā tajā laikā mita basku un ligūru priekšteči, bet Ziemeļeiropas tundrā - sāmu priekšteči.

                                               

Latvijas Kultūras koledža

Latvijas Kultūras koledža, pilnā nosaukumā "Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledža ” ir Latvijas Kultūras akadēmijas pārraudzībā esoša izglītības iestāde, kura izveidota ar Latvijas Kultūras akadēmijas 2011. gada 6. jūnija Senāta lēmumu Nr. 2 par Latvijas Kultūras koledžas pārņemšanu. LKK dod pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturto profesionālās kvalifikācijas līmeni, kā arī ļauj nodarboties ar zinātni, pētniecību un māksliniecisko jaunradi atbilstoši studiju programmu profilam.

                                               

Svidras kultūra

Svidras kultūra bija senā akmens laikmeta kultūra Polijā, Lietuvā un Baltkrievijā. Svidras kultūrai radniecīgas kultūras senlietas atrastas Laukskolas apmetnes arheoloģiskajos izrakumos Latvijas teritorijā.

                                               

Latvijas Kultūras akadēmija

Latvijas Kultūras akadēmija ir Latvijas augstskola, kur var iegūt akadēmisku un profesionālu izglītību kultūras jomā. Tā ir dibināta 1990. gada 29. decembrī.

                                               

Latvijas Radio

Latvijas Radio ir sabiedriskais medijs Latvijā, kas raida kopš 1925. gada 1. novembra. Raidstacija ir bāzēta Rīgā. Kopš 1993. gada 1. janvāra, Latvijas Radio ir Eiropas Raidorganizāciju apvienības biedrs.

                                               

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, akronīms NKMP, ir nacionālā kultūras mantojuma aizsardzības institūcija Latvijā. Izveidota 1988. gadā un kopš 1989. gada ir Latvijas Kultūras ministrijas struktūrvienība. Līdz 2018. gada 13. jūnijam bija pazīstama ar nosaukumu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, kad stājās spēkā apjomīgi grozījumi likumā Par kultūras pieminekļu aizsardzību, kas cita starpā paredzēja Inspekcijas pārdēvēšanu pašreizējā nosaukumā.

                                               

Narvas kultūra

Narvas kultūra bija jaunākā akmens laikmeta sākuma kultūra Latvijā, Igaunijā, Lietuvas ziemeļos, Baltkrievijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumu apgabalos, kas attīstījās no mezolīta laikā radušās Kundas kultūras. Domājams, ka Narvas kultūra ir pārejas forma no Baltijas pirmiedzīvotāju mezolīta kultūras uz ķemmes-bedrīšu keramikas kultūru, kurai vēlajā neolītā piejaucās arī auklas keramikas kultūras elementi. Narvas kultūrai pieskaita Osas apmetnes un Zvidzes apmetnes agrā neolīta iedzīvotājus Latvijas teritorijā. Dienvidos tā robežojās ar Nemunas kultūras areālu.

                                               

Kundas kultūra

Kundas kultūra bija Baltijas pirmiedzīvotāju vidējā akmens laikmeta kultūra Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Polijas ziemeļos, Somijas dienvidos un Krievijas ziemeļrietumu apgabalos. Domājams, ka tā attīstījās no paleolīta laikā Polijas un Lietuvas teritorijā radušās Svidru kultūras. Kundas kultūrai pieskaita Zvejnieku apmetnes un Zvidzes apmetnes mezolīta iedzīvotājus Latvijas teritorijā.

                                               

Bille (grāmata)

Bille ir latviešu rakstnieces Vizmas Belševicas autobiogrāfiska triloģija, kas publicēta laikā no 1992. līdz 1999. gadam. Darbs iekļauts Latvijas kultūras kanonā.

                                               

Dainas

Dainas jeb tautasdziesmas ir viena no galvenajām latviešu folkloras mutvārdu tradīcijām četru rindu vai, retāk, sešu rindu dzejā. Dažādi to varianti izplatīti visos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados un tas veido daļu no latviskās identitātes. Latviešu tautasdziesmu vākšanu sāka vācbaltiešu literāti 18. gadsimta vidū, to sacenšoties turpināja Latviešu Draugu biedrība un jaunlatvieši 19. gadsimtā. Ievērojamākais tautasdziesmu apkopotājs bija Krišjānis Barons, kas izdeva akadēmisku latviešu tautasdziesmu sakopojumu "Latvju dainas” sešos sējumos Jelgavā un Pēterburgā 1894 - 1915. K. Barona ...

                                               

Dainu skapis

Dainu skapis ir skapis, kurā glabājas latviešu folklorista Krišjāņa Barona apkopotās latviešu tautasdziesmas. Tas ir 160 cm augsts, 66 cm plats un 42 cm dziļš. Skapis ticis izgatavots 1880. gadā Maskavā pēc paša Barona veidotā zīmējuma. Dainu skapim ir divas daļas. Abām daļām ir 35 atvilktnes, katrā no tām ir 20 nodalījumi, katrā no kuriem var tikt saliktas 150 - 200 papīra lapiņas, kas bija 3×11 cm lielas. Skapja apakšdaļā esošajās trīs lielajās atvilktnēs tiek glabāti arhīva materiāli. Dainu skapī atrodas 268 815 lapiņas ar četrām līdz astoņām tautasdziesmas rindām uz katras no tām, tāpa ...

                                               

Dievs latviešu folklorā

Dievs latviešu folklorā ir galvenokārt saistīts ar visaptverošo kārtību, likumsakarībām gan dabā, gan cilvēka dzīvē. Dievs ir cilvēkam vienmēr klātesošs, sasniedzams un ir ļoti nozīmīgs tā dzīvē. Cilvēks, sevi izjuzdams kā dabas sastāvdaļu, pakļaujas tās likumībām, un tas ir iespējams ar Dieva padomu, svētību, labvēlību. Dievs cilvēkam neko nedod tieši rokās, jo, iespējams, to nemaz nevar, jo ļoti nozīmīga loma likteņa lemšanā ir Laimai, Dievs palīdz citādā veidā, galvenokārt ar padomu. Dieva vārda sākotnējā izpratne saistīta ar debesīm, kas arī uzskatāmi attēlo Dieva visaptverošo kārtību ...

                                               

Digitālā bibliotēka

Digitāla bibliotēka – dokumentu kolekcija organizēta elektroniskā formātā, kas ir pieejams internetā vai CD-ROM diskā. Tā ir bibliotēka, kuras resursi ir pieejami mašīnlasāmā formātā, izmantojot datoru. Resursi var būt pieejami gan uz vietas bibliotēkās, gan tiešsaistē. Digitāla bibliotēka – tehnoloģisko iespēju un elektronisko resursu kopums. Iegūto digitālo informāciju var izmantot ikviens interesents, kas ir ieinteresēts kāda jautājuma apzināšanā. Digitālās bibliotēkas saturā ir dati, metadati. Digitālo bibliotēku produktu var skatīt publiskajā telpā vai slēgtajā telpā. Digitālās biblio ...

                                               

Dzintariņš

"Dzintariņš" ir Latvijas bērnu deju ansamblis. Darbojas Rīgas domes kultūras un mākslas centrā "Mazā ģilde". Ansamblis ticis dibināts 1953. gadā, tā dibinātāja ir Zinaīda Zeltmate, kas bija arī ansambļa ilggadēja vadītāja. 1975. gadā tam tika piešķirts Tautas deju ansambļa nosaukums. "Dzintariņš" piedalījies dažādos festivālos gan Latvijā, gan ārzemēs. Tā repertuārā ir dažāda veida dejas - gan etnogrāfiskas, gan mūsdienu skatuviskās. Ansamblī ir apmēram 250 dalībnieku 2 - 18 gadu vecumā. Kopš 1991. gada deju kolektīvu vada Z. Zeltmates meita Olga Freiberga.

                                               

Eima eima

Pirmais festivāls "Eima,eima" norisinājās 2009. gada 30. maijā. Tajā piedalījās dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas. Pirmā festivāla nosaukums gan bija "Eima, eima.". Festivāla režisore bija Ina Priedīte, bet mākslinieciskā noformētāja Eva Vinagradova. Festivāla norisinājās Balvu pilsētas estrādē.

                                               

Gadu gredzeni

Iepriekšējais Belševicas krājums "Jūra deg" iznāca 1966. gadā pēc septiņu gadu pārtraukuma, jo viņas agrākos dzejoļus 1963. gadā bija kritizējusi Latvijas Komunistiskās partijas vadītāji par pārlieku pesimismu un "modernismu". Krājuma redaktors bija dzejnieks Jānis Sirmbārdis.

                                               

Krievu valoda Latvijā

Krievu valoda Latvijā ir otrā izplatītākā Latvijas iedzīvotāju lietotā valoda. Pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem 37.2 % valsts iedzīvotāju to mājās izmantoja kā galveno valodu. Visaugstākais īpatsvars krievu valodai kā mājās pārsvarā lietotajai valodai bija Latgales un Rīgas reģionā. Citos reģionos krievu valodu kā galveno mājas valodu lieto krietni retāk.

                                               

Latviešu ornamenti

Latviešu ornamenti jeb latviešu raksti ir vēstures gaitā pārmainījušās latviešu mitoloģiskās un piederības zīmes, kas pamazām zaudējušas savu sākotnējo nozīmi un saglabājušās kā rotājumu vai latviešu tautas tērpu elementi. Tautas dziesmās ornamenta veidošanu sauc par rakstīšanu vai rotāšanu. Latviešu tautastērpu elementu izmantotie ornamenti, pieskaitāmi pie ģeometrisko ornamentu grupas. Ieskaitot rotaslietās izmantotos, var izdalīt vairākus desmitus patstāvīgu ornamentālu zīmju, kuras tautastērpu un aksesuāru rotājumos tikušas dažādi kombinētas, ar laiku veidojot neatkārtojamas, tikai lat ...

                                               

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs ir 1924. gada 2. februārī Berģos, Juglas ezera krastā dibināts Latvijas tradicionālās kultūras pieminekļu brīvdabas muzejs, viens no vecākajiem šāda veida muzejiem Eiropā. Pavisam uz muzeju pārvestas, uzstādītas un iekārtotas 118 no 17. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 30. gadu otrajai pusei vēsturiskajos Latvijas novados - Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē un Latgalē - celtas celtnes. Vēl vairākas celtnes uz muzeju ir pārvestas, bet dažādu apstākļu dēļ nav uzstādītas un patlaban glabājas izjauktā veidā. Brīvdabas muzeja krājumā ir arī aptuveni 150 000 gla ...

                                               

Latvijas Institūts

Latvijas Institūts ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas nodarbojas ar Latvijas tēla popularizēšanu. To 1998. gada 29. septembrī dibināja Latvijas Republikas Ministru kabinets, līdz 2004. gadam tā bija sabiedrība ar ierobežotu atbildību, līdz 2012. gadam - Ārlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts aģentūra. Institūts darbojas Latvijas Ārlietu ministra pārraudzībā. Tas sadarbojas ar ministrijām, kā arī citām iestādēm. Pašreizējā Latvijas Institūta vadītāja ir Aiva Rozenberga, kas amatā ir kopš 2015. gada. Institūts organizē Latvijas popularizēšanas pasākumus gan Latvijā, gan ārvalstīs, ...

                                               

Latvijas mākslas vēsture

Latvijas mākslas vēsture ir Latvijas mākslas vai latviešu izcelsmes mākslinieku mākslas vispārējā attīstības gaita, aplūkojot atsevišķus mākslas veidus, žanrus, virzienus un skolas. Par Latvijas mākslas pirmsākumiem var uzskatīt laiku, kad Latvijas teritorijā ienāca pirmie iedzīvotājiem. Sākot ar Viduslaikiem līdz pat 19. gadsimta beigām Latvijas mākslā dominēja cittautieši, mākslas tendencēm esot cieši saistītām ar mākslas centriem Eiropā. 19. gadsimta vidū parādījās pirmie latviešu izcelsmes mākslinieki, taču nacionālās mākslas tradīcijas sāka veidoties tikai 19. gadsimta beigās. 20. gad ...

                                               

Latviskā dzīvesziņa

Latviskā jeb latviešu dzīvesziņa ir viena no Latvijas Republikas Satversmes ievaddaļā iekļautajām vērtībām, kas Eiropas kultūrtelpā veido Latvijas identitāti.

                                               

Lielvārdes josta

Lielvārdes josta ir tradicionāls latviešu tautastērpa elements, līdz 3 m gara un 10 cm plata rakstaina sarkanbalta linu diegu un vilnas dzijas audene, kam vidū vai malās var būt ieausts arī zaļš, zils vai violets pavediens. Vēsturiski bijusi izplatīta gar Seno Daugavas ūdensceļu - Lielvārdes un tai apkārtējos Jumpravas, Kastrānes, Krapes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Meņģeles un Rembates pagastos. Mūsdienās Lielvārdes josta kā tradicionāla kultūras vērtība iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

                                               

Mirušo ofīcijs

Mirušo ofīcijs ir stundu lūgšanu paveids katoļu baznīcā. Tas radies ap 800. gadu un tika izpildīts kā bēru liturģijas daļa bēru dienā, kā arī pie mirušo vāķēšanas un Visu dvēseļu dienā. Gadsimtu gaitā mirušo ofīcijs ir pazīstams kā aizlūgums, ko notur garīdznieki latīņu valodā. Kopš 18. gadsimta beigām mirušo ofīcijs kļuvis par Latgales un Augšzemes latviešu tradīciju - dzimtajā valodā izpildītu rituālu, daļēji mutiski pārmantojamu, folklorizētu fenomenu. To izpilda galvenokārt mājās un bez priestera līdzdalības, proti, tāpat kā tautasdziesmu - bez kādas ārējas organizēšanas. Mirušo ofīcij ...

                                               

Pankūkdancis

Pankūkdancis ", arī Pankūkas un Granskvērs ", ir lietuviešu tautas deja, kas ir kļuvusi par populāru danci arī Latvijā kopš 1980. gadiem, kad to sāka aktīvi izpildīt etnogrāfisko deju pasākumos. Uz danču "Pankūkas", "Cūkas driķos" un "Skroderis" pamata tika veidota Jāņa Purviņa deja "Līgo danči", kas 2014. gadā tika izpildīta "Rīga - 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta" deju uzvedumā "Lec, saulīte" Rīgā, Mežaparka estrādē. Iespējams, deja ir ASV Grand Square Dance variācija, kurai līdzīgi atvasinājumi gan mūzikā, gan izpildījumā ir sastopami daudzviet Eiropā. Pastāv divas versijas pa ...

                                               

Rīgas Centrālā bibliotēka

Rīgas Centrālā bibliotēka ir Rīgas pašvaldības kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kura pilda savas funkcijas saskaņā ar Latvijas Republikas Bibliotēku likumu un citiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem. Tā ir tieši pakļauta Rīgas domes Kultūras departamentam. Rīgas Centrālās bibliotēkas mērķis ir kultūras vērtību saglabāšana un izplatīšana, nodrošinot bibliotekāro pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

                                               

Rīgas koka arhitektūra

Rīgas koka arhitektūra ir daļa no Rīga vēsturiskās apbūves tradīcijas, kas iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Rīgā patlaban ir ap 4000 dažādu koka ēku un būvju, no tām UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti ap 500 objektu. Senākie koka apbūves objekti datēti ar 18. gadsimtu, kad arhitektūrā noteicošais bija klasicisma stils. Lielākā daļa šī laikmeta ēku gāja bojā priekšpilsētu dedzināšanā 1812. gada kara laikā. Līdz mūsdienām saglabājušās vairākas agrākās ārpilsētas Rīgas koka muižiņas: Zēlustes muiža, Borherta muiža, Kleistu muiža, Hartmaņa muiža, Nordeķu muiža, Depkina muiža, Volera ...

                                               

Rīgas Zooloģiskais dārzs

Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs jeb Rīgas zoodārzs ir zooloģiskais dārzs Rīgā, Mežaparkā, Latvijas Republikā. Aizņem aptuveni 20 hektāru platību un tā kolekcijā ir 430 sugu 3000 dzīvnieki, no kurām vairāk nekā 40 sugas iekļautas pasaules Sarkanajā grāmatā. Bez tam Rīgas Zoodārzam ir brīvdabas filiāle "Cīruļi”. Tā darbības pamatuzdevumus nosaka Pasaules zoodārzu un akvāriju stratēģija dabas saglabāšanā, tas piedalās dabas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un veic darbu vides izglītībā: rādīt dzīvniekus apstākļos, kas pēc iespējas tuvināti dabiskajiem; dzīvnieku kolekciju izmantot d ...

                                               

Viensēta

Viensēta ir Latvijas lauku apvidos izplatīts individuālās apbūves veids, kas ietver dzīvojamo un saimniecības ēkas, kā arī vairākus hektārus zemes. Viensēta savu apzīmējumu ieguvusi, jo atrodas savrup no citām viensētām vai ciemiem. Latvijā saskaņā ar "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu” viensēta ir viena no trim apdzīvoto vietu veidiem līdzās pilsētai un ciemam. Viensēta ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur zemi galvenokārt izmanto lauksaimniecības vai mežsai ...

Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums
                                               

Latvijas Republikas kultūras ministru uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Latvijas Republikas kultūras ministri, kas ir Latvijas Republikas Ministru kabineta locekļi. Politiskā līmenī vada Kultūras ministriju. Birkava valdībā 1993 - 1994 amata nosaukums bija kultūras valsts ministrs, paralēli strādāja arī izglītības, kultūras un zinātnes ministrs Jānis Vaivads.

                                               

Ciba

Ciba vai cibiņa ir neliels, apaļš trauks ar vāku, kas izgatavots no bērzu tāss vai krijas. Cibu lielākoties izmantoja sviesta vai citu ēdamlietu uzglabāšanai.

                                               

Maija dziedājumi pie krusta

Maija dziedājumi pie krusta ir viena no spilgtākajām tautas dievbijības izpausmēm Latgalē. Tie izpaužas kā dievkalpojumi maijā brīvā dabā pie ceļmalas un ciemu krustiem. Šī tradīcija ir vairāk nekā 200 gadus veca. Tradīcija kopā ar Mirušo ofīciju iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Stulpiņš
                                               

Stulpiņš

Stulpiņš ir no koka zara vai saknes darināts sēdeklis. Iekļauts Latvijas kultūras kanonā. Savulaik Rucavas pagastā atrastais stulpiņš apskatāms Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.