Back

ⓘ Latvijas daba




                                               

Latvijas daba (enciklopēdija)

"Latvijas daba" ir reģionāla nozares enciklopēdija, kas tikusi izdota sešos sējumos. Pirmos trīs sējumus no 1994. līdz 1995. gadam izdeva izdevniecība "Latvijas enciklopēdija", savukārt pārējos trīs laikā no 1997. līdz 1998. gadam izdeva apgāds "Preses nams". Enciklopēdijas atbildīgais redaktors bija biologs Guntis Kavacs. Enciklopēdija iznākusi sērijā "Latvija un latvieši".

                                               

Latvijas Nacionālais dabas muzejs

Latvijas Nacionālais dabas muzejs, līdz 2020. gadam Latvijas Dabas muzejs, ir dabaszinātņu muzejs Rīgā, Latvijā. Tas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā. Muzeju 1845. gadā dibināja Rīgas baltvācu inteliģences pārstāvji kā Rīgas Dabas pētnieku biedrības Der Naturforscherverein zu Riga struktūrvienību. Muzeja krājumu veidojuši biedrības biedri, kas muzejam dāvinājuši Latvijas dabas objektus. Muzejs ir Baltijā vecākais kompleksais dabaszinātņu muzejs. Katru gadu Dabas muzejs nosauc Gada dzīvnieku Latvijā.

                                               

Gaiziņkalns (dabas parks)

Gaiziņkalns ir dabas parks Madonas novada Vestienas, Aronas un Bērzaunes pagastos, Natura 2000 teritorija. Parka teritorija aptver Vidzemes augstieni ap Gaiziņkalnu, Talejas un Viešūra jeb Kaķīša ezeru, kā arī vairākus nelielus, sīkus ezeriņus. Te atrodas augstākā vieta Latvijā - Gaiziņkalns - 311.94 m.

                                               

Abavas senleja (dabas parks)

Abavas senlejas dabas parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, kas aptver daļu Abavas senlejas un Abavas upes ieleju Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu un ziemeļu malā Ventspils, Kuldīgas, Talsu un Kandavas novados. Senleja ir izveidojusies ledus laikmetā, kad, ledājam kūstot, pa to plūda ledāja kušanas ūdeņi. Aizsargājamā teritorija izveidota 1957. gadā kā Abavas ielejas kompleksais dabas liegums, paplašināts 1977. gadā līdz 6697 ha. Parks sevī ietver arī īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju "Abavas ieleja", kā arī Čužu purva dabas liegumu.

                                               

Dabas piemineklis

Dabas piemineklis ir aizsargājams dabas objekts. Parasti pie dabas pieminekļiem tiek pieskaitīti dažādi izcili vai arī reti dabas veidojumi, nelielas teritorijas, kurām ir zinātniska vai kultūrvēsturiska nozīme un ir nepieciešama saimnieciskās darbības ierobežošana vai īpaša kopšana teritorijas saglabāšanai. Pie dabas pieminekļiem pieder: senie parki; dižkoki, savdabīgi un reti koki, introducēti koki; dendroloģiskie stādījumi; ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski objekti; senie dzirnavu dīķi. Pie ģeoloģiskajiem un ģeomorfoloģiskajiem objektiem pieskaitāmi dažādi avoti, iežu atsegumi, dižakmeņi, ī ...

                                               

Ogres ieleja (dabas parks)

Dabas parks "Ogres ieleja" ir Latvijas īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kas atrodas Ogres, Ķeguma, Lielvārdes un Ērgļu novadā. Dabas parks ir iekļauts Natura 2000 - Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā. Dabas parks plešas 7515.7 hektāru platībā. Tā izveide notika 2004. gadā, ar mērķi aizsargāt Ogres upes ielejas dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, sabalansējot to ar atpūtas organizēšanu un saimniecisko darbību. Dabas parka teritorijā konstatēti 11 Eiropā aizsargājami biotopi un 15 Latvijā īpaši aizsargājami biotopi 15, kā arī 31 Latvijā aizsargājama suga un 29 Eiropā ai ...

                                               

Latvijas enciklopēdija

Latvijas enciklopēdija ir piecu sējumu enciklopēdija, kas ietver ar Latviju saistītus rakstus, tajā tiek apskatīti arī vispārīgi temati, kuros uzsvars tiek likts uz Latviju. Tā izdota no 2002. līdz 2009. gadam Rīgā, V. Belokoņa izdevniecībā. Pēc enciklopēdijas "Latvijas Daba" izdota no 1994. gada līdz 1998. gadam, šī ir otrā vērienīgā Latvijai veltītā enciklopēdija, kas Latvijā izdota pēc neatkarības atjaunošanas. Enciklopēdijā apkopotas tēmas par Latvijas dabu vairums šķirkļu pārpublicēti no enciklopēdijas "Latvijas Daba" sējumiem, ekonomiku, iedzīvotājiem, vēsturi, zinātni, kultūru, reli ...

                                               

Latvijas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas dabas platības, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā. Pavisam Latvijā ir 683 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, kuru statuss ir apstiprināts ar likumu vai Ministru kabineta noteikumiem. Aizsargājamās teritorijas iedala šādās kategorijās: nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas rezervāti, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas liegumi, aizsargājamās jūras teritorijas un dabas pieminekļi. ĪADT pārvalda un apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde. 683 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas sīkāk izdalās: dendroloģis ...

                                               

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā kopš 1919. gada ir apvienots studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā. LU uzdevums ir nodrošināt iespēju iegūt akadēmisko un profesionālo augstāko izglītību, veikt fundamentālus un lietišķus pētījumus humanitārajās, dabas, tehniskajās un sociālajās zinātnēs. Pēc studentu skaita LU ir Latvijas lielākā universitāte un viena no lielākajām universitātēm Baltijas valstīs. Universitātes galvenā ēka atrodas Raiņa bulv ...

                                               

Dabas liegums

Dabas liegums ir aizsargājama dabas teritorija. Saskaņā ar Latvijas likumiem dabas liegums ir cilvēka darbības mazpārveidota vai dažādā pakāpē pārveidota dabas teritorija, kas ietver īpaši aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus. Šajā teritorijā ir ierobežota vai aizliegta saimnieciskā darbība. Pasaulē parasti dabas liegumus vai tiem pielīdzināmas teritorijas veido, lai aizsargātu salīdzinoši nelielu teritoriju dabas kompleksus vai arī lai īpaši aizsargātu tikai kādu no dabas kompleksu veidojošajiem elementiem.

                                               

Beberbeķi (dabas parks)

Beberbeķu dabas parks ir īpaši aizsargājama dabas teritorija Babītes novada Babītes pagastā, Rīgas pilsētas rietumu pierobežā, teritorijā starp Rīgas - Ventspils dzelzceļu, Babītes ciemu un Rīgas apvedceļu A5. To šķērso autoceļš E22. Tas tika izveidots 1977. gadā bioloģiski vērtīgu priežu audžu aizsardzībai. Parkā dominē priežu sils un priežu mētrājs, daļu no tiem veido vecas vērtīgas priežu audzes. Ģeomorfoloģiski parks "Beberbeķi" ir Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, un to šķērso Nordeķu - Kalnciema kāpu grēda. Lielu teritorijas daļu aizņem jūras pārskalots abrāzijas un akumulācijas l ...

                                               

Dižkoks

Dižkoks ir sevišķi vecs un resns koks, kam ir liela zinātniska, kultūrvēsturiska un estētiska nozīme. Parasti dižkoki ir valsts aizsardzībā kā īpaši dabas pieminekļi, dažos gadījumos arī kā vēsturiski vai kultūrvides pieminekļi. Terminu "dižkoks” literatūrā 1960. gados ieviesa Latvijas dižkoku pētīšanas pamatlicējs Staņislavs Saliņš. Viņš ieteica par dižkoka pamatkritēriju pieņemt stumbra apkārtmēru 1.3 m augstumā no zemes. Mērīšana veicama, ņemot vērā vidi ap koku - slīpā nogāzē apkārtmērs tiek mērīts augstākajā pusē. Gadījumos, ja zem 1.3 m augstuma koka stumbram ir šaurāka vieta, koka a ...

                                               

Latvijas flora

Latvijas flora ir paparžaugu un ziedaugu sugu kopums, kas veidojies Latvijas teritorijā kopš tā atbrīvojās no ledāja un tā kušanas ūdeņiem. Pēdējā no Baltijas ledus ezera ūdeņiem atbrīvojās Latvijas Piejūras zemiene. 2014. gadā izdotajā Dr. biol. Normunda Priedīša Latvijas augu enciklopēdijā "Latvijas augi" iekļautas 1800 sugas, no kurām ap 1300 autors uzskata par vietējās floras sugām, 350 - par ievazātām jeb adventīvām un 140 par dārzbēgļiem. Pēdējo gadu laikā Latvijas botāniķi ir atraduši jaunas sugas un noskaidrojuši arī vairāku kā "izzudušas sugas" apzīmētu augu jaunas atradnes. Latvi ...

                                               

Latvijas ģeoloģija

Latvijas ģeoloģija ir zinātne par Latvijas ģeoloģisko uzbūvi un tās attīstības vēsturi, un ir daļa no Ziemeļeiropas ģeoloģijas. Latvijas ģeoloģiskajai uzbūvei ir divi atšķirīgi stāvi - senā Baltikas kontinenta kristāliskais pamatklintājs un platformas sega, kas galvenokārt ietver ordovika, silūra, devona un kvartāra nogulumus. Latvijas reljefa detaļas nosaka kvartāra perioda apledojumu laikā radušies smilšainie, aleirītiskie un mālainie nogulumi, senākie ieži ir atrodami vienīgi dziļākajās upju ielejās. Nogulumiežu biezums ir atšķirīgs, tas krasi palielinās no aptuveni 300 metriem Latvijas ...

                                               

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs

VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" ir Latvijas valsts kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar vides informācijas vākšanu, analīzi un laikapstākļu prognozēšanu. Uzņēmuma kapitāla daļu turētājs ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Darbu aģentūra uzsāka 2005. gada 1. janvārī kā valsts aģentūra "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra" LVĢMA, kad tā tika izveidota, apvienojot Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru, Latvijas Vides aģentūru un Valsts Ģeoloģijas dienestu. 2009. gada 1. augustā, saskaņā ar 2009. gada 1. jūlija Ministru kabine ...

                                               

Latvijas dabas liegumi

Latvijas dabas liegumi ir viens no aizsargājamo dabas teritoriju veidiem. Saskaņā ar Latvijas likumiem dabas liegumi ir cilvēka darbības mazpārveidotas vai dažādā pakāpē pārveidotas dabas teritorijas, kas ietver īpaši aizsargājamo savvaļas augu un dzīvnieku sugu dzīvotnes un īpaši aizsargājamos biotopus.