Back

ⓘ Politika



                                               

Politika

Politika ir sabiedrisks process, kurā dažādas iedzīvotāju interešu grupas, nacionālas un starptautiskas institūcijas, uzņēmumi vai atsevišķi indivīdi, veic darbības savu oficiālu vai neoficiālu varas, ietekmes, ekonomisko vai citu mērķu sasniegšanai. Politika plašākā nozīmē ietver arī aktivitātes, caur kurām cilvēki pieņem, uztur un maina vispārējos noteikumus, kas regulē viņu dzīvi. Politika tādēļ ir ļoti saistīta ar konflikta un sadarbības fenomenu. Klasiskā politikas izpratne ir cēlusies no Senās Grieķijas un vārds" politika” ir cēlies no vārda polise, kas tiešā tulkojumā no Grieķu valo ...

                                               

Rūpniecības politika

Rūpniecības politika ir valsts rīcības pasākums, kas vērsts uz ekonomikas struktūru izmaiņu, radot labvēlīgakus apstākļus noteiktu ekonomisko sektoru un ražošanas attīstībai. Rietumu teorijā un praksē šis termins vairāk atbilst jēdzienam "nozaru” vai "sektoru politika”. Rūpniecības politiku var klasificēt trīs veidos kā aizsargājošu, adaptīvu un iniciatīvu. Aizsargājoša rūpniecības politika ir orientēta uz izveidojušās infrastruktūras saglabāšanu, nodarbinātības uzturēšanu un nacionālo firmu aizsardzību pret ārvalstu konkurenci. Adaptīvā rūpniecības politika ir virzītu uz valsts rūpniecība ...

                                               

Fiskālā politika

Fiskālā politika ekonomikas teorijā ir valdības pamatnostādņu un lēmumu komplekss, kas nosaka to, kā tiek veikti valsts finanšu tēriņi un to, kā tie tiek segti. Fiskālā politika ir nodokļu un budžeta politika, ar kuras palīdzību tiek iegūta lielākā daļa no valsts budžeta. Valdība izmanto fiskālo politiku, kad tā pārdomāti maina nodokļu likmes un savu izdevumu summas, lai radītu izmaiņas ekonomikā. Šādi pasākumi ir: nodokļu lieluma noteikšana palielināšana vai samazināšana, kredītpolitikas vadīšana kapitālieguldījumu veicināšana vai ierobežošana, subsīdiju lieluma noteikšana dažām nozarēm. ...

                                               

Sarkans karogs (politika)

Sarkans karogs politikā ir strādnieku, sociālisma, komunisma un citu kreisu ideoloģiju simbols. Tas par strādnieku simbolu kļuva 19. gadsimtā, lai gan Francijā to izmanto jau kopš 14. gadsimta. Mūsdienās to bieži izmanto ne tikai komunisti un sociālisti, bet arī mērenāk noskaņoti kreisas ideoloģijas piekritēji, piemēram, sociāldemokrāti un demokrātiskie sociālisti. 19. gadsimtā sarkanus karogus izmantoja, kad notika strādnieku protesti un sacelšanās. Tas kļuva arī par komunisma simbolu pēc tam, kad to izmantoja Parīzes Komūna. Vēlāk sarkano karogu par pamatu saviem karogiem izmantoja vairā ...

                                               

Kohēzijas politika

Kohēzijas politika ir svarīgākā Eiropas Savienības ieguldījumu politika, kas vērsta uz visiem ES reģioniem un pilsētām, lai palīdzētu radīt darbavietas, atbalstītu uzņēmumu konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tas ir arī nozīmīgākais solidaritātes instruments, ar kura palīdzību Eiropas Savienības bagātākās valstis sniedz atbalstu saviem trūcīgākajiem kaimiņiem gan atsevišķu dalībvalstu, gan valstu atsevišķu reģionu līmenī, ar mērķi novērst ekonomiskās un sociālās atšķirības Eiropas Savienībā. Izdevumi Kohēzijas politikas mērķu ...

                                               

Ģimenes politika

Ģimenes politika ir sociālās politikas sastāvdaļa, kas cieši saistīta ar demogrāfijas politiku. Ģimenes politikas galvenie uzdevumi saistās ar stipras un stabilas ģimenes veidošanu, apzinātas demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un nelabvēlīgo sociālo parādību mazināšanu. Ģimenes politika ir valsts institūciju speciāli iniciēti lēmumi un darbība attiecībā uz ģimeni. Gan ģimenes politika, gan demogrāfijas politika ir pasākumu kopums nolūkā sasniegt vēlamo stāvokli, apzināti mainot demogrāfiskos procesus, to virzību un struktūru. Ģimenes politikas mērķi, salīdzinājumā ar demogrāfijas politiku ...

                                               

Nomierināšanas politika

Nomierināšanas politika ir politikas stils, kas vērsts uz politisku vai materiālu piekāpšanos agresīvai varai, lai izvairītos no konfliktiem. Vēsturē termins iegājis, lai raksturotu Lielbritānijas un Francijas valdību ārpolitiku attiecībā uz Vāciju un Itāliju laika posmā no 1935. līdz 1939. gadam. Vēlāk šis termins bieži lietots negatīvā nozīmē, lai vai nu attaisnotu stingru politiku, vai lai kritizētu nomierinošas politikas piekritējus.

                                               

Aizstāvības kampaņa

Aizstāvības kampaņa ir politisks process, kurā indivīds vai grupa cenšas ietekmēt lēmumus, politiskās, ekonomiskās un sociālās sistēmas un iestādes. Aizstāvēšana var iekļaut daudz darbību, ko kāda persona vai organizācija apņemas veikt. Tajā skaitā var būt kampaņu izmantošana plašsaziņas līdzekļos, publiskas uzstāšanās, semināri, pētījumu pasūtīšana un publicēšana, sabiedrisko aptauju veikšana. Viens no aizstāvības veidiem ir lobēšana, bieži to veic lobiju grupas, kur tiešā komunikācija ir vērsta uz likumdošanu, kas ieņem lielu lomu mūsdienu politikā. Pētījumus šajā jomā sāka izmantot, lai ...

                                               

Arodkameras (Igaunija)

Arodkameras Igaunijā tika veidotas starpkaru periodā, sākotnēji kā nozaru pārstāvniecības organizācijas parlamentārajā republikā, bet pēc 1934. gada valsts apvērsuma, Petsa diktatūras laikā, tās veidoja kā alternatīvu vēlētam parlamentam. Valsts modelis, kurā pilsoņus pārstāv nevis uz politiskajiem principiem vai šķiru interesēm balstītas partijas, bet nozaru asociācijas, nāca no fašistiskās Itālijas un Portugāles diktatora Salazara radītās korporatīvās valsts pārvaldes sistēmas. Līdzīgu kameru sistēmu organizēja arī Latvijā Kārļa Ulmaņa diktatūras laikā. 1924. gadā tika izveidota Rūpniecī ...

                                               

Autoritārisms

Autoritārisms ir politiskā sistēma, kurai raksturīga varas koncentrācija viena vadoņa rokās. Tai ir raksturīga antidemokrātiska valsts pārvaldes sistēma, kas izveidota, lai nodrošinātu iedzīvotāju bezierunu pakļaušanos vadonim un valsts varai. Vara tiek koncentrēta diktatora rokās, kurš kontrolē visas varas iestādes. Savu varu pār sabiedrību vadonis uztur ar karaspēka, drošības dienestu un paklausīga birokrātiskā aparāta palīdzību. Dažkārt autoritāras varas pretinieki tiek vajāti vai pat fiziski iznīcināti. Autoritārā valstī var notikt vēlēšanas, tomēr tās nav demokrātiskas. Uz galveno val ...

                                               

Demilitarizēta zona

Demilitarizēta zona ir apvidus, kurā saskaņā ar līgumu vai vienošanos starp valstīm, militārajiem spēkiem vai konkurējošām pusēm ir aizliegtas militārās struktūras, aktivitātes vai personāls. Demilitarizēta zona bieži izveidota gar saskares līniju vai robežu starp militārajiem spēkiem vai aliansēm; dažkārt tā veido de facto starptautisko robežu, kā 38. paralēle starp Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju. Dažkārt demilitarizētās zonas tiek uzskatītas par neitrālu teritoriju, jo nevienai no pusēm nav ļauts to kontrolēt. Zināmākās no mūsdienu demilitarizētajām zonām ir: Antarktika saskaņā ar Antarkt ...

                                               

Krīze

Krīze nozīmē neskaidro procesu evolūciju, kad ir nepieciešams izšķirošs brīdis diagnozei. Jēdzienu "krīze" vēl var izskaidrot kā nepārvaramas grūtības, kas pārsniedz cilvēka ierastos resursus un sarežģījuma pārvarēšanas mehānismu. Krīzes rezultātā paplašinās cilvēka rīcības iespējas, pieaug nejaušības princips un atsevišķu cilvēku rīcība rada neatgriezeniskas un neprognozējamas sekas. Principā krīzei ir vairākas definīcijas un veidi, kas nozīmē to, ka krīze kā jēdziens ietver sevī plašu nozīmes spektru. Ar vārdu "krīze” var saprast finansiālo, sociālo, politisko, ekonomisko, attiecību, kul ...

                                               

Ričards Kudenhovs-Kalergi

Ričards Nikolauss Eijiro, Kudenhova-Kalergi ģimenes grāfs bija austriešu-japāņu politiķis, filozofs un Kudenhova-Kalergi grāfs. Eiropas integrācijas pionieris, kurš 49 gadus strādāja par Paneiropas Savienības dibinātāju. Viņa tēvs bija austriešu-ungāru diplomāts Heinrihs fon Kudenhovs-Kalergi un māte Mitsuko Aojama, naftas tirgotāja, senlietu tirgoņa un Tokijas reģiona zemes īpašnieka meita. Viņa bērnības vārds Japānā bija Aojama Eijiro. Viņš kļuva par Čehoslovākijas pilsoni 1919. gadā, pēc tam pieņēma Francijas pilsonību no 1939. gada līdz dzīves beigām. Viņa pirmā grāmata Pan-Europa tika ...

                                               

Linda Medene

Linda Medene ir latviešu politiķe. Bijusi ministru prezidentes Laimdotas Straujumas padomniece, ministru prezidentes padomnieka Inta Dāldera iniciētās biedrības "DOMNĪCA" valdes priekšsēdētāja, partijas "Vienotība" domes priekšsēdētāja vietniece.

                                               

Militārā diktatūra

Militārā diktatūra ir valdības forma, kurā politiskā vara pieder bruņotajiem spēkiem. Diktatūra var būt atklāta vai arī neoficiāla, kurā pastāv demokrātiskas sistēmas fasāde, taču īstā vara pieder bruņoto spēku vadībai. Lielākā daļa militāro diktatūru izveidojas pēc valsts apvērsuma. Parasti apvērsums tiek attaisnots kā vienīgais līdzeklis, lai glābtu valsti no politiskās nestabilitātes vai arī pasargātu to no "bīstamām ideoloģijām". Aukstā kara gados Latīņamerikā bieži par apvērsuma pamatojumu kalpoja komunisma briesmas. Tuvajos Austrumos par iemeslu apvērsumiem bieži bijusi konfrontācija ...

                                               

Nacionalizācija

Nacionalizācija ir process, kurā privātais bizness vai privātais īpašums nonāk valsts īpašumā. Dažkārt valstij var nodot arī citas īpašumu formas, piemēram, pašvaldības īpašumus. Pretējs process nacionalizācijai ir privatizācija jeb denacionalizācija; var būt arī municipalizācija, kad īpašums pāriet pašvaldības īpašumā. Visbiežāk rūpnieciskajā sektorā tiek nacionalizētas valstij vitālas nozares: transports, sakari, enerģētika, bankas un dabas resursi. Nacionalizācija parasti notiek politisku vai ekonomisku mērķu sasniegšanai. Renacionalizācija notiek, kad valsts īpašums tiek privatizēts, b ...

                                               

Pagaidu valdība

Pagaidu valdība ir ārkārtas valdības veids, kas parasti tiek izveidots jaundibinātās valstīs, kā arī karu, revolūciju vai iepriekšējās valsts iekārtas sabrukuma rezultātā. Pagaidu valdības parasti izveidojas pašas, vai arī tās ieceļ. Pagaidu valdības galvenais uzdevums parasti ir nostiprināt jaunā režīma autoritāti un sarīkot vēlēšanas, kuru rezultātā tiek izveidota jauna, leģitīma valsts pārvaldes iekārta. Pagaidu valdības var grupēt četrās kategorijās: Pagaidu koalīcijas valdība, kuru veido aizejošā vecā režīma un jaunā režīma pārstāvji. Pārejas posma valdība, kurā līdz vēlēšanām vara pi ...

                                               

Pirmā lēdija

Pirmā lēdija ir ievēlētā valsts galvas sieva. Sākotnēji termins "pirmā lēdija" tika apzīmēts ASV prezidenta sievas apzīmēšanai, bet vēlāk to ieviesa arī citās valstīs un mūsdienās tiek izmantots kā valsts galvas sievas apzīmējums prezidentālās valstīs. ASV šis termins pirmo reizi tika lietots 1849. gadā, kad prezidents Zekerijs Teilors tā nosauca ASV 4. prezidenta Džeimsa Medisona sievu Doliju Medisoni viņas bērēs. Tomēr pirmā sieviete, kuru iesāka saukt par "pirmo lēdiju", bija Heriete Leina - ASV 15. prezidenta Džeimsa Bjūkenena radiniece Bjūkenens bija vienīgais neprecētais ASV preziden ...

                                               

Politiskais korektums

Politiskais korektums jeb politkorektums ir tādu runu un darbību izmantošana, kas izvairās no esošas vai iedomātas citu personu iespējamas apvainošanas. Parasti izvairās tieši no dažāda veidu minoritāšu, pārsvarā noteiktu rasu, tautību, reliģiju, seksuālo orientāciju un dzimumu pārstāvju apvainošanas. Pret politiskā korektuma pārkāpējiem bieži tiek vērstas juridiskas un/vai ekonomiskas represijas. Termins mūsdienu nozīmē radās ASV 20. gadsimta 70. gados, un to kreisi orientētie spēki lietoja, lai ironizētu par saviem ekstrēmistiem no marksistiskā spārna, kā arī par savu cenšanos nepateikt ...

                                               

Politiskais spektrs

Politiskais spektrs ir politisko ideoloģiju iedalījums, kurā tās novieto uz iedomātas ass vai nu pa kreisi, vai pa labi no iedomāta centra. Ekonomiskā ziņā jo augstāk tiek vērtētas kopienas intereses pār indivīda interesēm, jo tālāk pa kreisi politisks spēks atradīsies. No otras puses, jo augstāka indivīda finansiālā neatkarība zem kāda politiska spēka, jo tālāk šāds spēks būs pa labi. Alternatīvi vārdi kā atsaukties uz šiem pretpoliem kreisam politiskam spēkam ir "sociālistisks/sociāldemokrātisks", savukārt labēju politisku spēku var saukt par "kapitālistisku". Tomēr politiski spēki nav t ...

                                               

Senāts

Senāts bija Senās Romas padome, republikas laikā tas bija padomdevējs orgāns. Romas impērijas laikā tas vadīja valsti, noteica ārpolitiku un finanses. Senāta 300 locekļus uz nenoteiktu laiku ievēlēja cenzors. Senāta lēmums nebija juridiska norma tās īstajā nozīmē. Senāta varas apjoms bija visai plašs. Tautas sapulces pieņemtos lēmumus līdz pat 3.g. p.m.ē. apstiprināja senāts konsuliem piešķīra ārkārtējās pilnvaras. Diplomātisku sakaru un starptautisku līgumu jautājumi arī ietilpa senāta kompetencē.

                                               

Triumvirāts

Triumvirāts ir alianse starp trīs apmēram vienlīdz spēcīgiem politiskā vai militārā ziņā cilvēkiem. Parasti šo terminu lieto, lai apzīmētu režīmus, kuros varu dala vairākas līdzīgu spēku figūras. Triumvirāts parasti nepastāv ilgi. Senākos triumvirātus saista ar Ķīnas un Romas impēriju, bet arī šodien šīs termins tiek lietots, lai pasvītrotu valsts varas koncentrēšanos atsevišķu cilvēku rokās.

Kreisa politika
                                               

Kreisa politika

Kreisa politika ir valsts sociālās politikas forma, kas virzīta uz valsts pilsoņu sociālu vienlīdzību. Visbiežāk šo terminu lieto politisku partiju klasificēšanai, norādot uz partijas sociālās darbības virzienu.

                                               

Centriski kreisa politika

Centriski kreisa politika, arī mēreni kreisa politika, ir tāda politika, kas politiskajā spektrā tiecas pretim kreisai politikai, taču vienlaikus ir salīdzinoši tuva centrismam. Centriski kreisas politikas aizstāvji parasti vēlas esošās sistēmas ietvaros uzlabot sociālo taisnīgumu. Zināmā mērā tiek aizstāvēta sociālā vienlīdzība, ko cenšas panākt nodrošinot iespēju vienlīdzību.

Viena bērna politika
                                               

Viena bērna politika

Viena bērna politika ir bieži lietots Ķīnas Tautas Republikas iedzīvotāju skaita pieauguma ierobežošanas politikas nosaukums. Iedzīvotāju skaita pieauguma ierobežošana Ķīnā uzsākta 1980. gadā, un aizliegums pilsētās dzīvojošiem precētiem pāriem dzemdēt ne vairāk kā vienu bērnu ir viens no galvenajiem pieauguma samazināšanas paņēmieniem.

                                               

Labēja politika

Labēja politika ir valsts sociālās politikas forma, kas veic sociālu daudzslāņošanos. Visbiežāk šo terminu lieto politisku partiju klasificēšanai, norādot uz partijas sociālās darbības virzienu.

                                               

Centrisms

Centrisms jeb centriska politika ir politiska nostāja, ko raksturo piekrišana līdzsvaram starp sociālo vienlīdzību un sociālo hierarhiju, kā arī pretošanās izteikti kreisai un izteikti labējai politikai. Savukārt centriski kreisa politika un centriski labēja politika apvieno centrismu ar attiecīgi kreisu vai labēju politiku.

Autonomija
                                               

Autonomija

Autonomija, no αὐτόνομος, no αὐτο- jeb "paš-" un νόμος jeb "likums") jeb pašpārvalde filozofijā, politikā, morālē un psiholoģijā apzīmē patstāvību, neatkarību un nepiespiestību lēmumu pieņemšanā.

Boikots
                                               

Boikots

Boikots ir brīvprātīga un apzināta attiecību, darījumu pārtraukšana ar kādu valsti, uzņēmumu vai personu; arī to ignorēšana. Boikota nolūks ir radīt subjektam kādus ekonomiskus zaudējumus vai paust morālu sašutumu, mēģinot piespiest subjektu mainīt nevēlamo uzvedību.

Inaugurācija
                                               

Inaugurācija

Inaugurācija ir valsts galvas vai citas augstas amatpersonas amatā stāšanās ceremonija. Par inaugurāciju mēdz saukt arī rituālu Senajā Romā, kurā jaunievēlētais valdnieks kļuva arī par augstāko priesteri, kā arī Eiropā viduslaikos investitūras daļu vai tās aktu, kurā senjors un tā vasalis deva viens otram savstarpējas uzticības zvērestu.

Neatkarības diena
                                               

Neatkarības diena

Neatkarības diena ir ikgadējas svinības, kurā godina valstiskās neatkarības pasludināšanas gadadienu. Parasti tas notiek pēc saistību zušanas ar kādu citu valsti vai valsts daļu, retāk pēc militāras okupācijas beigām. Lielākajā daļā valstu neatkarības diena ir valsts svētki. Latvijā neatkarības diena tiek svinēta 18. novembrī, 4. maijā tiek svinēta neatkarības atjaunošanas diena.

Opozīcija (politika)
                                               

Opozīcija (politika)

Politikā termins opozīcija apzīmē cilvēku grupu, kas nepiekrīt vairākuma viedoklim, uzskatiem vai politikai.

                                               

Revolucionārais sociālisms

Revolucionārais sociālisms apzīmē sociālisma novirzienu, kas uzskata, ka sociālisma sasniegšanai ir nepieciešama sociāla un politiska revolūcija. Turklāt revolūcija ir arī nepieciešams nosacījums pārejai no kapitālisma uz sociālismu. Tomēr tā ne vienmēr nozīmē vardarbīgu sacelšanos. Tā var apzīmēt arī strādnieku šķiras veiktu politiskās varas sagrābšanu, pretojoties tam, ka to pašu mēģina sasniegt arī kapitālistu šķira.

Free and no ads
no need to download or install

Pino - logical board game which is based on tactics and strategy. In general this is a remix of chess, checkers and corners. The game develops imagination, concentration, teaches how to solve tasks, plan their own actions and of course to think logically. It does not matter how much pieces you have, the main thing is how they are placement!

online intellectual game →