Back

ⓘ Māksla




                                               

Māksla

Par mākslu tiek runāts saistībā ar dažādām cilvēka rīcības formām saistībā ar dažādu tādu materiālu un nemateriālu lietu radīšanu, kam piemīt kaut kāda vērtība attiecībā uz mentālajām spējām, maņām un emocijām. Tādēļ māksla rodas tad, kad cilvēks kaut kā sevi izpauž. Vārds "māksla" tiek lietots saistībā ar dažādiem radošās izpausmes veidiem, piemēram, mūziku, literatūru, fotomākslu, deju, teātri u.c. Visbiežāk par to runā saistībā ar vizuālajām mākslām, piemēram, glezniecību, tēlniecību un grafiku. Tomēr par mākslu runā arī saistībā ar citiem mākslas veidiem, kas iedarbojas uz pārējām maņā ...

                                               

Tēlotāja māksla

Tēlotāja māksla, tēlotājmāksla jeb vizuālā māksla ir mākslas veids, kas īstenību atspoguļo vizuālos tēlos - telpā vai plaknē. Ar tēlotāja mākslu apzīmē mākslu, ko novērtē ar redzes palīdzību. Tajā iekļauti vairāki mākslas žanri: glezniecība, zīmēšanu, grafika, tēlniecība, arhitektūra, fotomāksla, kino, kaligrāfija, tetovēšana u.c. Nereti tēlotāja māksla tiek uzskatīta par sinonīmu terminam "māksla", kas nav īsti pareizi, jo tādas mākslas nozares kā mūzika, literatūra, teātris nepieder pie tēlotājmākslas. Tēlotāja māksla ir nozīmīgs mākslas vēstures izpētes objekts.

                                               

Postmodernisma māksla

Postmodernisma māksla ir termins, kas tiek izmantots mākslas kustības raksturošanai postmodernisma periodā, kura kādā veidā nonāk pretrunā ar modernisma principiem vai arī tos apvieno, vai attīsta ar jauniem paņēmieniem. Par postmodernisma mākslu galvenokārt tiek uzskatīti tādi mākslas veidi, kas iekļauj video tehnoloģijas: intermēdija, instalāciju māksla, konceptuālā māksla un multimēdija. Tāpat dažkārt par postmodernisma mākslas virzieniem tiek uzskatīti mākslas veidi, kas izmanto kolāžas vai brikolāžas paņēmienus, objektu vienkāršošanu, koncentrēšanos uz tiešiem mākslas izejelementiem, ...

                                               

Latvijas Mākslas akadēmija

Latvijas Mākslas akadēmija ir mākslas, jaunrades un kultūras augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības akadēmija Rīgā. Dibināta 1919. gadā, īstenojot Vilhelma Purvīša ieceri izveidot Latvijā augstāko mākslas izglītības iestādi. Akadēmija atrodas neogotikas stilā celtajā agrākās Biržas komercskolas ēkā. Tā ir autonoma augstskola ar tiesībām patstāvīgi izstrādāt savu satversmi un noteikt studiju saturu un formas, pētniecības darba virzienus un to saturu. Studiju programmas tiek īstenotas pilna un nepilna laika studijās, kā arī klātienes vai neklātienes formās, un tikai latviešu valodā ...

                                               

Deģeneratīvā māksla

Deģeneratīvā māksla ir termins, ko lietoja modernās mākslas kontekstā Trešajā reihā. Deģeneratīvo mākslu saistīja ar nevācu izcelsmi, ar ebrejiem un komunistiem. Mākslinieki, kas radīja deģeneratīvo mākslu, bija pakļauti sankcijām, piemēram, tiem aizliedza apmācīt citus, neļāva izstādīt vai pārdot savu mākslu, kā arī atsevišķos gadījumos aizliedza to radīt. "Deģeneratīvā māksla" bija nosaukums 1937. gadā Minhenē rīkotai izstādei, kurā modernisma mākslinieku darbi bija sakārti haotiskā veidā uz sienām ar paskaidrojošiem tekstiem. Vēlāk šo izstādi rādīja vēl vairākās Vācijas un Austrijas pil ...

                                               

Šaha Māksla

"Šaha māksla" ir Latvijā izdots šaha žurnāls, tas bijis Latvijas Šaha savienības oficiāls izdevums. Iznāca divreiz mēnesī laika posmā no 1937. gada aprīļa līdz 1939. gada augustam. Pavisam iznāca 52 žurnāla numuri, katrs 16 lappušu biezs. Žurnāla atbildīgais redaktors bija advokāts Alberts Melnbārdis, bet galvenie redaktori Laimons Mangalis, Aleksandrs Koblencs un Jānis Frīde. Žurnālam bija vairākas pastāvīgās nodaļas: Partiju nodaļa, nodaļas "Problēmas" un "Hronika". Žurnālā regulāri tika atspoguļoti šaha notikumi ārzemēs, Rīgā un Latvijas provincēs. Tajā regulāri aprakstus par šaha vēstu ...

                                               

Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas skola

Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas skola, sarunvalodā saukta par Rozentāļiem, ir specializēta Rīgas mākslas skola, kas atrodas Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pārziņā un ir viena no Profesionālās izglītības kompetences centra "Nacionālā Mākslu vidusskola" struktūrvienībām Hāmaņa ielā 2A Pārdaugavā. Skolā var apgūt akadēmiskos mākslas priekšmetus - zīmēšanu, gleznošanu un kompozīciju, kā arī grafiku un veidošanu, foto dizainu un multimediju dizainu. Skola nodrošina iespēju apgūt arī humanitāros priekšmetus un eksaktos priekšmetus.

                                               

Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola

Profesionālās izglītības kompetences centrs Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola ir profesionālās vidējās izglītības iestāde, kas īsteno dizaina un mākslas profesionālās vidējās izglītības programmas pēc vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības ieguves. Skola atrodas divās ēkās Rīgā: Krišjāņa Valdemāra ielā 139 un Lāčplēša ielā 55.

                                               

Konceptuālā māksla

Konceptuālā māksla radās 20. gadsimta 60. gados. Tās pirmsākumi ir meklējami redīmeida izmantošanā, ko uzsāka Marsels Dišāns, kurš mākslas izstādēs eksponēja ikdienišķus priekšmetus. Konceptuālisms mākslā noraida agrāk pastāvošo uzskatu par skaistuma un mākslas kritērijiem, ko definēja Imanuels Kants savā "Spriestspējas kritikā" ar spriedumu ka "skaists ir tas, kas visiem patīk bez jēdziena". Konceptuālisma idejas ir pazīstamas arī literatūrā. 20. gadsimta 70. gados krievu dzejā rodas neformāls konceptuālistu grupējums, kura pārstāvju vidū bija Dmitrijs Prigovs, Ļevs Rubinšteins un citi dz ...

                                               

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir lielākais mākslas muzejs Latvijā, kurā glabājas vairāk nekā 52 000 Latvijas, Baltijas un Krievijas gleznotāju un tēlnieku mākslas darbu. 2018. gadā bija ceturtais apmeklētākais muzejs Latvijā, 2017. gadā bija apmeklētākais.

                                               

Amatniecība

Amatniecība ir dažādu izstrādājumu sīkražošana, kam pamatā ir roku darbs un vienkārši darbarīki. Augstākās amatniecības attīstības pakāpes ir izstrādājumu ražošana pēc pasūtījuma un preču sīkražošana tirgum jeb mājrūpniecība. Amatniecība radās reizē ar cilvēka ražošanas darbību un attīstījās dažādu sabiedrisku formāciju ietvaros tiešā atkarībā no tehnikas attīstības, iegūdama dažādas jaunas formas. Vēsturiski pirmā amatniecības forma bija mājamatniecība. Priekšmeti tika izgatavoti pašu ražotāju lietošanai. Mājamatniecība bija neatņemama naturālās saimniecības sastāvdaļa.

                                               

Art Deco

Art Deco ir mākslas termins, kas apzīmē elegantu eklektisku dizaina stilu ar aizsākumiem ap 1920. gadu Parīzē. Stils izplatījās Latvijā un gandrīz pa visu pasauli līdz pat Otrā pasaules kara beigām. Stils ietekmēja praktiski visas nozares, ieskaitot arhitektūru, tēlotāja mākslu, lietišķo mākslu, interjera dizainu, rūpniecisko dizainu, modes un juvelierizstrādājumus, kā arī glezniecību, grafiku un kino.

                                               

Attēls

Attēls vai zīmējums ir materiālās kultūras elements, kas parasti ir divdimensionāls un satur vizuāli uztveramu informāciju. Parasti attēlā ir redzams kāds priekšmets, persona, simbols utt. Attēli var būt arī trīsdimensionāli, piemēram, hologrammas. Cilvēks un dzīvnieki attēlus uztver ar acīm. Par attēliem var saukt arī dažādas kartes, grafikus, diagrammas kā arī abstrakto mākslu.

                                               

Austrumvācijas ampelmaņi

Vācijā par ampelmaņiem sauc gājēju luksoforos redzamās cilvēka figūriņas. 1961. gadā VDR mākslinieks Karls Peglavs Karl Peglau radīja ampelmaņu Austrumvācijas versiju. Māksliniekam bija bažas, ka komunistu valdība šos attēlus neapstiprinās, jo tie liksies pārāk buržuāziski cepures dēļ. Pēc Vācijas apvienošanās 1990. gadā bija plāni unificēt visas gājēju pāreju zīmes visā Vācijā, bet iedzīvotāju iebildumu dēļ tas nenotika. Tagad šis cilvēciņs ir kļuvis par vienu no Austrumvācijas un t. s. nostalģijas simboliem. 2005. gada janvārī tika nolemts ieviest šīs figūriņas arī Rietumberlīnē.

                                               

Baleta dejotājs

Baletdejotājs ir persona, kas praktizē klasiskā baleta mākslu. Gan sievietes, gan vīrieši var nodarboties ar baletu; tomēr dejotājiem ir stingra hierarhija un stingras dzimumu lomas. Viņi paļaujas uz gadu ilgām apmācībām un pareizu tehniku, lai kļūtu par daļu no profesionāliem dejotāju ansambļiem. Baleta dejotājiem ir augsts savainošanās risks, ņemot vērā prasīgo baleta tehniku.

                                               

Dekadence

Dekadence ir esošo normu, morāles, cieņas, reliģiskās tīcības pakāpenisks zudums, it īpaši to attiecinot uz lielas sociālās struktūras, piemēram, impērijas vai nācijas, eliti. To attiecina arī uz regresu mākslā, literatūrā, zinātnē un darba ētikā. Tā saistīta ar novērojumiem ilgā laika posmā. Kopš 19. gadsimtā izvirzītajām sociālajām teritorijām par sociālo pagrimumu, vārds tiek lietots ar negatīvu nozīmi. 19. gadsimtā arī radās dekadences kustība mākslā un literatūrā, kura stilizēja un satirizēja kultūras pagrimumu.

                                               

E-LAB

E-LAB ir elektroniskās mākslas un mediju centrs. Centrs tika dibināts 1996. gadā, un tā dibinātāji ir Rasa Šmite, Raitis Šmits, Jānis Garančs, Alise Tīfentāle un citi domubiedri. Vēlāk, 2000. gadā uz E-LAB biedrības bāzes dibināts jauno mediju kultūras centrs RIXC." 90. gadu otrajā pusē, kad uzsākām E-LAB, tiecāmies izbēgt no jebkādas formāli vai strukturāli definējamas darbības. Tomēr nolūks bija – radīt atvērtu un nedefinētu telpu. Taču tas nebija ne pašmērķis, ne māksliniecisks koncepts. Mēs internetu lietojām, lai to pieredzētu. Vienkārši lai apmainītos ar informāciju, komunicētu un ko ...

                                               

Emalja

Stiklveida emalja ir stiklveida masas pārklājums, savienots ar metāla virsmu pie ļoti augstas temperatūras, ko lieto metālu virsmu dekoratīvai rotāšanai vai aizsardzībai pret koroziju. Emaljēšanas procesā emaljas masu uzklāj metāla virsmai, un karsē +860° C temperatūrā. Pie šādas temperatūras emalja kūst, un pārklāj metāla virsmu, aizpildot nelīdzenumus.

                                               

Glezna

Glezna ir tēlotāja mākslas darbs, kas atveidots ar glezniecības līdzekļiem. Retāk jēdzienu "glezna" lieto, apzīmējot daiļdarbā tēlainu īstenības parādības atspoguļojumu vai mūzikā programmatisku skaņdarbu vai tā daļu, kurā tēlaini tiek atspoguļota kāda reālās īstenības parādība. Gleznas atrodas privātās kolekcijās un muzejos, kur tās izvietotas gleznu krātuvēs vai gleznu galerijās, kas Senajā Grieķijā ieguva specifisku nosaukumu - pinakotēka. Gleznām var tikt pielietoti īpaši termini, kas apzīmē to atšķirību no pārējām gleznām. Tie var būt: ikona - kristīgās baznīcas pielūgsmes glezna, kur ...

                                               

RIXC

RIXC ir jauno mediju kultūras centrs, mākslas galerija un mākslinieku kolektīvs. Organizācijas mērķis ir popularizēt un izvērtēt jauno mediju kultūru un apzināti virzīt izmaiņas mākslā un kultūrā, kas saistās ar jauno, digitālo mediju ienākšanu. Galvenie iesaistītie cilvēki RIXC tapšanā bija Rasa un Raitis Šmiti, kas kopš E-lab laikiem ap sevi pulcēja jaunu ar elektroniskajiem medijiem un dažādas modalitātes zīmēm eksperimentējošu mākslinieku loku - Jāni Garanču, Mārtiņu Ratniku, Oskaru Poikānu, Voldemāru Johansonu u.c. Svarīga loma organizatoriski, bija arī mākslas zinātniecei Ievai Auziņ ...

                                               

Telpisks attēls

Telpisks attēls ir ķermeņa vizuālās attēlošanas veids, izmantojot grafiskās izpausmes paņēmienu trīsdimensiju telpā. Sākotnēji 3D attēli bija zīmējumi telpā ar skaidri noteiktām kontūrām. Mūsdienās ir iespējams projicēt gaismas starus tā, lai tie veidotu hologrāfiskus attēlus, kuri spēj telpā pat kustēties. Lielākā daļa, bet ne visi, telpiskie attēli ir autostereoskopiski, t.i., trīsdimensiju attēls ir redzams ar neapbruņotu aci. Telpiskie attēli ir tikai viena daļa no 3D attēliem. Pārēji trīsdimensiju attēli var būt stereogrammas, elektrohologrāfiskie attēli, paralakses attēli, paralakses ...

                                               

Tetovējums

Tetovējums ir zīmējums, kuru uztetovē uz cilvēka ādas. Tas ir viens no populārākajiem ķermeņa modifikācijas veidiem. Tetovējums nozīmē pigmenta ievadīšanu vienu milimetru zem ādas ar speciālu, tam paredzētu ierīci - tetovēšanas mašīnīti. Tetovēšana ir māksla, kas pastāv gan primitīvā, gan profesionālā līmenī. Mūsdienās tetovējumi uz ādas vieniem ir kļuvuši par mākslas veidu, dažiem tie apliecina piederību kādai konkrētai domubiedru grupai.

                                               

Vesterns

Vesterns ir mākslas žanrs literatūrā, kino, glezniecībā un tēlotājmākslā, kas attēlo notikumus Ziemeļamerikas Rietumos un romantizē ASV Rietumu dzīves veidu. Amerikāņu kultūra, neskatoties uz savu salīdzinoši vēsturisku jaunību ir ļoti bagāta un dažāda. Tas ir saistāms ar ASV specifisko mantojumu, kur var atrast dažādu tautu pārstāvjus no visiem pasaules nostūriem. Pateicoties šādai vēsturiskai sakritībai arī radās vesterna žanrs, spilgti piesātināts, ne tikai literatūrā un mākslā, bet arī kino.

Avangards (māksla)
                                               

Avangards (māksla)

Par militāru kaujas vienību veidu skatīt rakstu Avangards kaujas vienība. Ar vārdu avangards apzīmē cilvēku darbus vai idejas, kas ir eksperimentālas un inovatīvas un kas neievēro sabiedrībā pastāvošās normas, galvenokārt tieši mākslā, kultūrā un politikā. Avangards visraksturīgākais ir tieši modernismā un postmodernismā. Daudzi mākslinieki sevi ir pieskaitījuši pie avangarda kustības un turpina to darīt no dadaisma kustības līdz par valodas poētiem 1980. gados.

Cīņas māksla
                                               

Cīņas māksla

Cīņas māksla ir dokumentēta paņēmienu un treniņa sistēma cīņai. Tās galvenais princips ir pašaizsardzība no fiziskiem draudiem. Daudzas cīņas mākslas ir cieši saistītas ar tādām reliģijām kā hinduisms, budisms, daoisms, konfūcisms vai sintoisms, kamēr citas seko īpašam goda kodeksam. Visbiežāk cīņas māksla tiek apgūta priekš sacensībām vai kā sava veida deja.

Iluzionisms
                                               

Iluzionisms

Iluzionisms ir mākslas paveids, kur galveno lomu spēlē roku veiklība; var tikt izmantoti tehniskie palīglīdzekļi. Mākslinieku, kurš rāda ilūzijas, kuru pamatā ir dažāda veida psiholoģiskie paņēmieni un optiskās ilūzijas, sauc par iluzionistu.

                                               

Katarse

Katarse ir jēdziens, ko lieto visbiežāk mākslā un filozofijā. Ar to apzīmē mākslas estētisko iedarbību uz cilvēku. Katarse ir attīrīšanās caur līdzpārdzīvojumu. Šo jēdzienu ieviesa sengrieķu filozofs Aristotelis, pirmo reizi to pieminot savā darbā "Poētika".

                                               

Mimēze

Mimēze ir mācība par īstenības atdarināšanu. Mākslā jēdzienam mimēze sinonīms ir attēlojums. Šo terminu ieviesis sengrieķu filozofs Aristotelis, pirmo reizi to lietojot savā darbā "Poētika".

                                               

Repertuārs

Repertuārs ir skatuves mākslinieku vai mākslinieku grupas iestudēto lomu, izpildāmo skaņdarbu, daiļdarbu, deju un citu priekšnesumu kopums.