Back

ⓘ Jēdzieni




                                               

Diplomātija

Grieķi neradīja profesionālu diplomātu dienestu, ziņnesim bija jābūt skaļai balsij, ziņnesim bija jābūt labai atmiņai, orators tuvinājās diplomātam - ziņnesis, kuru sūta nest ziņu ir spējīgs vest sarunasnevarēja būt jaunāks par 50g., sabiedrībā cienījams. Lielākā nelaime - kukuļņemšana. Dāvanām jābūt reģistrētām. Grieķija neradīja patstāvīgas vēstniecības, sūtīja cilvēkus turp - atpakaļ. Patstāvīga vēstniecība parādījās ap 460 g.p.m.ē. Vēsturiski pirmais diplomāta veids - heralds - cilvēks, kurš atnes ziņu.

                                               

Gilberts Rails

Gilberts Rails bija britu filosofs, Britu ikdienas valodas filosofijas skolas pārstāvis, kurš ir zināms ar savu Dekarta un dualistiskās tradīcijas kritiku. Vitgenšteina ideju ietekmēts, Rails vēršas pret psihes ķermeņa duālismu, apgalvojot, ka psihes un ķermeņa nošķīrums jau principā ir kategoriāla kļūda un līdz ar to visas kartēziskās tradīcijas pamati ir apšaubāmi. Šī kritika tiek izvērsta G. Raila centrālajā darbā "Psihes jēdziens".

                                               

Zināšanas

Zināšanas ir informācijas kopums, kas veido kāda jautājuma, priekšmeta, problēmas utt. aprakstu un atbilst kādam saprašanas līmenim par to. Saistībā ar datiem un informāciju, zināšanas ir šīs piramīdas virsotnē. Zināšanas parasti iegūst apmācības vai pētniecības procesā, kā arī no pieredzes. Zināšanas tiek izmantotas noteiktai darbībai kāda mērķa sasniegšanā. Zināšanas ir zinātniskās teorijas - epistemoloģijas priekšmets. Vairums epistemologu uzskata, ka par zināšanām var runāt tikai tādā gadījumā, ja tās atbilst trim galvenajiem kritērijiem: tās ir pamatotas, patiesas un ticamas. Zināšana ...

                                               

Matemātika

Matemātika ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām. Cilvēkus, kuru mērķis ir izprast un veicināt tālāku matemātikas attīstību, sauc par matemātiķiem. Matemātikā pētāmo objektu un procesu idealizētās īpašības ir noformulētas aksiomu veidā, kuras tiek postulētas par patiesām. No tām ar loģisku spriedumu palīdzību tiek iegūti citi patiesi apgalvojumi, kurus parasti sauc par lemmām vai teorēmām, bet pašu spriedumu virkni - par pierādījumu. Matemātikā jauni jēdzieni tiek ieviesti ar definīciju palīdzību. Ja šādi iegūtā teorija apraksta kādu dabā sastopamu o ...

                                               

Valūta

Valūta ir maiņas līdzeklis, lai veicinātu preču un pakalpojumu tirdzniecību. Visbiežāk izmantotā valūta ir nauda, bet, piemēram, mazāk attīstītās sabiedrībās vai ekonomisko krīžu laikā par valūtu var kalpot arī citas tajā brīdī vērtīgas lietas, piemēram, mājlopi, tabaka un citas lietas. Ar jēdzienu "valūta" saprot tieši maiņas līdzekli, nevis kaut ko vērtīgu pašu par sevi. Valūta ir galvenais valsts monetārās sistēmas elements. Parasti katrai valstij ir monopols uz tās izdotu valūtu, ko kontrolē tās centrālā banka. Būtībā tā ir katras valsts pieņemtā naudas vienība - dolārs, eiro, franks, ...

                                               

Filozofija

Filozofija ir zinātne par dabas, sabiedrības un domāšanas vispārējiem likumiem. Tā ir mācība par esamības un izziņas vispārējiem principiem. Nosaukums "filozofija" ir radies no diviem grieķu vārdiem: philein un sophia, kuri attiecīgi nozīmē "mīlēt" un "gudrība". Tādēļ, burtiski tulkojot, "filozofija" nozīmē "gudrības mīlēšana". Filozofiem nav ierobežots interešu loks. Viņi parasti pievēršas vairākām jomām, piemēram, fizikai, bioloģijai, ķīmijai, astronomijai, socioloģijai, politikai, psiholoģijai, matemātikai, loģikai, ētikai, mūzikai un vēl daudzām citām sfērām. Līdz pat 19. gadsimta sāku ...

                                               

Homoseksualitāte

Homoseksualitāte ir emocionāla un/vai seksuāla tieksme pret sava dzimuma cilvēkiem. Homoseksuālus vīriešus sauc arī par gejiem un homoseksuālas sievietes par lesbietēm. Īpašības vārds "homoseksuāls" tiek lietots, apzīmējot arī seksuālu rīcību starp viena dzimuma cilvēkiem, kuri sevi neuzskata par gejiem vai lesbietēm.

                                               

A priori un a posteriori

Jēdzieni a priori un a posteriori tiek lietoti filozofijā, lai nošķirtu divus zināšanu veidus, taču tos izmanto arī dažādu veidu argumentu nošķiršanai. Abos gadījumos tas ir epistemoloģisks nošķīrums. Laika gaitā šo jēdzienu definīcijas ir mainījušās. Tomēr vienkāršojot var teikt, ka a priori zināšanas ir neatkarīgas no pieredzes piemēram, "Visi vecpuiši ir neprecējušies", savukārt a posteriori zināšanas ir atkarīgas no pieredzes piemēram, "Daži vecpuiši ir bārdaini". Precīzāk izsakoties, jautājums ir par to, kāda ir izteikuma jeb apgalvojuma izcelsme un kas to pamato - vai uzskata pamatoj ...

                                               

Sholastika

Sholastika - reliģiska filozofija, kas attīstījās viduslaiku klosteru skolās un universitātēs. Dažkārt to mēdz dēvēt par viduslaiku zinātni. Tās galvenais mērķis ir kristīgās ticības dogmu apoloģija un sistematizācija. Sholastikas īpatnība saistīta ar to, ka tā centās atklāt nevis ko jaunu, bet skaidrot un sistematizēt to, kas bija pamatā kristīgajai ticībai. Kristīgās mācības galvenie avoti bija Vecā Derība un Jaunā Derība. Sholastiķi šos avotus mēģināja apstiprināt ar seno filozofu mācībām. Tie bija galvenokārt Senās Grieķijas filozofi. Sholastiķi lielu uzmanību pievērsa Aristoteļa filoz ...

                                               

Nacionālisms

Nacionālisms ir etniski konservatīva politiska ideoloģija, kas pirmajā vietā stāda nācijas identitātes jēdzienu. Nacionālisms ietver nācijas identitātes un vērtību aizsardzību, tas bieži tiek kļūdaini jaukts ar šovinismu, kurā sava nācija tiek uzskatīta kā objektīvi pārāka par citām. Nacionālisms ir ideoloģija, kas uzskata nāciju par cilvēka sabiedriskās dzīves pamatu - radies 18. gadsimtā, jau 19. gadsimtā tas sāk dominēt valstu iekšējā politikā. Nacionālisma jūtas sakņojas kā vēsturisko, tā ģeogrāfiskos, kā valodiskos, tā kultūras apstākļos. Nacionālismam raksturīga noteiktas grupas loce ...

Jēdziens
                                               

Jēdziens

Jēdziens, arī priekšstats, ir cilvēka apziņā izveidots vispārinājums, kas atspoguļo priekšmetu vai parādību vispārīgās, būtiskās pazīmes. Jēdzienu vārdos izsaka definīcija.