Back

ⓘ Ģeogrāfija




                                               

Cilvēka ģeogrāfija

Cilvēka ģeogrāfija ir ģeogrāfijas nozare, kas pēta modeļus un procesus, kas nosaka cilvēka mijiedarbību ar vidi, īpaši pievēršot uzmanību cilvēka aktivitātes telpiskajai izplatībai uz Zemes virsmas. Cilvēka ģeogrāfijas galvenais uzsvars nav uz Zemes fizisko ainavu sk. fiziskā ģeogrāfija, taču tā ir cieši saistīta ar to, jo cilvēku aktivitātes lielā mērā nosaka tieši fiziskās ģeogrāfijas aspekti. Šajā ziņā aizvien lielāko lomu kā tilts starp abām zinātnes nozarēm ieņem vides ģeogrāfija. Cilvēka ģeogrāfija ir metodoloģiski daudzveidīga un lieto gan kvalitatīvās metodes, gan kvantitatīvās met ...

                                               

Reģionālā ģeogrāfija

Reģionālā ģeogrāfija ir galvenā ģeogrāfijas joma. Tā koncentrējas uz dažādu kultūras un dabas ģeogrāfisko faktoru mijiedarbību konkrētā zemē vai ainavā, savukārt tā ekvivalents, sistemātiska ģeogrāfija, koncentrējas uz īpašu ģeogrāfisko faktoru pasaules mērogā. Pītera Volkera darbs reģionālajā ģeogrāfijā koncentrējas uz divām jomām: Āfrikas dienvidiem un ASV rietumiem. Abos reģionos viņš ir ieinteresēts mijiedarbībā starp sociālajām, politiskajām un kultūras pārmaiņām un cilvēka mijiedarbību ar vidi. Dienvidāfrikā viņš ir izpētījis attiecības starp makro- un mikropārvaldes politiku un resu ...

                                               

Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma

Ģeogrāfiskā koordinātu sistēma ir koordinātu sistēma, kur katru vietu uz zemeslodes raksturo ar trīs skaitļiem - koordinātām. Parasti tiek izmantota sfēriskā koordinātu sistēma. Ģeogrāfiskās koordinātas ir grādos izteikti attālumi no Zemes ekvatora un sākummeridiāna. Zeme nav sfēra, bet gan neregulāras formas aptuvens elipsoīds, tāpēc, lai precīzi noteiktu atrašanās vietu, jāzina trīs koordinātas. Savukārt ja jānosaka tikai viena punkta atrašanās vietu uz Zemes virsmas, piemēram, pilsētas atrašanās vietu, var iztikt tikai ar divām koordinātām: viena nosaka tās ģeogrāfisko platumu, bet otra ...

                                               

Zeme (teritorija)

Zeme ir jēdziens ar plašu pielietojumu, kas bieži tiek izmantots kā valsts, pavalsts, teritorijas, novada vai apgabala, arī noteikta reģiona, apzīmējums. Parasti, bet ne vienmēr, ar šo jēdzienu izprot teritoriju, ko vieno kopīga pilnīgi vai daļēji suverēna pārvalde un pēc etniskām vai citām pazīmēm saistīti iedzīvotāji. Šādā nozīmē latviešu valodā vārds ticis lietots jau pirms rakstītu avotu parādīšanās. 13. gadsimta avotos par" zemēm” tiek sauktas gan etnisku vienību apdzīvotas teritorijas, gan to daļas. Latvijā diviem no četriem vēsturiskajiem novadiem nosaukumā ir vārds" zeme” - Kurzeme ...

                                               

Pasaules zemes un tautas

Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas ir izdevniecības "Zvaigzne" Galvenās enciklopēdiju redakcijas 1978. gadā izdota ģeogrāfijas nozares enciklopēdiskā vārdnīca.

                                               

Endēms

Endēms ir augu vai dzīvnieku suga, ģints vai dzimta, kas sastopama tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā un nav sastopama nekur citur uz Zemes. Daudzi endēmi ir sastopami ģeogrāfiski vai ekoloģiski izolētos apgabalos, piemēram, salās, kalnos, dziļos ezeros. Reģioni ar augstu endēmismu ir Havaju salas, Madagaskara, Jaunkaledonija, Austrālija, Jaunzēlande, Maurīcija un Baikāla ezers. Izšķir paleoendēmus - izmirstošus endēmus, kuru areāli sašaurinās, un neoendēmus - jaunas sugas, ģintis utt., kas vēl nav paguvušas izplatīties. Pretstats endēmam ir kosmopolīts - tāds, kas sastopams g ...

                                               

Bioma

Bioma jeb bioms ir ģeogrāfiskās joslas daļa ar līdzīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kā arī šajā reģionā sastopamo dzīvo organismu kopums. Dabas veidojumi un dabas īpašības, kurus cilvēki izmanto savām vajadzībām. Tā ir teritorija, kur nokrišņu daudzums un režīms, temperatūra, augājs un augsnes, kā arī fauna un citi vides komponenti ir līdzīgi. Biomas likumsakarīgi mainās virzienā no poliem uz ekvatoru, no okeāniem virzienā uz kontinentu iekšieni, palielinoties augstumam virs jūras līmeņa. Biomas var mainīties arī cilvēku darbības ietekmē. Uz sauszemes biomas ir izteiktākas nekā okeānā. Bio ...

                                               

Ekosistēma

Ekosistēma ir biosfēras pamatvienība, kuru veido noteikti dzīvie organismi un nedzīvā apkārtējā vide, kurā tie dzīvo. Ekosistēmā pastāvīgi notiek enerģijas, vielu un informācijas aprite, kas nodrošina ekosistēmas funkcionēšanu. Biocenozē ietilpst ekosistēmā sastopamie augi, dzīvnieki un mikroorganismi. Ja biocenoze nav veidojusies dabiski, bet to veidojis cilvēks, to sauc par mākslīgo ekosistēmu. Biotopu veido gan abiotiskie nedzīvā daba, gan biotiskie komponenti dzīvā daba. Dzīvajiem organismiem ekosistēmā ir noteiktas funkcijas: organisko vielu producēšana - to veic autotrofi organismi j ...

                                               

Grīva

Grīva ir upes posms pie ietekas jūrā, ezerā, upē, ūdenskrātuvē, citā ūdenstecē, vai arī vieta upes lejtecē, kur ūdens izsīkst, nesasniedzis ieteku. Izšķir vairākus grīvu veidus: daudzteču grīva, lēverainā grīva, salainā grīva, piltuvveida grīva jeb estuārs, zarainā grīva, bloķētā grīva. vienteces grīva,

                                               

Strabons

Strabons bija grieķu vēsturnieks, ģeogrāfs, filozofs. Strabons jaunībā mācījies pie dažādiem slaveniem skolotājiem. Pirmo lielo darbu sarakstījis apmēram 20. gadā p.m.ē., līdz mūsdienām tas ir ticis gandrīz pilnībā pazaudēts. Viņa slavenākais darbs bija 17 sējumus lielais Geographica, kurā bija apkopota aprakstošā cilvēces vēsture un dažādu reģionu ģeogrāfija.

                                               

Akvatorija

Akvatorija ir ūdens virsmas apgabals, kas ir norobežots ar dabīgām, mākslīgām vai nosacītām robežām. Izšķir: Mākslīgas akvatorijas: ostas, ūdenskrātuves, kanāli. Dabīgās akvatorijas: okeāni, jūras, līči, ezeri. Ostas akvatorijā ir iekļauti ūdens ceļi pie tās, reids un iekšējais līcis vai baseini, kuru robežās ir izvietotas ostu būves un notiek kuģu izkraušana un iekraušana. Ostu akvatorija kalpo: hidroplānu pacelšanai un nosēdināšanai hidroplānu osta; kuģubūvei un remontam rūpnīcas akvatorija; kuģu stāvvietai ostas akvatorija; kara tehnikas izmēģinājumiem ūdens poligons, mīnu poligons u.c.

                                               

Lauki

Lauki vai lauku apvidus ir teritorija, kas atrodas ārpus pilsētveida apdzīvotajām vietām. Par laukiem parasti uzskata teritoriju ar raksturīgu agrāru ainavu un dabas vērtībām, kur iedzīvotāju skaits apdzīvotajās vietās nepārsniedz 5000. Galvenā saimnieciskā darbība laukos parasti ir lauksaimniecība un ar to saistītās nozares. Tiek uzskatīts, ka lauki atrodas 15 minūšu braucienā no tuvākās apdzīvotās vietas. Nozīmīgu daļu lauku apvidos aizņem meži un aizsargājamās dabas teritorijas. Latvijā lauku apvidus aizņem aptuveni 98 % teritorijas un to apdzīvo ap 30 % valsts iedzīvotāju.

                                               

Pasaule

Pasaule ir termins, kas ietver Zemes uztveri no cilvēka skatu punkta. Vārds "pasaule" bieži tiek lietots, lai visplašākajā iespējamā nozīmē apvienotu un apzīmētu cilvēka pieredzi un vēsturi. Metafizikā un tai pielīdzināmā kontekstā terminu var attiecināt uz jebko, kas rada īstenību, Visumu.

Nacionālā ģeogrāfijas biedrība
                                               

Nacionālā ģeogrāfijas biedrība

Nacionālā ģeogrāfijas biedrība ir ASV ģeogrāfu organizācija - viena no pasaulē lielākajām nekomerciālajām zinātniskajām un izglītojošām organizācijām. Dibināta 1888. gada 27. janvārī Vašingtonā. Tā atbalsta ģeogrāfiju un citas dabas zinātnes, rūpējas par pasaules kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un vides aizsardzību. Kopš 1888. gada oktobra biedrība izdod žurnālu National Geographic.

Ekvators
                                               

Ekvators

Ekvators ir iedomāta līnija apkārt Zemeslodei, kas atrodas vienādā attālumā no Ziemeļpola un Dienvidpola. Tā atdala ziemeļu puslodi no dienvidu puslodes. Ekvatora platuma grāds ir 0°. Ekvators ir Zemes garākā paralēle un tās garums ir aptuveni 40 075.0 km.

Augājs
                                               

Augājs

Augājs jeb veģetācija vispārīgā izpratnē apzīmē augu valsti, kas klāj zemes virskārtu kādā reģionā. Augājs ir plašāks jēdziens par floru, kas apzīmē noteiktu augu kopumu. Augājs ir svarīgākā biosfēras sastāvdaļa un ir iesaistīta dažādos biosfēras funkcionālos ciklos, piemēram, ūdens, slāpekļa, oglekļa u.c. ķīmisko elementu apritē.

Augstiene
                                               

Augstiene

Augstiene ir līdzenuma daļa ar absolūto augstumu 200 līdz 500 m virs jūras līmeņa un viļņotu virsmu. Parasti pāreja starp augstienēm un zemienēm nav stingri izteikta. Latvijā ir 9 augstienes: Vidzemes augstiene, Alūksnes augstiene, Latgales augstiene, Augšzemes augstiene, Rietumkursas augstiene, Austrumkursas augstiene, Ziemeļkursas augstiene, Idumejas augstiene, Sakalas augstiene. Augstienes aizņem ap 40% no Latvijas teritorijas.

                                               

Ģeogrāfiskais stāvoklis

Valsts ģeogrāfiskais stāvoklis ir valsts atrašanās vieta uz zemeslodes, novietojums attiecībā pret citu valstu politiskajām robežām, svarīgākajiem satiksmes ceļiem, jūrām, derīgo izrakteņu iegulām. Ģeogrāfiskais stāvoklis ir nozīmīgs apstāklis, kas nosaka saimniecības attīstības iespējas un raksturu, sakarus un daļēji arī valsts iedzīvotāju dzīves apstākļus.

Koriolisa spēks
                                               

Koriolisa spēks

Koriolisa spēks ir Zemes griešanās izraisīts novirzīšanās spēks. 19. gadsimta sākumā franču zinātnieks Gaspārs Gustavs de Korioliss pierādīja, ka jebkurš priekšmets, kas kustas gar zemes virsmu ziemeļu puslodē, novirzās pa labi no sākotnējās trajektorijas, bet dienvidu puslodē - pa kreisi. Tas ir saistīts ar Zemes griešanos. Koriolisa spēks novirza kustību virzienu, bet nemaina ātrumu. Vislielākais Koriolisa spēks ir uz poliem, bet uz ekvatora tas ir 0.

Oāze
                                               

Oāze

Oāze ir tuksnešainā apvidū pie dabīga ūdens avota ar augāju klāta teritorija. Dabiskās oāzes veidojas vietās ar augstāku gruntsūdens līmeni, nekā apkārtējā teritorijā, kā arī avotu izplūdes vai upju periodiskas applūšanas vietās. Mākslīgās oāzēs ūdens tiek piegādās no artēziskajiem urbumiem vai kanāliem. Oāžu lielums svārstās no dažiem hektāriem līdz desmitiem tūkstošu kvadrātkilometru. Antarktīdā par oāzēm sauc teritorijas, kas brīvas no pastāvīgas ledus segas.

                                               

Reģions

Reģions ir ģeogrāfijas termins, kurš tiek izmantots dažādi. Galvenokārt ar terminu "reģions" apzīmē nelielu sauszemes vai ūdens teritoriju, kuru vieno kāda kopīga lieta, piemēram, salas, jūra u.c. Reģions ir mazāka teritorija no kaut kādas lielākas teritorijas, piemēram, pasaules reģioni, valsts administratīvais iedalījums, bet savukārt tas ir lielāks nekā kāda specifiska vieta.

Seismogrāfs
                                               

Seismogrāfs

Modernie instrumenti izmanto elektroniskus sensorus, pastiprinātājus un ierakstīšanas ierīces. Daži seismogrāfi var izmērīt svārstības ar frekvencēm no 500 Hz līdz 0.00118 Hz.

Subekvatoriālā josla
                                               

Subekvatoriālā josla

Subekvatoriālajā joslā vasarā valda ekvatoriālā, ziemā - tropiskā gaisa masas. Gaisa temperatūra visu gadu ir apmēram vienāda - ap +25 °C. Tā kā nokrišņus nes ekvatoriālā gaisa masas, vasara ir mitra, bet ziema - sausa. Gada nokrišņu summa ir aptuveni 2000 mm.

Zemesrags
                                               

Zemesrags

Zemesrags vai vienkārši rags ir krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē. Zemesragu veido pamatieži vai saneši. Erozijas iedarbībā veidotie zemesragi parasti sastāv no pamatiežiem un nereti ir ar izteiktu iežu atsegumu vai krauju. Akumulācijā veidotie zemesragi ir zemāki un tos galvenokārt veido smalkas iežu daļiņas, un bieži to forma ir mainīga.