Back

ⓘ Latvijas Zinātņu akadēmija



                                               

Valdis Jākobsons

Valdis Jākobsons bija latviešu uzņēmējs, Latvijas Valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas firmas "Grindeks" direktors, Blankenfeldes muižas atjaunotājs.

Latvijas Zinātņu akadēmija
                                     

ⓘ Latvijas Zinātņu akadēmija

Latvijas Zinātņu akadēmija, abreviatūra LZA, ir 1946. gada 14. februārī dibināta nacionālas nozīmes nevalstiska zinātniska institūcija, kura apvieno vairāk kā 300 Latvijas Republikas un pasaules zinātniekus dabaszinātņu, inženierzinātņu, sociālo un humanitāro zinātņu jomā, kuras darbību finansē un atbalsta valsts. Atrodas Rīgā, Akadēmijas laukumā 1, Zinātņu akadēmijas augstceltnē. Kopš 1992. gada 14. februāra Latvijas Zinātņu akadēmija darbojas kā zinātnieku korporācija saskaņā ar savu jaunizstrādāto Hartu un Statūtiem. Akadēmijas Hartu 1997. gada 23. janvārī apstiprinâja Latvijas Republikas Saeima. Latvijas Zinātņu akadēmija pārstāv Latviju Starptautiskajā zinātnisko apvienību komitejā un Eiropas zinātņu akadēmiju asociācijā. Kā noteikts LZA Hartas preambulā:" Latvijas Zinātņu akadēmija veicina zinātņu attīstību, veic zinātniskus pētījumus. Tā gādā, lai apzinātu, pētītu, izkoptu, saglabātu un nodotu nākamajām paaudzēm visu to īpašo, ko pasaules zinātnei un kultūrai ir devusi un spēj dot Latvija un latviešu tauta: nacionālo kultūru, valodu, folkloru, literatūru, sociālo un saimniecisko pieredzi. Tā pētī un saglabā Rīgas un Latvijas novadu kultūrvēsturiskās tradīcijas, apzina Baltijas valstu vietu pasaulē”.

                                     

1. LZA sastāvs

LZA sastāvā ir paredzēti 100 īstenie locekļi ievēl līdz 70 gadu vecumam, 50 korespondētājlocekļi ievēl līdz 65 gadu vecumam, 50 goda locekļi, 100 ārzemju locekļi. LZA sastāvā darbojas Ārzemju locekļu nodaļa Ņujorkā, kuru vada tautsaimniecības profesors N. Balabkins.

Pārvalde:

  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Uzraudzības padome
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Prezidijs
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāts
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Valde

Nodaļas:

  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Valsts emeritēto zinātnieku padome
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Ārzemju locekļu nodaļa
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļa
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Zinātnes un Tehnoloģijas Pētniecības Centrs
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas un tehnikas zinātņu nodaļa
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas programmu centrs
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Augstceltnes direkcija
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas nodaļa
  • Latvijas Zinātņu akadēmijas Lauksaimniecības un mežu zinātnes nodaļa
                                     

2. LZA darbība

LZA darbības galvenie veidi ir ZA sēdes un pilnsapulces, akadēmiskie priekšlasījumi un darbs ZA zinātņu nodaļās, sniedzot konsultācijas un ekspertīzes, izvērtējot zinātnes virzienus un izstrādājot nacionālās zinātniskās programmas, rīkojot zinātniskās diskusijas, piešķirot LZA Lielo medaļu un vārdbalvas, augstskolu studentu prēmijas, goda doktora grādus, uzturot sakarus ar ārvalstu zinātniskajām institūcijām u.tml.

LZA sēžu tematika liecina, ka galveno uzmanību pievērš visaktuālākajām Latvijas zinātnes un kultūras problēmām.

  • Latvijas Zinātnes padomes, Latvijas Zinātņu akadēmijas un Latvijas Zinātnieku savienības laikraksts "Zinātnes Vēstnesis" ISSN 1407-1479
  •                                      

    2.1. LZA darbība LZA balvas un stipendijas

    Pie Akadēmijas tradīcijām pieder vairāki apbalvojumi. No 1993. gada augstākais apbalvojums ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa, ko saņēmuši izcili, tostarp ārzemju zinātnieki, kuri devuši būtisku pienesumu Latvijai. Akadēmijas piešķir arī dažādas izcilu zinātnieku vārdos nosauktas balvas: Gustava Vanaga, Solomona Hillera, Edgara Siliņa medaļas un citas. LZA ir kopīgas balvas ar firmām ITERA Latvija, Latvijas Gāze, Latvenergo.

    Nozīmīgāko balvu uzskaitījums:

    • Valtera Capa balva
    • Eižena Āriņa balva
    • Latvijas Zinātņu akadēmijas F.Candera balva inženierijā un mehānikā
    • Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS "Aldaris” zinātnieku balva
    • Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa
    • Latvijas Zinātņu akadēmijas jauno zinātnieku balva
    • Latvijas Zinātņu akadēmijas un AS "Grindex” gada balva
    • Latvijas Zinātņu akadēmijas Ludviga un Māra Jansonu balva


                                         

    3. Vēsture

    1918. gadā izveidojoties Latvijas Republikai, savas Zinātņu akadēmijas dibināšana netika īstenota, kaut arī šo ideju presē aktīvi apsprieda jau pirmajos Latvijas neatkarības gados un zinātnieki veica daudz priekšdarbu ZA organizēšanai. Vēlāk ZA ideju arī Saeimā dedzīgi aizstāvēja tautsaimnieks prof. Kārlis Balodis un filozofs prof. Pēteris Zālīte. 1927. gadā ZA izveidošanas ideju atbalstīja arī toreizējais izglītības ministrs sociāldemokrāts Rainis, taču sabiedrības un politiķu attieksme bija noraidoša, par svarīgākiem uzskatot ieguldījumus praktiskās dzīves sfērās.

    1945. gada jūlijā LPSR vadītāji Vilis Lācis un Jānis Kalnbērziņš lūdza PSRS Tautas komisāru padomei atļaut organizēt Latvijas PSR Zinātņu akadēmiju. 1945. gada 4. novembrī tika pieņemts PSRS Tautas komisāru padomes lēmums № 2824, 15. novembrī Rīgā notika Latvijas zinātnieku apspriede par ZA izveidošanas un struktūras principiem. 1946. gada 7. februārī V. Lācis parakstīja Latvijas PSR TKP lēmumu par Latvijas PSR ZA dibināšanu. Akadēmijas organizēšanu vadīja toreizējais Latvijas PSR ārlietu tautas komisārs analogs amats mūsdienu ārlietu ministram Pēteris Valeskalns. Tika daļēji apstiprinātas pirmo Latvijas PSR ZA locekļu kandidatūras 12-15 cilvēku, tos pēc tam vēl sijāja un galīgi apstiprināja LKbP CK birojs. Trīspadsmit pirmie ZA īstenie locekļi akadēmiķi bija zināmas Latvijas zinātnes autoritātes: valodnieks J. Endzelīns, purvu pētnieks P. Nomals, mežzinātnieks A. Kalniņš, ārsts P. Stradinš, mikrobiologs A. Kirhenšteins, arhitekti A. Krūmiņš un E. Štālbergs, lauksaimniecības zinātnieks P. Lejiņš, rakstnieks un literatūrzinātnieks A. Upīts, kuriem tika pievienoti vēl vairāki no PSRS iebraukušie latviešu izcelsmes zinātnieki: J. Peive, A. Šmits, M. Kadeks, P. Valeskalns. Komunistiskās partijas biedri no 13 pirmajiem akadēmiķiem bija pieci, pārējie bija bezpartijiski, daži no viņiem pat pirmskara studentu korporācijas filistri. Par ZA pirmo prezidentu ievēlēja lopkopības un ganību speciālistu Pauli Lejiņu.

    1946. gada 14. februārī Ministru padomes ēkā Brīvības ielā notika pirmā jaundibinātās ZA pilnsapulce, kurā piedalījās visi 13 akadēmiķi un 3 korespondētājlocekļi 14. februāri pieņem par LZA dibināšanas dienu. Jaunā Latvijas PSR ZA, kaut arī pēc saviem statūtiem gluži neatkarīga, lielā mērā veidojas pēc PSRS ZA parauga kā augstākā zinātnes administrēšanas struktūra Latvijā ar plašu pētniecisku institūtu asociāciju. Taču akadēmija savā sastāvā bez institūtiem, protams, ietvēra arī elites zinātniekus kā korporācijā. Zinātnieku atlase un ievēlēšana par akadēmijas locekļiem ritēja pēc padomju nomenklatūras veidošanas principiem - ar Kompartijas CK un Maskavas kolēģu ziņu, - tādēļ ZA locekļu vidū bija gan īsti zinātnieki, arī ar starptautisku reputāciju, gan arī no zinātnes patālu stāvoši administratori kā A. Pelše un J. Bumbiers.

    1949 1950. gados LPSR ZA personālu skāra politisko represiju vilnis. LKbP CK biroja sēdē 1950. gada 23. maijā asi kritizēja LPSR ZA par pētījumu sīkajām tēmām un, galvenais, par kadru piesārņošanu ar "buržuāziskiem speciālistiem". Publicētā 1950. gada 2. augusta LPSR ZA atskaitei pievienots "Saskaņā ar Latvijas PSR KbP CK komisijas un LPSR Zinātņu akadēmijas partijas aktīva lēmumu no darba LPSR Zinātņu akadēmijā atbrīvoto personu saraksts". Šajā sarakstā LPSR ZA struktūrvienībās un aspirantūrā uzskaitīti 59 štata darbinieki un 6 līgumdarbinieki - tās nebija ne pirmās, ne pēdējās politiskās tīrīšanas, bet gan plašākās. Saprotams, šādas politiskās "ģenerāltīrīšanas" ietekmēja ne tikai Latvijas zinātnes attīstību, bet arī visas kultūras un inteliģences stāvokli.

    Līdz pat 1991. gadam LPSR ZA ar saviem institūtiem bija tā, kas galvenokārt reprezentēja zinātnes stāvokli Latvijai. Vairumu starptautiski citēto publikāciju 2/3 1970 1980. gados deva ZA institūti. Šajos gados gūti nenoliedzami panākumi, īpaši dabas un eksakto zinātņu jomā. Pēc P. Lejiņa LZA vadīja Kārlis Plaude, Aleksandrs Mālmeisters un Bruno Puriņš kura laikā akadēmija sasniedza vislielāko darbinieku skaitu - 8090 personas 1988. gada janvārī. Šie pētījumi un arī daudzie plaša vēriena zinātniskie kongresi, simpoziji, konferences, kas Rīgā rīkoti kopš 1940. gadu beigām, cēluši pilsētas reputāciju un pazīstamību zinātnes aprindās ne tikai bijušajā PSRS, bet arī plašākā pasaulē. Rīga kļuvusi pazīstama arī kā zinātnisku saietu pilsēta. ZA institūtu darbinieku lielākā daļa 1975. gadā - 69.2% bija latvieši, tā tas bija arī vairumā Rīgas augstskolu, tādēļ arī šajā laikā Rīgā turpināja veidoties latviešu zinātniskā sabiedrība, kaut gan lietvedības valoda pārkrievošanas iespaidā bija krievu valoda, vairumā disciplīnu arī publikācijas un zinātniskie pasākumi galvenokārt bija krievu valodā mazā mērā arī internacionālajā angļu valodā.

    1989 1990. gadā sabiedrībā pacēlās balsis par "vecās" LPSR ZA likvidēšanu un kādas jaunas, "nacionālas" Zinātņu akadēmijas izveidošanu, kuras locekļus izvirzītu pēc zinātnieku vidū veiktas socioloģiskas aptaujas, ievērojot arī lojalitāti pret atjaunoto Latvijas valsti. Radikāli tika pārveidots arī LZA locekļu sastāvs: ievēlēti jauni LZA īstenie un korespondētājlocekļi, bet izcilākie trimdas zinātnes pārstāvji ietverti LZA kā tās ārzemju locekļi. Bez tam paši izcilākie nacionālās kultūras darbinieki gan Latvijā gan ārzemēs tika ievēlēti par LZA goda locekļiem, to skaitā M. Zīverts, Anšlavs un Andrejs Eglīši, E. Dunsdorfs, Ē. Valters, M. Staudingere-Volfa, K. Keggi, M. Birze, V.Belševica, R. Akmentiņš, H. Biezais, J. Graudonis u.c. Tika iedibinātas LZA balvas un LZA Lielā medaļa. LZA tika uzņemta par Starptautiskās Zinātņu apvienības komitejas ICSU locekli.

                                         

    3.1. Vēsture LPSR ZA sastāvā bijušie zinātniski pētnieciskie institūti

    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Filozofijas un tiesību institūts 27.10.1980 12.06.1991.
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmija Vēstures un materiālās kultūras institūts
    • Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Etnogrāfijas un folkloras institūts 1945 - 1955
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Zootehnikas un zoohigiēnas institūts 7.02.1946 12.05.1956.
    • Latvijas Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūts 12.06.1991 1994.
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūts
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un ģeogrāfijas institūts 7.02.1946 1952.
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Celtniecības un arhitektūras institūts 7.02.1946 1963
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas A. Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūts
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts 7.02.1946 24.08.1990.
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Meliorācijas institūts 7.02.1946 1956.
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Elektronikas un skaitļošanas tehnikas institūts
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Automātikas un mehānikas institūts 1956 - 1963
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Neorganiskās ķīmijas institūts
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Augsnes zinību un zemkopības institūts 7.02.1946 1955.
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas institūts 1951 1997., tagad LU Bioloģijas institūts
    • Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Fizikas un Matemātikas institūts 1946 - 1950 / Fizikas institūts 1950 - 1997
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts 07.02.1946 15.03.1990.
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūts 7.02.1946 1964.
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fizikāli enerģētiskais institūts
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Ģeoloģijas un derīgo izrakteņu institūts 1952 - 1966
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Bioloģijas un eksperimentālās medicīnas institūts 7.02.1946 1950.
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Uztures institūts 7.02.1946 1950.
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru Mehānikas Institūts

    Citas zinātniskās iestādes:

    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Jāņa Misiņa bibliotēka
    • LPSR Zinātņu akadēmijas Tautas kinostudija
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas botāniskais dārzs 1956. - no 1992. gada Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs.
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Mikroelementu bioloģiskās ietekmes uz augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem problēmas izpētes zinātniskā padome
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka tagad Latvijas Akadēmiskā bibliotēka

    LPSR ZA preses izdevumi un izdevniecības:

    • Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls Магнитная Гидродинамика 1965 1999. - pēc tam Magnetohydrodynamics
    • Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls "Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis. Ķīmijas sērija." 1961 1990. - pēc tam "Latvijas Ķīmijas Žurnāls"
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība "Zinātne"
    • Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls" Latvijas zinātnieks”
    • Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas Valodas un literatūras institūta biļetens
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorijas ilustrēts populārzinātnisks gadalaiku izdevums "Zvaigžņotā Debess" pirmais numurs iznācis 1958. gadā
    • Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība
    • Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas žurnāls "Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstis" 1961 - 1990
                                         

    4. Literatūra

    • Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmijas 50 gadi. 1. daļa: Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības aut. E. Zālīte. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, 1999. gads, Nr2, 156 161. lpp.
    • Stradiņš J. Latvijas Zinātņu akadēmija: izcelsme, vēsture, pārvērtības. - Zinātne: Rīga, 1998. - 711 lpp. ISBN 5-7966-1179-8
    • Stradiņš J.; Krikštopaitis J.A.; Sīlivasks K. Baltijas valstu Zinātņu akadēmijas: ģenēze, veidošanās, sadarbība Veltījums LZA 50 gadu dibināšanas atcerei // Latvijas ZA Vēstis. A daļa. 1996. gada, 50 1, 25-29 1996. gada, XVIII
                                         

    5. Ārējās saites

    • Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisija - Vēstures terminu skaidrojošā vārdnīca
    • Latvijas Zinātņu akadēmijas mājas lapa
    • Latvijas zinātnieks” pirms 50 gadiem. // Zinātnes Vēstnesis - 2008.gada 22.decembris
    • Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991. gada 12. marta sēdes stenogramma - dizkusija par LZA
    • Sproģis A. Pretrunīgās vēstures gaiteņos. // Latvijas Vēstnesis, Nr.30 58 Trešdiena, 2006. gada 22. februāris
    Free and no ads
    no need to download or install

    Pino - logical board game which is based on tactics and strategy. In general this is a remix of chess, checkers and corners. The game develops imagination, concentration, teaches how to solve tasks, plan their own actions and of course to think logically. It does not matter how much pieces you have, the main thing is how they are placement!

    online intellectual game →