Back

ⓘ Lūznavas pagasts




Lūznavas pagasts
                                     

ⓘ Lūznavas pagasts

Lūznavas pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidu daļā. Robežojas ziemeļos ar Ozolaines pagastu, austrumos ar Čornajas pagastu, dienvidos ar Mākoņkalna un Maltas pagastiem, rietumos ar Silmalas pagastu. Pagasta centrs atrodas Lūznavā.

                                     

1. Daba

Daļa pagasta teritorijas ietilps Rāznas nacionālajā parkā.

Ezeri

Pagasta teritorijā ir desmit ezeri:

Dupānu ezers, Harčenku ezers, Kiuleņu ezers, Rāznas ezers, Rubčinskas ezers, Serpovkas ezers, Špogu ezers, Ūzulišķu ezers,Viertiukšņa ezers, Zosnas ezers.

Upes

Pagasta teritorijā ir trīs upes:

Kozupe, Malta, Viertiukšne.

                                     

2. Vēsture

Pagastā agrāk atradās Laizēnu muiža, Lūznavas Dlužņevas, Glužņevas nosaukums cēlies no tās īpašnieku brāļu Dlužņevsku vārda. 1870.gados viņi pārdeva savus īpašumus ģenerālim Staņislavam Kerbedzim, pēc kura projekta esot uzcelta Lūznavas muiža 1905-1911 un izveidots parks.

1945.gadā Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā izveidoja Špēļu ciema padomi. Špēļu ciems ietilpis Maltas 1949-1959 un Rēzeknes pēc 1959.gada rajonos. Špēļu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Vertukšņas ciemu, 1960.gadā padomju saimniecības "Malta" un sanatorijas "Rāzna" teritorijas pievienoja Maltas strādnieku ciematam, 1965.gadā Špēļu ciemam pievienoja daļu no Maltas lauku teritorijas, 1971.gadā - daļu likvidētā Bumbišķu ciema un Zosnas ciema padomju saimniecības "Malta" teritoriju. 1989.gadā Špēļu ciemu pārdēvēja par Lūznavas ciemu. 1990.gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009.gadā Lūznavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāvas Rēzeknes novadā.

                                     

2.1. Vēsture Kultūras pieminekļi

Pagasta teritorijā ir septiņi valsts nozīmes un septiņi vietējās nozīmes kultūras pieminekļi.

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi:

  • Lūznavas Glužņevas muižas apbūve
  • Lūznavas muižas parks
  • Zosnas muižas apbūve
  • Zosnas muižas Kungu māja
  • Lūznavas muižas klēts
  • Lūznavas muižas Kungu māja Jaunā pils

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis - Višķeru senkapi.

                                     

3. Iedzīvotāji

Pagastā apmēram 60% ir latvieši, bet 40% krievi, pārsvarā vecticībnieki.

Apdzīvotās vietas

Astiki, Dupāni, Grumuži, Gudeļi, Harčenki, Ismeri, Kivleņi, Ļadi, Lūznava, Maiziki, Markovka, Mostovaja, Pustoška, Pušbāri, Rabskova, Regži, Rubčinska, Rutki, Serpovka, Skradeļi, Soboļi, Stilbi, Turčāni, Ūzuliški, Veczosna, Vertukšne Vertukšņa, Višķeri un Zosna

Reliģija

Pagastā atrodas Ismeru vecticībnieku draudzes dievnams, ka arī Zosnas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca, kura atrodas Zosnas muižas apbūves teritorijā. Tā tika celta 1800.gadā, pārbūvēta 1825 gadā. Baznīcā atrodas slavena altārglezna "Madonna ar bērnu" un krucifikss, kas ir vēl vecāks, nekā pati baznīca.