Back

ⓘ Bornes pagasts




Bornes pagasts
                                     

ⓘ Bornes pagasts

Kaplavas pagasts ir viena no Krāslavas novada administratīvajām teritorijām Daugavas kreisajā krastā, Baltkrievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Krāslavas pilsētu un pa Daugavu ar Ūdrīšu, Krāslavas, Kalniešu un Piedrujas pagastiem, Daugavpils novada Salienas pagastu, kā arī Baltkrievijas Vitebskas apgabala Braslavas rajonu.

                                     

1. Daba

Hidrogrāfija

Upes: Bruņinieku upe, Kobilka, Melnupīte, Piskovatka, Robežupe, Šaltupe, Viļeika, Žukovka.

Ezeri: Baļticas ezers, Dubinka, Jabloņkas ezers, Kaudzīšu ezers, Lielais Borvinkas ezers, Mazais Borvinkas ezers, Saučenku ezers, Šilovkas ezers, Varnaviču ezers, Vilnīšu ezers Krivojes ezers, Zariņa ezers, Zimašu ezers.

                                     

2. Vēsture

Izveidots kā Bornes pagasts Kurzemes guberņas Ilūkstes apriņķa Aizlauces draudzes novadā apvienojot vairākus muižu pagastus. Pēc 1920. gada zemes reformas Bornes pagasta Kaplavas muiža Born tika sadalīta 69 vienībās 245 ha kopplatībā, Matulišķu muiža Matulischek, 970 ha 53 vienībās, Dvorišķu muiža 213 ha 6 vienībās, Vecbornes muiža Alt-Born, 646 ha 29 vienības Bornes muižas pils piešķirta pagastam, Bornes mācītāja muiža 320 ha 13 vienībās, Varnaviču muiža Warnowiz, 884 ha 75 vienībās, Lizetes muiža Lisettenhof, 181 ha 5 vienībās, Rožupoles muiža Rosenfeld, 352 ha 20 vienībās un Plātera Annas muiža Annenhof jeb Platershof, 333 ha 176 vienībās. 1925. gadā Bornes pagasts pārdēvēts par Kaplavas pagastu.

1935. gadā Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagasta platība bija 119 km² un tajā dzīvoja 2383 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja Kaplavas, Sarkanarmiešu un Varnaviču ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Krāslavas rajona Kaplavas ciemam 1956. gadā pievienoja Salienas ciema kolhoza "Strana Sovetov" teritoriju, bet 1957. gadā šī kolhoza teritoriju pievienoja atpakaļ Salienas ciemam. 1979. gadā Kaplavas ciemam pievienoja likvidētā Sarkanarmiešu ciema teritoriju. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kaplavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Krāslavas novadā.

                                     

3.1. Iedzīvotāji Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas ir Kaplava pagasta centrs, Varnaviči, Upmale, Rožupole, Vecborne, Veckaplava, Dvorišči.

                                     

3.2. Iedzīvotāji Ievērojamas personības

  • 1912. gadā Varnaviču Varnovicas muižā dzīvoja izcilais pedagogs un sabiedriskais darbinieks Atis Ķeniņš.
  • 1885. gadā Bornes pagastā dzimis 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka un Latvijas armijas virsnieks, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Rūdolfs Graudiņš.
  • 1873. gadā tagadējā Kaplavas pagastā dzimis latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs Pēteris Pauls Jozuus.
  • 1890. gadā tagadējā Kaplavas pagastā dzimis 1. Latvijas Neatkarības rotas virsnieks, kapteinis un vēlākais Latvijas armijas pulkvedis-leitnants, kā arī nacionālās pretestības kustības dalībnieks, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris Eduards Graudiņš.
  • 1899.gadā Lielbornes muižā dzimis Vesels fon Freitāgs-Loringhofens - vācu pretestības kustības dalībnieks, piedalījās atentāta rīkošanā pret Ādolfu Hitleru 1944. gada 20. jūlijā. Bērnību un jaunības gadus viņš pavadīja Skultē.
  • 20. gadsimta pirmajā pusē Kaplavas pagastā dzīvojis un divus romānus uzrakstījis arī rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš. Romānā "Augšzemnieki" Jaunsudrabiņš aprakstījis saimnieciskās dzīves uzplaukumu Augšzemē, tostarp Kaplavā.