Back

ⓘ Latvijas Krievu savienība



                                               

2021. gada Ludzas novada domes vēlēšanas

2021. gada Ludzas novada domes vēlēšanas notiks 5. jūnijā 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās Ludzas novada domē tiks ievēlēti 15 deputāti. Šīs ir pirmās vēlēšanas kopš 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotajā Ludzas novadā. Vēlēšanās piedalīsies 5 kandidātu saraksti, kas kopā sastāv no 80 kandidātiem.

                                               

2021. gada Valmieras novada domes vēlēšanas

2021. gada Vamieras novada domes vēlēšanas notiks 5. jūnijā 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās Valmieras novada domē tiks ievēlēti 19 deputāti. Šīs ir pirmās vēlēšanas kopš 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas jaunizveidotajā Valmieras novadā. Vēlēšanās piedalīsies 9 kandidātu saraksti, kas kopā sastāv no 157 kandidātiem.

                                               

2021. gada Aizkraukles novada domes vēlēšanas

2021. gada Aizkraukles novada domes vēlēšanas notika 5. jūnijā 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās. Vēlēšanās Aizkraukles novada domē tika ievēlēti 19 deputāti. Vēlēšanās piedalījās 10 kandidātu saraksti, kas kopā sastāvēja no 168 kandidātiem.

Latvijas Krievu savienība
                                     

ⓘ Latvijas Krievu savienība

"Latvijas Krievu savienība" ir ekonomiski kreisa, mazākumtautību intereses pārstāvoša politiska partija, kas uzskata, ka Latvijā tiek diskriminētas vairākas iedzīvotāju grupas un cīnās par to interešu aizsardzību. Partija iestājas par divkopienu sabiedrības pastāvēšanas atzīšanu un mazākumtautību valodu statusa nostiprināšanu.

Partiju vada līdzpriekšsēdētāji: Tatjana Ždanoka kas pārstāv partiju Eiropas Parlamentā un Miroslavs Mitrofanovs.

                                     

1. Vēsture

Latvijas Krievu savienība ir izveidota 2014. gada 18. janvārī, pārdēvējot partiju "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" PCTVL krievu: За права человека в единой Латвии - ЗаПЧЕЛ. PCTVL radās pirms 7. Saeimas vēlēšanām 1998. gada vasarā reģistrēta 3. augustā. Tās dibinātāji bija "Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību" vadītāji Tatjana Ždanoka un Sergejs Dīmanis, Tautas Saskaņas partija priekšsēdētājs Jānis Jurkāns un Latvijas Sociālistiskā partija priekšsēdētājs Filips Stroganovs. Drīzumā blokam pievienojās Krievu partija līderis Mihails Gavrilovs; apvienību atbalstīja arī Alfrēds Rubiks. 1998. gada oktobra vēlēšanās bloks reģistrācijas problēmu dēļ - ar TSP nosaukumu ieguva 16 vietas Saeimā no 100 ar 14.12 % balsu - 7 no 28 Rīgā, 7 no 18 Latgalē, 1 no 25 Vidzemē, 1 no 15 Zemgalē un 0 no 14 Kurzemē. Mandātu sadalījums pa partijām bija šāds: 6 vietas - TSP, 5 - "Līdztiesība", 4 - LSP, 1 - KP. Referendumā, kas notika vēlēšanu dienā, PCTVL iestājās par Pilsonības likuma liberalizāciju, un šī nostāja guva vairākuma atbalstu.

1999. gadā apvienība kopā ar LSDSP panāca referenduma rīkošanu, lai saglabātu plašākas tiesības saņemt pensijas, bet zaudēja. Par Sociālistiskās partijas priekšsēdētāju kļuva Alfrēds Rubiks. 2000. gadā "Kustība par sociālo taisnīgumu un līdztiesību" tika pārdēvēta par partiju "Līdztiesība", par tās vadītājiem kļuva Tatjana Ždanoka un Vladimirs Buzajevs. PCTVL un LSDSP gadā panāca "Latvenergo" privatizācijas procesa pārtraukšanu.

Pirms 2001. gada pašvaldību vēlēšanām Krievu partija izstājās no PCTVL apvienības, tomēr daudzi tās biedri, ieskaitot Saeimas deputātu Solovjovu, iestājās TSP. PCTVL Rīgas domē saņēma 13 vietas no 60 ar 21.34 % balsu un iestājās LSDSP vadītajā Rīgas Domes koalīcijā. Kopumā PCTVL piedalījās vēlēšanās 13 pašvaldībās, un 12 no tām ieguva 32 mandātus. Pēc 2004. gada aptaujas datiem PCTVL vēlētāji vairumā bija krievvalodīgie.

7. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā:

  • par liegšanu iedzīvotājiem privatizēt dzīvokļus Kaļķu ielā 24 Rīgā - uzvarēts;
  • par ierobežojumiem nepilsoņu, ārzemnieku un bezvalstnieku pensiju apdrošināšanas stāžam - zaudēts;
  • par liegšanu iedzīvotājiem privatizēt dzīvokļus Elizabetes ielā 57 Rīgā - uzvarēts;
  • par ierobežojumiem augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecībai tirgos ārpus slēgtām telpām - uzvarēts;
  • par ierobežojumiem to personu sociālajai apdrošināšanai, par kurām iemaksas veic citas personas - uzvarēts;
  • par liegšanu 1991. gada virknes opozīcijas organizāciju aktīvistiem un bijušiem VDK darbiniekiem tikt ievēlētiem Saeimā un pašvaldībās - zaudēts, 3 tiesnešiem no 7 atbalstot pieteikumu.
  • par RAU likvidāciju un LMA reorganizāciju - zaudēts;
  • Par Ministru kabineta rīkojumu "Latvenergo" noslēgt neizdevīgo līgumu ar SIA "WINDAU" - uzvarēts;
  • par bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārtas izvietošanu Olainē - zaudēts;
  • par nama Mārstaļu ielā 6 Rīgā, nodošanu Diplomātiska servisa aģentūrai - zaudēts;

Pirms 2002. gada 8. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes "Vienotā Latvijā" un "Полёт пчелы". Apvienības programmā pirmoreiz tika iekļauta prasība pēc pilsonības "nulles varianta".

PCTVL 8. Saeimas vēlēšanās ieguva 25 mandātus no 100 ar 19.00 % balsu. Mandātu sadalījums pa partijām bija šāds: 12 TSP izvirzītiem kandidātiem, 5 LSP, 8 "Līdztiesībai". 2003. gadā februārī no apvienības izstājās Tautas Saskaņas partija, kurai pievienojās daļa apvienībā palikušo partiju biedru, bet jūnijā аrī Latvijas Sociālistiskā partija. Daļa šo partiju aktīvistu kopā ar "līdztiesībniekiem" augustā radīja partiju "Brīvā izvēle tautu Eiropā" ar Jakovu Plineru un Nikolaju Kabanovu priekšgalā, kas iestājās blokā. Rezultātā rudenī PCTVL palika ar 6 Rīgas domes un 6 Saeimas deputātiem, abām partijām darbojoties kā vienotai organizācijai. 2003. gada aprīlī "Līdztiesība" pieņēma jauno programmu, un septembra referendumā bloks saskaņā ar to atbalstīja iestāšanos ES. Tajā pašā gadā sāka nākt klajā PCTVL draudzīgais nedēļraksts krievu valodā "Rakurss" Ракурс. 2003. gadā PCTVL kļuva par Krievu skolu aizstāvības štāba vienu no dibinātājiem un aktīvāko dalībnieku. Apvienība iebilda pret izglītības reformu mazākumtautību vidusskolās un aizliegumu valstij finansēt nelatviešu mācībvalodas privātskolas. Divas lietas Satversmes tiesā, kas bija ierosinātas kopā ar bijušajiem apvienības līdzdalībniekiem, daudzas masu demonstrācijas un mītiņi, kā arī nevardarbīgās pretestības un skaidrošanas akcijas noveda pie reformas daļējās atcelšanas un pie lēmuma par mazākumtautību privātskolu diskriminācijas neatbilstību Satversmei. 2004. gada februārī PCTVL frakcija bija viena no divām Saeimā, kas neatbalstīja iestāšanos NATO. Dažus mēnešus 2004. gadā PCTVL atbalstīja Induļa Emša mazākuma valdību, bet atteica tai uzticību reformas-2004 ieviešanas dēļ. 2004. gada Eiroparlamenta vēlēšanās bloks ieguva 10.66 % balsu un vienu vietu Eiroparlamentā no deviņām, kas bija atvēlētas Latvijai. Par deputāti kļuva Tatjana Ždanoka, kas iestājās Zaļo un Eiropas Brīvās alianses frakcijā kā EBA pārstāve.

2005. gada pašvaldību vēlēšanās PCTVL ieguva 13.68 % balsu un 9 mandātus Rīgas domē, pārejot opozīcijā. Ievērības vērts gadījums notika Vangažos, kur vēlēšanās piedalījās saraksts "PAR CILVĒKA TIESĪBĀM VIENOTĀ VANGAŽU PILSĒTĀ", kurš nebija PCTVL atbalstīts. Kopumā PCTVL piedalījās vēlēšanās 20 pašvaldībās, un 18 no tām ieguva kopā 33 mandātus. Eiropas līmenī apvienība iestājās jaunizveidotajā ES Krievu partiju federācijā. 2006. gada jūnijā PCTVL kongresā bija pieņemta jaunā programma; atbalstu apvienībai pauda izdevniecību "Fenster" un "Petits" pārstāvji A. Kozlovs un K. Zagorovska, kas drīz tika iekļauti apvienības sarakstā Saeimas vēlēšanām. PCTVL biedru skaits jūnijā sasniedza 576 cilvēkus. Pēc "Delnas" pētījuma datiem, PCTVL tika konstatēts vismazākais lielo ziedotāju īpatsvars partijas ienākumos no ievērojamām partijām. 2006. gada augustā pirmoreiz PCTVL pārstāve kļuva par domes priekšsēdētāju I. Andrejeva Sedā. Pirms 9. Saeimas vēlēšanām tika izdotas partijas avīzes "Kreisā alternatīva" un "Левая альтернатива".

8. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā:

  • par mazākumtautību vidusskolu pārvešanu pārsvarā uz latviešu mācībvalodu - zaudēts;
  • par ierobežojumiem sapulču, gājienu un piketu rīkošanai - uzvarēts;
  • par sadarbības ar VDK konstatēšanas termiņu un sekām - zaudēts;
  • par nelatviešu mācībvalodas privātskolu publiskā finansējuma aizliegumu - uzvarēts;
  • par Latvijas atbalstu ASV un to sabiedroto operācijai Irākā - atteikts ierosināt lietu;
  • par vēlēšanu tiesību ierobežojumu 1991. gada opozīcijas aktīvistiem un VDK darbiniekiem pašvaldību un Saeimas vēlēšanu likumos atkārtoti - zaudēts, vienam tiesnesim izsakot atsevišķās domas;
  • par nepilsoņa statusa atņemšanu emigrantiem - uzvarēts;
  • par Nacionālās Radio un televīzijas padomes kompetenci - zaudēts.
  • par ierobežojumiem apraidei mazākumtautību valodās - uzvarēts visi ierosinātāji - PCTVL deputāti;
  • par grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā - uzvarēts;
  • par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes kompetenci - zaudēts;

2006. gada 9. Saeimas vēlēšanās PCTVL ieguva 6 mandātus no 100 ar 6.03 % balsu. No parlamentā iekļuvušajiem sarakstiem PCTVL bija vienīgais, kuram KNAB nepiemēroja sodu par finansēšanas pārkāpumiem Saeimas vēlēšanās. 2007. gada pavasarī apvienība atbalstīja referendumu par grozījumiem nacionālās drošības likumos. PCTVL kongresā 2007. gada 19. jūnijā tika nolemts pārveidot apvienību par vienotu partiju vārdā "PCTVL - Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" un bija pieņemti topošās partijas statūti. Oktobrī Uzņēmumu reģistrs veica apvienotās partijas pārreģistrāciju. Partija atbalstīja 2008. gada referendumos izskatītos likumprojektus par Satversmes un likuma "Par valsts pensijām" grozījumiem. 2009. gada Eiroparlamenta vēlēšanās PCTVL ieguva trešo vietu. 2010. gadā partija iestājās Eiropas Brīvajā aliansē. 9. Saeimas darbības laikā PCTVL deputāti piedalījās šādu lietu Satversmes tiesā ierosināšanā:

  • par sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām - zaudēts,
  • par Ķengaraga dīķa apbūvi - zaudēts, 1 tiesnesei no 3 atbalstot pieteicējus.
  • par Administratīvo pārkāpumu kodeksa vairākiem pantiem - atteikts ierosināt lietu.
  • par Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un ČAES avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likumu - uzvarēts.
  • par nepilsoņu pensijas stāža aprēķināšanu - zaudēts,
  • Par virkni Kredītiestāžu likuma normu - zaudēts.
  • par darba devēja tiesībām apturēt streiku ar vēršanos tiesā - zaudēts.

10. Saeimā un 11. Saeimā PCTVL neiekļuva. 2011. gadā partija atbalstīja Saeimas atlaišanu tautas nobalsošanā un parakstu vākšanu zem Satversmes grozījumiem par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Partijas līdzpriekšēdētāja amatā J. Sokolovski 2011. gadā nomainīja Miroslavs Mitrofanovs. 2012. gadā pēc PCTVL Jēkabpils domes deputātes Nataļjas Čehovas pieteikuma Satversmes tiesa ierosināja lietu par valodas prasībām pašvaldības deputātiem, bet 2013. gadā noraidīja Čehovas sūdzību.

2014. gada maijā Latvijas Krievu savienība ieguva 1 no 8 Latvijas mandātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās vietu parlamentā saglabāja T. Ždanoka. 13. Saeimas vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 3.2% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 20 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.

2019. gadā Latvijas Krievu savienība ieguva 1 no 8 Latvijas mandātiem Eiropas Parlamenta vēlēšanās vietu parlamentā no jauna ieguva T. Ždanoka. 2020. gadā LKS iekļuva Rīgas Domē ar 4 vietām no 60.

                                     

2. Redzamākie pārstāvji

Vadība

Valdes līdzpriekšsēdētāji: Tatjana Ždanoka, Miroslavs Mitrofanovs. Frakcijas vadītāji Saeimā bija J. Jurkāns 1998 - 2003, J. Sokolovskis 2003, J. Pliners 2003 - 2010.

Partijas birojā amata pēc ietilpst kongresā ievēlamie līdzpriekšsēdētāji. Pārējos biroja locekļus no sava vidus ievēlē valde, kas sastāv no 3 valdes līdzpriekšsēdētājiem un vēl 24 valdes locekļiem, kurus arī ievēlē kongress.

Vēlēšanu tiesības ierobežotas

  • Jurijs Petropavlovskis, biroja loceklis - atteikta naturalizācija.
  • Tatjana Ždanoka, Eiropas Parlamenta deputāte kopš 2004. gada - nevar kandidēt Saeimā un pašvaldību domēs padomēs.
                                     

3. Literatūra

  • Partija "Līdztiesība". PCTVL: īsumā par programmu, struktūru, vēsturi - Rīga, 2002 - 28 lpp.
  • Программа ЗаПЧЕЛ и отчёт о работе фракции в VIII Сейме Латвии - Рига, 2006 - 40 с.
  • PCTVL: par tevi un taviem tuviniekiem - Rīga, 2006 - 16 lpp.
  • Ne tauta pret tautu, bet kopā pret tumsu! - Rīga, 2002 - 48 lpp.
  • Mednis I. Partiju laiki Latvijā 1988-2002. - Rīga: Drukātava, 2007. ISBN 978-9984-798-20-2 - 388. - 394. lpp.
                                     

4. Ārējās saites

  • Vēsture - sadaļa partijas mājaslapā
  • Partijas oficiālā mājaslapa arī krieviski un angliski
  • Partijas programma
  • Latvijas fakti Rīgas vēlētāju profili 2004-2005, cita starpā par PCTVL vēlētājiem
  • J. Ikstens Austrumslāvu politiskās partijas Latvijā - sk. 43. - 48. lpp. angliski
  • Zaļo un EBA frakcija Eiroparlamentā angliski, vāciski un franciski
  • A. Visocka PCTVL Eiropas Parlamentā: eiropeizācija vai padomju mantojums? angliski
  • Eiropas Brīvā alianse pārsvarā angliski
Free and no ads
no need to download or install

Pino - logical board game which is based on tactics and strategy. In general this is a remix of chess, checkers and corners. The game develops imagination, concentration, teaches how to solve tasks, plan their own actions and of course to think logically. It does not matter how much pieces you have, the main thing is how they are placement!

online intellectual game →