Back

ⓘ Nagļu pagasts




Nagļu pagasts
                                     

ⓘ Nagļu pagasts

Nagļu pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā ziemeļrietumos. Robežojas ziemeļrietumos ar Madonas novada Ošupes pagastu, austrumos ar Gaigalavas pagastu, dienvidos ar Rikavas pagastu un Viļānu novada Dekšāru pagastu, rietumos ar Madonas novada Barkavas pagastu. Pagasta centrs atrodas Nagļos.

                                     

1. Daba

Atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Lubāna dienvidu piekrastē. Augstākā vieta - Īdeņas kalns 112.1 m vjl. Nagļu pagasts ietilpst Lubāna mitrāja kompleksā, kas ir unikāls ar biotopu daudzveidību.

Upes un kanāli

  • Maltas - Rēzeknes kanāls
  • Malta
  • Suļka
  • Rēzeknīte
  • Mežulne
  • Vecmalta
  • Īdeņas kanāls
  • Rēzekne

Ezeri

  • Pagasta teritorijā atrodas 42 km² no Latvijā lielākā ezera - Lubāna.
  • Teirumnīku purvā atrodas Teirumnīku ezers 9.9 ha

Purvi

  • Teirumnieka purvs
  • Tīmseņa purvs
  • Īdeņas purvs kopplatība 2 333 ha, ap 1 355 ha platībā ierīkoti zivju dīķi. Sadalās smalkāk
  • Ļodānu purvs 2 204 ha, daļā platības zivju dīķi
  • daļa no Sūļagala purva kopplatība 1 811 ha
                                     

2. Vēsture

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagastā izveidoja Nagļu un Garanču ciema padomes. Garanču ciems ietilps Viļānu 1949-1962 un Rēzeknes pēc 1962. gada rajonos. 1954. gadā Garanču ciemam pievienoja likvidētā Nagļu ciema teritoriju. 1962. gadā kolhoza "Gaigalava" teritoriju pievienoja Gaigalavas ciemam. 1971. gadā Garanču ciemu pārdēvēja par Nagļu ciemu. 1973. gadā Nagļu ciemam pievienoja daļu Rikavas un Gaigalavas ciemu teritorijas, 1981. gadā - daļu Dekšāres un Rikavas ciemu teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Nagļu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

                                     

2.1. Vēsture Kultūras pieminekļi

Pagasta teritorijā atrodas divi vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļi un pieci arheoloģiskie pieminekļi četri no tiem - valsts nozīmes pieminekļi.

                                     

2.2. Vēsture Arheoloģiskie izrakumi

  • Jašubovas apmetne - Bronzas laikmeta 1500 1. g. pr. Kr. arheoloģisks piemineklis. Izrakumi veikti 1964., 1968. gadā Ilzes Lozes vadībā.
  • Brikuļu nocietinātā apmetne - Agrā Dzelzs laikmeta 1 5. gs. arheoloģisks piemineklis. Izrakumi veikti Ilzes Lozes un Andreja Vaska vadībā 1963., 1973 1974., 1977 1979. gadā.