Back

ⓘ Rozentovas pagasts




Rozentovas pagasts
                                     

ⓘ Rozentovas pagasts

Maltas pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienviddaļā. Robežojas ziemeļos ar Silmalas un Lūznavas pagastiem, austrumos ar Mākoņkalna pagastu, dienvidos ar Pušas pagastu, rietumos ar Feimaņu pagastu. Pagasta centrs atrodas Maltā.

                                     

1. Daba

Atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā. Augstākā vieta ir Zvona kalns 206 m vjl pagasta dienvidaustrumos.

Upes

Pagasta teritorijā ir piecas upes: Ainaseņš, Kozupe, Malta, Mozgupe, Viertiukšne.

Ezeri

Pagasta teritorijā ir desmit ezeri: Černostes ezers, Griščatu ezers, Līdacītis, Luboneņš, Ļaudiņu ezers, Pušankas ezers, Sauliku ezers, Šķierzlata ezers, Špieļu ezers, Tulinska ezers.

Par ezeriem tiek dēvēti arī divi mākslīgas izcelsmes dīķi:

  • Drozdovkas dīķis 20.3 ha
  • Griščatu dīķis 1.5 ha
                                     

2. Vēsture

Līdz 1925. gadam Maltas pagastu sauca par Rozentavas pagastu, tā nosaukums bija aizgūts no Rozentavas muižas, kas 18. gadsimta sākumā piederēja A.Felkerzāmam, 18. gadsimta beigās un 19 gadsimta 1. pusē - Šadursku, bet 19. gadsimta 2. pusē - Bogomelecu dzimtai. 1836. gadā caur tagadējā Maltas pagasta teritoriju tika izbūvēts Pēterburgas - Varšavas lielceļš, bet 1861. gadā dzelzceļa līnija Pēterburga - Varšava, 1901. gadā atklāta dzelzceļa stacija Antonopole. Pie Rozentavas muižas poļu: Rozantowo virzienā uz jaunuzbūvētās dzelzceļa stacijas pusi veidojās jauna apdzīvota vieta Borovaja krievu: Боровая, no бор - sils, kas, pateicoties izdevīgajam novietojumam četru ceļu krustojumā un dzelzceļa malā, drīz kļuva par galveno apkārtnes tirdzniecības vietu.

Pēc 1920. gada zemes reformas tālaika Rozentavas pagasta teritorijā esošo Rozentavas muižu poļu: Rozantowo sadalīja 221 vienībā 1720 ha kopplatībā, Zesnas Jalaukas Zosnas muižu 76 vienībās 1270 ha kopplatībā, Prezmas muižu Preźma 144 vienībās 1132 ha kopplatībā, Spēļu Špieļu muižu 93 vienībās 836 ha kopplatībā, Glušņevas Lūznavas muižu 54 vienībās 770 ha kopplatībā, Garkalnu muižu Garykolna 35 vienībās 494 ha kopplatībā, Zamostjes muižu 55 vienībās 435 ha kopplatībā, Maltas muižu Malta 39 vienībās 366 ha kopplatībā, Virtūkšņa muižu 23 vienībās 298 ha kopplatībā, Antonopoles muižu 10 vienībās 203 ha kopplatībā. 1935. gadā Maltas pagasta platība bija 216 km² un tajā dzīvoja 9913 iedzīvotāji. 1936. gadā Borovaju pārdēvēja par Maltas ciemu, un tolaik tas bija lielākais ciems Rēzeknes apriņķī.

1945. gadā Maltas pagastā izveidoja Bičku, Bondaru, Garkalnu, Maltas, Prezmas, Špēļu, Vertukšņas un Zosnas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja.

Maltas ciemam 1950. gadā piešķīra strādnieku ciemata no 1961. gada - pilsētciemata statusu. Malta no 1950. gada līdz 1959. gadam bija Maltas rajona centrs, vēlāk ietilpa Rēzeknes rajonā. Maltas ciematam 1957. gadā pievienoja likvidēto Bičku ciemu, izveidojot Maltas lauku teritoriju, kurai 1960. gadā pievienoja Špēļu ciema padomju saimniecības "Malta" un sanatorijas "Rāzna" teritoriju, 1965. gadā pievienoja Rušenicas ciema kolhoza "Putj k komuņizmu" teritoriju, bet zooveterinārā tehnikuma "Malta" teritoriju pievienoja Špēļu ciemam. 1973. gadā vēl daļu teritorijas pievienoja Špēļu ciemam, bet 1977. gadā daļu Pušas ciema teritorijas pievienoja Maltas lauku teritorijai. 1991. gadā Maltai atņēma pilsētciemata statusu un kopā ar lauku teritoriju reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Maltas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

                                     

2.1. Vēsture Arhitektūras un vēstures pieminekļi

Pagasta teritorijā atrodas pieci valsts nozīmes un pieci vietējās nozīmes kultūras pieminekļi.

                                     

2.2. Vēsture Dievnami

  • Rozentovas Maltas Sv. Krusta Pagodināšanas Romas katoļu baznīca ir koka celtne ar vienu torni. Dievnams celts laikā no 1780. līdz 1782. gadam un drīz izrādījās par mazu lielajai draudzei. 1842. gadā baznīca pagarināta pirmoreiz, bet 1906. gadā, ar Rozentovas muižas īpašnieku Bogomelecu atbalstu, tā pagarināta vēlreiz. Baznīcā ir saglabājušies savdabīgi feretroni pārvietojami altārīši.
  • Maltas Borovkas vecticībnieku kopienas lūgšanu nams ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Dievnama celtniecība sākta 1931. gadā, un to cēlis būvuzņēmējs A.Gruncevičs.
  • Maltas Rozentovas Visusvēto pareizticīgo baznīca ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā celta 1928. gadā kā neliela koka guļbūve pie pareizticīgo kapsētas.
                                     

3. Iedzīvotāji

Novadnieki

  • Aigars Runčis grupa "Borowa MC"
  • Klāra Kondrova 1932 _ 2019
  • Viktors Lācis 1977 - vieglatlēts, Sidnejas Olimpisko spēļu dalībnieks
  • Veronika Tenča-Goldmane 1928 - 2019, latgaliešu rakstniece, nacionālā partizāne, mūža nogali pavadījusi Kuldīgas novadā
  • Eleonora Tjarve 1930 _ 2017, tulkotāja, dzejniece

Maltas pagasta goda pilsoņi

Monika Ječa, Jāzeps Rupainis, Donats Kondrovs, Viktors Kancāns, Bronislavs Pavlovskis, Margarita Rapa, Klāra Kondrova, Roberts Ozoliņš, Stefans Kairišs, Igors Sorokins, Anna Babre, Iosifs Čepelis, Vasīlijs Kozlovs, Vitālijs Skudra, Jūlija Mika, Aina Viļuma, Pēteris Sinijs, Pēteris Šostaks, Ivans Rogozins, Vasīlijs Ragozins, Aleksandrs Beļaks, Helēna Jakušonoka, Vladislavs Štekels, Marta Ružāne, Anatolijs Pavļukevičs, Elija Sinija, Marija Podnieka, Vija Danilova, Antoņina Ostrovska, Anna Pinka, Alīda Jasmane, Jadviga Okuņeviča, Aleksandrs Boroduļins.



                                     

4. Izglītība un kultūra

2014. gadā izveidota Maltas vidusskola, apvienojoties Maltas 1. vidusskolai ar latviešu mācību valodu un Maltas 2. vidusskolai ar mācībām krievu valodā. Pagastā ir Maltas mūzikas skola, Maltas pirmsskolas izglītības iestāde "Dzīpariņš", Kultūras nams, Maltas pagasta bibliotēka, Bērnu un jauniešu centrs,

Pagastā darbojas Maltas vēstures muzejs, kur eksponēta seno sadzīves priekšmetu un iespieddarbu kolekcija. Muzejā tiek piedāvāta arī ekskursija pa Maltas kultūras pieminekļiem.