Back

ⓘ Mākoņkalna pagasts




Mākoņkalna pagasts
                                     

ⓘ Mākoņkalna pagasts

Mākoņkalna pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā dienvidos. Robežojas ziemeļos ar Maltas, Lūznavas un Čornajas pagastiem, austrumos ar Kaunatas pagastu, dienvidos ar Dagdas novada Andzeļu un Andrupenes pagastiem, rietumos ar Pušas pagastu. Pagasta centrs atrodas Lipuškos.

                                     

1. Daba

Atrodas Latgales augstienē. Lielāko daļu pagasta aizņem Rāznavas pauguraine - Latgales augstienes augstākā daļa. Dienvidrietumu daļā atrodas Maltas pazeminājums. Augstākā vieta pagastā - atsevišķais, ainaviskais Mākoņkalns - 247.4 m vjl. Virs apkārtnes Mākoņkalns paceļas par 60 metriem un līdz ar to ir viens no Latvijā iespaidīgākajiem pauguriem. Lielākā pagasta daļa atrodas Rāznas nacionālā parka teritorijā.

Upes

Pagasta teritorijā ir sešas upes:

  • Malta - iztek no Salāja ezera
  • Bebrinka
  • Kazupe
  • Peikstuļu upīte
  • Malukštas upe
  • Šļakotu upe

Ezeri

Pagasta teritorijā ir divdesmit divi ezeri. Lielākie no tiem:

  • Boltais ezers 26.0 ha
  • daļa no Rāznas ezera 17.8 km² liela daļa, ezera krastā iecienītā Malukštas pludmale.
  • Salājs 175 ha
  • Krāku ezers 18.7 ha
  • Stibraiša ezers 45 ha
  • Ilzas ezers 40.2 ha
  • Kaugurs 52.1 ha
  • Viraudas ezers 124 ha

Pagasta teritorijā ir viena mākslīgi izveidota uzstādināta ūdenstilpe - Maltečkas dzirnavezers.

                                     

2. Vēsture

Viduslaikos Mākoņkalnā atradās Volkenbergas pils, kuras drupas vēl saglabājušās. Tas bija vissenākais krustnešu cietoksnis Lotigolas zemē, kuru Livonijas ordenis ieguva pēc Jersikas pēdējās dalīšanas 1239. gadā. Ir ziņas, ka jau 1236. gadā šeit bijusi koka pils.

1945. gadā Rēzeknes apriņķa Maltas pagastā izveidoja Zosnas ciema padomi. Zosnas ciems ietilpis Maltas 1949-1959 un Rēzeknes pēc 1959. gada rajonos. 1957. gadā Zosnas ciemam pievienoja likvidētā Dorotpoles ciema kolhoza "Sarkanais karogs" teritoriju, 1959. gadā - daļu likvidētā Lipušķu ciema, 1963. gadā - Pušas ciema kolhoza "8. marts" teritoriju. 1971. gadā padomju saimniecības "Malta" teritoriju pievienoja Špēļu ciemam, bet ciemu pārdēvēja par Mākoņkalna ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Mākoņkalna pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā.

                                     

2.1. Vēsture Kultūras pieminekļi

Pagasta teritorijā atrodas piecpadsmit valsts nozīmes un četri vietējās nozīmes kultūras pieminekļi.

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi:

  • Giņēviču senkapi
  • Zeļonku senkapi Kapu kalns
  • Jaunstašuļu Velna pēdas akmens - kulta vieta
  • Smaganu pilskalns
  • Škrabu senkapi I, II
  • Zeļenopoles Karātavu kalns Viseļņica - pilskalns
  • Balbīte - pilskalns
  • Stikutu senkapi Zviedru, Kara kapi
  • Malūkstu senkapi
  • Bondaru pilskalns ar apmetni
  • Padebešu kalna Mākoņkalna, Volkenbergas viduslaiku pils
  • Milkas pilskalns
  • Jaunstašuļu senkapi Kapu kalns
  • Vecstašuļu senkapi

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis - Volkenbergas Mākoņkalna pilsdrupas.

                                     

3. Iedzīvotāji

Ievērojami novadnieki

  • Olga Afanasjeva Olga Ors - dzejniece, Rēzeknes pilsētas Goda pilsone
  • Viktors Skudra 1943-2011 - jurists, bijis LR tieslietu ministrs

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas pagastā: Lipuški pagasta centrs, Dvarči, Škrjabi, Rukmoni.