Back

ⓘ Latvijas krievi



                                               

Jānis Brušvits

Dzimis 1879. gada 5. maijā Ventspilī pastnieka Miķeļa Brušvita un viņa sievas Margrietas ģimenē. Mācījās Ventspils apriņķa reālskolā, strādāja par telegrāfistu. Studēja Pēterburgas Ķeizarienes Katrīnas Kalnu institūtā Горный институт Императрицы Екатерины II, iestājās Sociālistu revolucionāru partijā SRP, izslēgts no augstskolas par pretvalstisku darbību. Pēc 1905. gada revolūcijas emigrēja uz Vāciju, tad atgriezās Pēterburgā un atsāka studijas Kalnu institūtā. Pirmā pasaules kara laikā 1916. gadā dienēja Krievijas impērijas armijā praporščika pakāpē, pēc Februāra revolūcijas bija Samāras ...

                                               

Vītola stabules dziesmas

V. Plūdonim iznākusi bērnu dzejoļu grāmata "Vītola stabulīte" 1923. R. Paula dziesmu cikls sarakstīts 1984. gadā kā skaņdarbs zēnu korim. Ciklu ierakstījusi dziedātāja Aija Kukule kopā ar bērnu vokālo ansambli "Dzeguzīte" un instrumentālu ansambli. Cikls netika izdots skaņuplatē, taču atsevišķas tā dziesmas ir pieejamas izlasēs, piemēram, dziesma "Ziemas ceļa idille" krievu valodā iekļauta mazajā skaņuplatē, pielikumā Krievijas žurnālam "Krugozor" 1985, dziesma "Bij manā somiņā" iekļauta A. Kukules izlasē "Labākās dziesmas" 2005, bet "Vasaras vakara idille" pieejama ansambļa "Dzeguzīte" iz ...

                                               

Vecticība Latvijā

Vecticība Latvijā ir vecticības atzars Latvijā, kuram pieder aptuveni 7600 vecticībnieku, kas tradicionāli dzīvo Latgalē un Sēlijā. 1991. gadā atjaunoja Latvijas Vecticībnieku Pomoras Baznīcas Centrālo Padomi. Daudzi no vecticībniekiem mitinās Daugavpilī, kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku Jeruzalemi".Jēkabpilī pastāv svētā svētmocekļa protopopa Abakuma draudze, kas ir vienīgā popiešu draudze visā Baltijā, kas atzīst Belajakriņicas hierarhiju.

                                               

Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca

Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca, jeb saīsināti ZIL, bija autobūves uzņēmums PSRS un Krievijā, kas darbojās no 1916. gada līdz 2016. gadam.

                                               

Tatjana Nikolajeva

Pianiste bija dzimusi Bežicā, Brjanskas apgabalā 1924. gada 4. maijā. Viņas māte bija profesionāla pianiste un studēja Maskavas konservatorijā pie slavenā pedagoga Aleksandra Goldenveizera, tēvs, savukārt, bija vijolnieks un čellists amatieris. Kad Leipcigā tika atklāts Starptautiskais Johana Sebastiana Baha konkurss, kas tika veltīts Baha nāves divsimtgadei, Nikolajeva 1950. gadā ieguva pirmo vietu. Dmitrijs Šostakovičs, kurš bija žūrijas loceklis, sacerēja un veltīja viņai 24 prelūdijas un fūgas op. 87: šis cikls kļuva par nozīmīgu viņas klavieru repertuāra daļu. Viņa sēdēja kā žūrijas l ...

                                               

Pauls fon Mēdems

dzimis 1800. gada 9. janvārī Jelgavā Kristofa Johana Frīdriha fon Mēdema un viņa sievas Luīzes, dzimušas fon der Pālenas, ģimenē. No 1818. gada studēja tiesības Berlīnē, no 1819. līdz 1820. gadam - Heidelbergā. No 1822. gada viņš darbojās Krievijas impērijas sūtniecībā Romā 1822 - 1823, tad Parīzē 1826 - 1829, Vīnē 1829 - 1830 un Londonā 1834 - 1835. 1840. gadā Paulu fon Mēdemu iecēla par Krievijas impērijas sūtni Štutgartē un Darmštatē, no 1841. gada viņš vadīja Krievijas impērijas sūtniecību Vīnē, no 1848. gada decembra bija Krievijas impērijas ārkārtas sūtnis un pilvarotais ministrs Vīn ...

                                               

Aleksandrs Frīdrihs fon Mēdems

dzimis 1803. gada 5. martā Jelgavā Kristofa Johana Frīdriha fon Mēdema un viņa sievas Luīzes, dzimušas fon der Pālenas, ģimenē. Studēja Getingenes Universitātē 1822 - 1828. No 1828. gada viņš darbojās Krievijas impērijas sūtniecībā Konstantinopolē un citās Āzijas valstīs, bija Krievijas ģenerālkonsuls Aleksandrijā 1838 - 1841. 1841. gadā Aleksandru fon Mēdemu iecēla par Krievijas impērijas ārkārtas sūtni un pilvaroto ministru Teherānā 1841 - 1845, tad Riodežaneiro 1848 - 1854 un Vašingtonā 1854 - 1855. Pēc Krimas kara viņu nosūtīja diplomātiskā misijā uz Ķīnu, miris Šanhajā 1859. gada 24. ...

                                     

ⓘ Latvijas krievi

Latvijas krievi ir skaitliski lielākā Latvijas mazākumtautība. Pēc 2011. gada tautas skaitīšanas datiem Latvijā dzīvoja 556 422 krievi. Pēc 2019. gada 1. janvāra Iedzīvotāju reģistra datiem Latvijas krievu skaits bija 538 361, no viņiem 345 908 bija Latvijas pilsoņi, 147 220 nepilsoņi, bet 45 103 citu valstu pilsoņi.

                                     

1. Vēsture

Etnonīmam "krievi” latviešu valodā ir sena izcelsme. Tas radies no latgaļu sakariem ar Polockas krivičiem, vēlāk tā lietojums tika paplašināts un ar to varēja apzīmēt gan Novgorodas slovēņus, gan tirgotājus no Vitebskas un Pleskavas. Pirmās ziņas par lielāku senkrievu kopienu vismaz vairāku simtu kopskaitā pašreizējās Latvijas teritorijā ir kopš 15. gadsimta. kad ar strūgām un plostiem ik vasaru pa Daugavu lejup devās simtiem tirgotāju un amatnieku no Polockas un Vitebskas, lai rudenī dotos atpakaļ. Slāvu tirgotāju vajadzībām tika iekārtoti pareizticīgo dievnami, ir zināmas vairākas pastāvīgas slāvu tirgotāju un plostnieku apmetnes Daugavas krastos un Rīgā, kur pastāvēja īpaša cunfte un jauns - krievu krāmu bodnieku - amats.

Lielākā skaitā krievu migrācija sākās pēc 1667. gada ortodoksās krievu baznīcas veiktās Nikona reformas, kad, glābjoties no vajāšanām, Latgalē, Sēlijā un Rīgā apmetās lielāks skaits vecticībnieku bēgļu no Krievijas caristes. Būdami norūdīti dzīves grūtībās, strādīgi un nelietodami alkoholu, vecticībnieki kļuva pazīstami kā labi un apzinīgi strādnieki un viņus labprāt pieņēma darbā gan laukos, gan pilsētā. Zviedru Vidzemē un Kurzemes un Zemgales hercogistē ēku būvniecības monopols bija krievu namdaru arteļu jeb "plotnieku” vācu: Plotincken, organizētu pēc cunftu principa ziņā, kas veica lielāko daļu celtniecības darbu pilsētās un muižās.

Pēc Baltijas provinču pievienošanas Krievijas impērijai 18. gadsimtā, tajās ieradās ievērojams skaits valsts pārvaldes aparāta ierēdņu. Latgalē ieceļoja arī pareizticīgie zemnieki un baltkrievi. 1861. gada dzimtbūšanas atcelšana Krievijā un Baltijas straujākā industrializācija ieceļošanu paātrināja: 1897. gadā krievu valodu par dzimto Latvijas teritorijā atzina 155 000 cilvēku, no tiem 65 000 bija vecticības piekritēji. No iedzīvotāju kopskaita krievi, ukraiņi un baltkrievi veidoja 12%, 1920. gadā - 5.9% krievu un 4.3 % baltkrievu, 1935. gadā - 8.8% krievu un 1.4% baltkrievu. Izveidojās plašas krievu apmetnes gar Daugavu pie Lielvārdes un Rīgas priekšpilsētās. 19. gadsimtā krievu namnieki paši savos uzņēmumos aicināja darbaspēku no Smoļenskas, Rjazaņas, Maskavas guberņām. Imperatora Aleksandra II reformu laikā tika īstenotas nozīmīgas pilsētu pašvaldības reformas, un krievi ieguva iespēju ievēlēt tajās savus pārstāvjus. Rūpniecības pacēluma gados, īpaši strauji 1907. - 1909. gadā, Rīgā papildus ieplūda ap 30 000 krievu strādnieku.

Pēc 1. Pasaules kara Krievijas impēriskās politikas galvenie paudēji un atbalstītāji ierēdniecības aparāts, militāro un garīdzniecības aprindu augšslānis u.c. pēc 1917. gada pameta Latvijas teritoriju. Krasi samazinājās rūpniecības strādnieku, un arī krievu strādnieku, skaits vispār. Evakuācijas un bēgu gaitu dēļ pēc kara Rīgas krievu iedzīvotāju skaits samazinājās par 70 000. Palika tie, kas dzīvoja šeit jau sen un ilgstoši - krievu zemnieki Latgalē, Rīgas un citu pilsētu krievu vidusslānis. Brīvības cīņās 50 krievi tika apbalvoti ar Lāčplēša kara ordeni. Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas 1918. gada novembrī krievu kopiena sāka skaitliski pieaugt uz t.s. baltemigrācijas rēķina, vecā režīma piekritējiem bēgot no padomju varas un rodot politisko patvērumu Latvijā.

1920. gadā krievu Latvijā bija 134 746 cilvēki, bet 1935. gadā jau 206 499 10.59% no iedzīvotāju kopskaita. Krievu skaita strauju pieaugumu izskaidro bēgļu atgriešanās, emigrantu plūsma no Padomju Krievijas, Abrenes apriņķa austrumu daļas pagastu pievienošana Latvijai tajos krievi bija ievērojamā pārākumā un daudzbērnu ģimeņu lielais īpatsvars. Absolūtais krievu vairums tolaik bija Latvijā dzimušie cilvēki, kopumā 89.44%, bet Latgalē - 95.21%. Lielākā krievu daļa dzīvoja Latgalē 74.56% un bija nodarbināti lauksaimniecībā. Gandrīz visi krievi bija Latvijas pilsoņi. Krievu valoda pēc izplatības ieņēma otro vietu aiz latviešu valodas. Visu parlamentārās republikas pastāvēšanas laiku Saeimā bija atļauts teikt runas ne tikai latviešu, bet arī krievu un vācu valodā. Ar laiku izveidojās vairākas krievu politiskās partijas pilnīgi strukturētas bija 5 krievu partijas. Visās četrās pirmskara Latvijas Saeimās krievi veidoja savas frakcijas. Vecticībnieku un pareizticīgo vēlētājus pārstāvēja atsevišķas frakcijas. Krievu sabiedrības pārstāvju skaits Latvijas likumdošanas institūcijā svārstījās no 3 līdz 6 deputātiem. Izveidojās krievu valodā iznākošs preses izdevumu tīkls - dažādos laika posmos neatkarīgajā Latvijā 20. - 30. gados izdeva vairāk nekā 70 laikrakstu un 80 žurnālu krievu valodā. Bija izveidots skolu tīkls ar krievu mācību valodu: 124 pamatskolas 1919./20. mācību gadā un 236 pamatskolas 1933./34. mācību gadā, 12 krievu vidusskolas, vēlāk to skaits pārlatviskošanas politikas ietekmē tika samazināts līdz 10 vidusskolām bērniem no krievu un latviešu jauktajām ģimenēm piespiedu kārtā bija jāmācās tikai latviešu skolās, un 1939./40. mācību gadā darbojās vairs tikai divas krievu vidusskolas. Krieviem līdz ar citām mazākumtautībām tika ierobežotas studiju iespējas augstskolās, amatu iegūšanā valsts pārvaldē, pašvaldībās vai armijā, bija ierobežojumi un pat aizliegumi nekustamā īpašuma iegūšanā.

Krievu skaita īpatsvars ievērojami mainījās pēc Latvijas okupācijas un 2. Pasaules kara. Padomju totalitārisma laika represijās krievi zaudēja savu intelektuālo eliti, kas bija izveidojusies iepriekšējos gadu desmitos. Jau 1959. gada tautas skaitīšana parādīja, ka krievu īpatsvars iedzīvotāju vidū bija audzis no 8.8% līdz 26.6%. Šo iekšējo imigrāciju dažādos veidos stimulēja arī valsts vara, piešķirot ieceļotājiem dažādas sadzīviskas priekšrocības, piemēram, izveidojot skolu tīklu, kur mācību valoda bija krievu valoda citu mazākumtautību skolas pēc PSRS veiktās okupācijas bija likvidētas, masveidā ceļot bērnudārzus, kas bija paredzēti tikai krievu valodā runājošiem bērniem, piešķirot ārpus kārtas dzīvokļus, dodot krievu valodā runājošiem priekšroku kandidējot uz augstākiem amatiem u.tml. Migrācijas process bijis viļņveidīgs: ļoti straujš 50. - 60. gados, 70. gados migrācijas saldo samazinās, bet 80. gadu vidū atkal pieauga. Migrācijai uz Latviju bija rotējošs raksturs. Katru gadu Latvijā iebrauca tūkstošiem cilvēku - no kuriem liela daļa bija krievi, - bet tūkstoši to arī atstāja. Tas negatīvi ietekmēja iebraucēju adaptācijas spējas, bremzēja intereses veidošanos par Latvijas dabu un kultūru.

                                     

2. Krievu skaita izmaiņas Latvijā

Latvijas krievu skaita izmaiņas kopš 1979

Pēc tautas skaitīšanu datiem Latvijas krievu skaits pēdējo 100 gadu laikā ir vairākkārt strauji mainījies:

Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem pēdējos gados strauji samazinās nepilsoņu statusā esošo Latvijas krievu skaits un īpatsvars:

Avots: Centrālās Statistikas pārvaldes datubāze.

Pēc Latvijas Republikas valstiskuma atjaunošanas krievu skaits un īpatsvars būtiski samazinājās, taču tie joprojām ir lielākā Latvijas mazākumtautība:

                                     

3. Ievērojami ar Latviju saistīti krievi

  • Mihails Barišņikovs - baleta mākslinieks un baletmeistars, dzimis Rīgā;
  • Nikolajs Loskis - filosofs, dzimis Krāslavā;
  • Meletijs Kaļistratovs - sabiedriskais darbinieks un politiķis;
  • Vladimirs Kovaļevskis - paleontologs, dzimis Latgalē;
  • Vera Muhina - tēlniece, dzimusi Rīgā;
  • Anna I Romanova - Kurzemes un Zemgales hercogiene, vēlāk Krievijas ķeizariene, dzīvoja Jelgavā 1711 - 1730;
  • Anatolijs Solovjovs - kosmonauts, dzimis Rīgā.
  • Valentīns Pikulis - rakstnieks, dzīvoja Rīgā 1962 - 1990;
  • Aleksandrs Kaleri - kosmonauts, dzimis Jūrmalā;
  • Igors Činnovs - dzejnieks, dzimis Tukumā;
  • Mihails Čehovs - aktieris un režisors, dzīvoja Rīgā 1931 - 1934;
  • Ivans Krilovs - fabulists, dzīvoja arī Rīgā 1801 - 1803;
  • Vasilijs Sinaiskis - jurists, LU profesors, dzīvoja Rīgā 1922 - 1944;
  • Ivans Gončarovs - rakstnieks, vasaras pavadīja Dubultos 1879 - 1888;
  • Aleksandra Beļcova - gleznotāja, dzīvoja Rīgā 1919 - 1981;
  • Jurijs Abizovs - rakstnieks, tulkotājs un literatūrzinātnieks, dzīvoja Rīgā 1946 - 2006;
  • Aleksandrs Kovaļevskis - embriologs, dzimis Latgalē;


                                     

4. Krievi latvju dainās

Krišjāņa Barona "Latvju dainās” apkopoti 496 tautasdziesmu varianti ar leksēmu "krievi”, bet Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras fondu materiālos atrodamas 916 krievu tematikas tautasdziesmu varianti, pie kam visvairāk dziesmu nākušas no Latgales 40% un Vidzemes 26%. Latviešu dainās nav nošķirti baltkrievi no krieviem, domājams, ka daļa dziesmu ir radušas tajā vēstures periodā, kad letgaļu kaimiņu tauta bija kriviči. Savukārt tautasdziesmu rašanās jaunākajā periodā par "krievos ņemšanu” dēvēta rekrutēšana Krievijas impērijas karaspēkā, tādēļ ne vienmēr leksēma "krievi” nozīmē etnisko piederību, bet dažreiz apzīmē krievu karaspēkā iesauktu karavīru. Tas pats sakāms par apzīmējumu "krieva sieva”, proti, tā var būt arī krievu armijā iesaukta latviešu karavīra sieva.

Daļa latviešu tautasdziesmu saglabājušas kopīgo vēsturisko atmiņu par atkārtotajiem Krievijas karaspēka iebrukumiem Livonijas kara, Otrā Ziemeļu kara un Lielā Ziemeļu kara laikā:

                                     

5. Literatūra

  • I. Apine, V. Volkovs. Latvijas krievu identitāte: vēsturisks un socioloģisks apcerējums. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2007. ISBN 978-9984-624-55-6
  • Uldis Krēsliņš. Krievu emigrācija un monarhistu kustība Latvijā. // Latvijas vēstures institūta žurnāls, Nr.2., 2004., 68. - 97. lpp.
                                     

6. Ārējās saites

  • Latvijas krievi - Vēsturiskie fakti
  • Доклад: Национальная политика в имперской России
  • Е.И. Кэмпбелл Воробьева "Единая и неделимая Россия" и "Инородческий вопрос" в имперской идеологии самодержавия
Ļeņinisms
                                               

Ļeņinisms

Ļeņinisms ir filozofiska, politiska un sociālekonomiska ideoloģija, kuru izveidoja krievu revolucionārs Vladimirs Ļeņins. Tas ir marksisma variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības proletariātam bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni revolucionāra apziņa. Vēlāk, sajaucoties ar marksisma idejām, izveidojās marksisma-ļeņinisma ideoloģija.

Marieši
                                               

Marieši

Marieši, agrāk čeremisi ir somugru tauta, kas apdzīvo Krievijas Federācijas Marijelas Republiku Pievolgas reģionā. Pēc valodas un kultūras ir izšķiramas trīs mariešu grupas: kalna marieši, lejas marieši un austrumu marieši. Kristīti pareizticībā, bet vēl turas pie savām pirmatnējām parašām.

Free and no ads
no need to download or install

Pino - logical board game which is based on tactics and strategy. In general this is a remix of chess, checkers and corners. The game develops imagination, concentration, teaches how to solve tasks, plan their own actions and of course to think logically. It does not matter how much pieces you have, the main thing is how they are placement!

online intellectual game →