Back

ⓘ Gabriela Mistrala




Gabriela Mistrala
                                     

ⓘ Gabriela Mistrala

Lusila Godoja Alkajaga, plašāk pazīstama ar savu pseidonīmu Gabriela Mistrala, bija čīliešu dzejniece, diplomāte un feministe.

Viņas tēvs arī bija dzejnieks. Pati Mistrala dzeju sākusi rakstīt jaunietes vecumā, kad strādāja par skolotāju. Viņai bija romantiskas attiecības ar dzelzceļa darbinieku, kurš izdarīja pašnāvību. Drauga pašnāvība ir ietekmējusi viņas dzeju. Mistrala bija nozīmīga persona Meksikas un Čīles izglītību sistēmās. Mācījusi spāņu literatūru vairākās ASV universitātēs.

1914. gadā saņēmusi Čīles balvu par darbu Sonetos de la muerte Nāves soneti. 1945. gadā saņēmusi Nobela prēmiju literatūrā, tādējādi kļūstot par pirmo latīņamerikānieti, kas saņēmusi šo apbalvojumu.

                                     

1. Bibliogrāfija

Bibliogrāfija spāņu valodā

  • 1922: Desolación Izmisums
  • 1924: Ternura: canciones de niños Maigums: bērnu dziesmas
  • 1941: Antología: Selección de Gabriela Mistral
  • 1914: Sonetos de la muerte Nāves soneti
  • 1954: Lagar Vīnaspiede
  • 1952: Los sonetos de la muerte y otros poemas elegíacos Nāves soneti un citi elēģiski dzejoļi
  • 1967: Poema de Chile Čīles dzejolis
  • 1934: Nubes Blancas y Breve Descripción de Chile
  • 1992: Lagar II Vīnaspiede II
  • 1938: Tala Meža darbi
  • 1957: Recados: Contando a Chile
  • 1958: Poesías completas Kopotie dzejoļi
  • 1923: Lecturas para Mujeres Lasījumi sievietēm

Tulkojumi latviešu valodā

  • Kā Gabriēla Mistrāla Vīnaspiede: dzejas izlase Lagar, atdzejojis Knuts Skujenieks, Liesma, 1977, 159. lpp.