Back

ⓘ Dzenbudisms




Dzenbudisms
                                     

ⓘ Dzenbudisms

Vārds "dzen" cēlies no sanskrita dhyāna: koncentrācija, meditācija un tad no ķīniešu vārda čaņ ķīniešu: 禅, Chán japāņu valodas aizguvuma. Latviešu valodā dažkārt lieto arī tiešo ķīniešu valodas aizguvumu "čaņbudisms". Rietumos lietotā dzenbudisma terminoloģija tradicionāli ņemta no japāņu valodas.

                                     

1. Mācības

Dzenbudisms ir darmas mācības paveids, kas uzsver iespēju sasniegt apskaidrību vienas dzīves laikā gan meditācijas, gan pēkšņas apskaidrības ceļā. Prakse ietver sēdošu dzadzen meditāciju jap. dzadzen - 座禅, sūtras skaitīšanu un koanu mācības.

                                     

2. Dzenbudisms Japānā

12 13. gs. dzenbudisms ieviesās Japānā un ir saistīts ar mūka Dogena Zendži nopelniem. Dzen vēstures autoritāte Daisets Teitaro Sudzuki angliski: Daisetz Teitaro Suzuki savā klasiskā pētījumā "Dzen un Japānas kultūra" apraksta dzen ietekmi uz bušido, haiku, tējas ceremoniju un dabas mīlestību. Rakstīts, ka otrā pasaules kara laikā Japānas mūku hierarhija atbalstīja militārismu.

                                     

3. Dzenbudisms Rietumos

Sojens Šaku, Japānas dzenbudistu abats un Rindzai skolas meistars bija pirmais dzen skolotājs, kas mācīja ASV. Pēc otrā pasaules kara amerikāņu mūks Filips Kaplo uzrakstīja rietumu dzen klasiku, grāmatu "Trīs Dzen Pīlāri", kas tulkota 12 valodās. Rakusu priekšauts apliecina, ka budists ir pieņēmis patvērumu Trīs dārgumos.

                                     

4. Dzenbudisms tulkotā literatūrā

  • Šinrjū Sudzuki, Prāts, iesācēja prāts - Zvaigzne ABC, ISBN 978-9934-0-2820-5
  • Roberts Pirsigs, Dzens un motociklu tehniskās apkopes māksla: 2005
  • Džeks Keruaks, Dharmas blandoņas - AGB:Rīga, 2005