Back

ⓘ Ķieģeļu pagasts




Ķieģeļu pagasts
                                     

ⓘ Ķieģeļu pagasts

Ķieģeļu pagasts bija viena no Valmieras apriņķa pašvaldībām tā dienvidos. Robežojās ar Valmieras apriņķa Dauguļu, Mujānu, Kocēnu un Vaidavas pagastiem, un Cēsu apriņķa Kūduma pagastu. Pagasta valde atradās tagadējās Sarmās 2.5 km uz ziemeļiem no Ķieģeļiem.

                                     

1. Vēsture

Pagasta teritorijā atradās Rubenes baznīca, kas pieminēta Indriķa hronikā sakarā ar Imeras zemes kristīšanu 1208. gadā, kurā par priesteri no 1208. gada līdz pat savai nāvei kalpoja hronists Latviešu Indriķis. Rubenes baznīca sākotnēji bijusi koka ēka, tagadējo izskatu ieguvusi 1739. gadā. Savukārt Vaidavas ezera austrumu krastā atradās labi nocietināts pilskalns, kuru grāfs Zīverss uzskatīja par Beverīnas pilsvietu, bet V.D.Balodis par Metimnes pilsvietu.

Pagasts dibināts pēc muižu pagastu likvidēšanas sakarā ar 1866. gada pagastu pašvaldību likuma pieņemšanu. Līdz 1920. gada agrārajai reformai pagasta teritorijā atradās Ķieģeļu muiža Kegeln 1676 ha kopplatībā, kuru sadalīja 80 vienībās no tām 9 bija rentes mājas. Rubenes mācītājmuižu 147 ha platībā sadalīja 5 vienībās.

1945. gada 10. septembrī pagastā izveidoja Ķieģeļu un Ziedenes ciema padomes. Pagastu likvidēja 1949. gada 31. decembrī, ciemus iekļaujot Valmieras rajonā. Mūsdienās Ķieģeļu pagasta teritorija iekļauta Kocēnu novada Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastos un Pārgaujas novada Stalbes pagastā.