ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 70




                                               

Hāmaņa muižiņa

Hāmaņa muižiņa ir 1886. gadā celta fabrikas direktora dzīvojamā ēka tagadējā Slokas ielā 41 Pārdaugavā. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6621. Savu nosaukumu tā ieguvusi no netālu esošās Hāmaņa ielas, kas nosaukta 18. gadsimta Apgaismī ...

                                               

Hapaka muiža

Hapaka muiža bija muiža senajā Daugavas krastā, kuras vieta mūsdienās atrodama Hapaka grāvja rietumu pusē Voleru un Spilves apkaimēs. Muižas ēkas atradušās vietā, kur tagad no Daugavgrīvas šosejas atiet Zilā iela, līdz mūsdienām tās nav saglabājušās.

                                               

Iļķēnsalas muiža

Iļķēnsalas muiža bija muiža tagadējās Kundziņsalas ziemeļaustrumu daļā uz 20. gadsimta sākumā izzudušas salas, kas dēvēta par Iļķēnsalu jeb Rutku salu. Iķēnsalas muižas zemes aptvēra arī sauszemi, pašreizējā Jaunmīlgrāvī - tagadējās Rīgas - Saulk ...

                                               

Juglas muiža

Juglas muiža, arī Brūnsa muiža vai Kokmuiža ir 18. gadsimta beigās klasicisma stilā celta ārpilsētas koka muižiņas ēka tagadējā Nautrēnu ielā 18, Rīgas Brekšu apkaimē. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr. 6655. Savu nosaukumu tā ieguvusi n ...

                                               

Kleistu muiža

Kleistu muižiņa, agrāk Kleistes muiža ir 18. gadsimtā celta rīdzinieku ārpilsētas muiža Kleistu ielā 37 Kleistu apkaimē Pārdaugavā. Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi Nr. 6615 un Nr. 6617. Kleistu muižas kungu māja ir vienstāvu ēka guļbūves k ...

                                               

Kokes muiža

Kokes muiža bija muiža senajā Daugavas krastā, kuras vieta mūsdienās atrodama Spilves pļavās Hapaka grāvja rietumu pusē. Līdz mūsdienām nav saglabājusies.

                                               

Krēmera muiža

Krēmera muiža, arī Zunda muiža, bija muiža Daugavas krastā Voleru apkaimē, kur pēc Otrā pasaules kara mākslīgi izveidoja līci ar rūpniecisko zonu, kur tagad atrodas "Rīgas osta Voleri", AS "Krēmeri" un citi mazāki rūpniecības uzņēmumi. Muižas ēka ...

                                               

Krusta muiža

Krusta muiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muižiņa tagadējās Maskavas ielas 336 - 340 apkārtnē un pie Ķengaraga promenādes, kur tagad atrodas Putnu novērošanas tornis. Uz Rīgas pusi no tās atradās Krusta krogs, bet Daugavas pusē – Krusta skola ...

                                               

Lofelta muiža

1586. gadā Kurzemes hercogs Gothards Ketlers zemi Daugavas kreisajā krastā izlēņoja Zahārijam Stopijam. Zviedru Vidzemes laikā 1621. gadā Daugavgrīvas draudzes novadā esošo muižu viņa mantinieki par 400 dālderiem ieķīlāja Karstenam Melleram, kas ...

                                               

Lucavsalas muiža

Lucavsalas muiža jeb Lucavmuiža bija privātā muižiņa Lucavsalā, Akmeņsalas draudzes novadā. Savu nosaukumu 17. gadsimtā ieguvusi no tās īpašnieka Lucava vārda.

                                               

Mangaļmuiža

Mangaļmuiža bija dzimtīpašums, vēlāk Mangaļu-Mīlgrāvja valsts muiža tagadējā Trīsciemā, kura atradās zemēs pie Langas iztekas no Ķīšezera.

                                               

Mīlgrāvja muiža

Mīlgrāvja muiža bija muiža Mīgrāvja kanāla ziemeļu krastā tagadējā Vecmīlgrāvī, pēc apvienošanas ar Mangaļmuižu dēvēta par Mangaļu-Mīlgrāvja kroņa muižu. Tās ēkas nav saglabājušās līdz mūsdienām.

                                               

Oldenburga muiža

Oldenburga muiža, saukta arī par Vitharda salas muižu, bija muiža tagadējā Voleru apkaimē Pārdaugavā. Muižas zemes ietilpa Rīgas apriņķa Daugavgrīvas draudzes novadā, vēlāk Bolderājas pagastā.

                                               

Strazdumuiža

Strazdumuiža bija muiža Biķernieku draudzes novadā, tagad Juglas apkaimē Rīgā, no kuras saglabājušās vairākas koka ēkas un Strazdumuižas parks. Muižas ēkas izmanto Latvijas Neredzīgo biedrība.

                                               

Šreienbušas muiža

Šreienbušas muiža jeb Čiekurkalna muiža bija Rīgas patrimoniālā apgabala muiža, kas atradās teritorijā starp Rīgas pilsētu un Ķīšezeru tagadējā Čiekurkalna apkaimē Rīgā.

                                               

Vāgnera muižiņa

Vāgnera muižiņa ir 18. gadsimta otrajā pusē celta ārpilsētas dzīvojamā ēka tagadējā Šarlotes ielā 3 Rīgā. Studentu korporācijas "Latvia" mītne. Savu nosaukumu tā ieguvusi no daiļdārznieka H. Vāgnera, kam tā piederēja 19. gadsimta sākumā.

                                               

Volera muiža

Volera muiža, saukta arī par Voleru muižu, ir agrākā muižas ēka Voleru apkaimē Pārdaugavā. Muižas zemes ietilpa Rīgas apriņķa Daugavgrīvas draudzes novadā, vēlāk Bolderājas pagastā.

                                               

Andrejs Šuvalovs (galminieks)

Andrejs Šuvalovs bija Krievijas impērijas diplomāts, Galma kantora prezidents ķeizara Nikolaja I laikā, vēlāk galma virshofmaršals, virskambarkungs. Rundāles pils mantinieces Teklas Platonovas vīrs.

                                               

Andrejs Šuvalovs (ģenerālmajors)

Dzimis 1865. gada 11. novembrī Rundāles pilī Baltijas ģenerālgubernatora grāfa Pētera Šuvalova un viņa sievas Jeļenas, dzimušas Orlovas-Deņisovas, ģimenē. 1881. gadā jaunais Krievijas ķeizars Aleksandrs III viņa tēvu atvaļināja no diplomātiskā di ...

                                               

Pēteris Šuvalovs

Pēteris Šuvalovs bija Krievijas impērijas virsnieks, ierēdnis un diplomāts ķeizara Aleksandra II laikā. Baltijas ģenerālgubernators, Rundāles pils mantinieks. Krievijas impērijas sūtnis Apvienotajā Karalistē.

                                               

Tekla Valentinoviča

Tekla Valentinoviča, pēc laulībām Zubova un Šuvalova ; dzimusi 1801. gada 24. septembrī, mirusi 1873. gada 25. oktobrī), bija lietuviešu izcelsmes grāfiene, pēdējā Katrīnas II favorīta Platona Zubova sieva, pēc Zubova nāves kļuva par Rundāles pil ...

                                               

Platons Zubovs

Platons Zubovs bija pēdējais Krievijas ķeizarienes Katrīnas II favorīts, pēc kuras nāves viņš krita nežēlastībā. Piedalījās viņas dēla ķeizara Pāvila I nogalināšanā 1801. gada 11. martā.

                                               

Valeriāns Zubovs

Valeriāns Zubovs bija Krievijas impērijas armijas ģenerālleitnants, grāfs, Rundāles pils īpašnieks. Rundāles pili iemantojis 1795. gadā pēc ķeizarienes Katrīnas II rīkojuma, kuras pēdējais favorīts bija viņa vecākais brālis Platons Zubovs: "В наг ...

                                               

Jēkaba kanāls

Jēkaba kanāls Jelgavas plānos parādījās pēc 1652. gada hercoga Jēkaba valdīšanas laikā. Kanāls stiepās 3 km garumā no Svētes upes līdz Driksai, mūsdienu Dambja ielas un Krišjāņa Barona ielas vietā. Tam bija trīs slūžu dīķi. Kanāls apgādāja Kurzem ...

                                               

Jelgavas cukurfabrika

Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru. Uzņēmums atradās Cukura ielā 22, Jelgavā. Uzņēmums tika dibināts 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrība, nākamajā gadā tas kļuva par val ...

                                               

Kurzemes Provinces muzejs

Kurzemes Provinces muzejs bija Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības 1818. gadā dibināts muzejs ar bibliotēku tālaika Kurzemes guberņas galvaspilsētā Jelgavā. Tā tradīcijas mūsdienās turpina Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.

                                               

Aleksandra tirgus

Aleksandra tirgus ir bijušais tirgus, kas atradās Rīgas Vidzemes priekšpilsētā, laukumā pirms tagadējā Brīvības un Tallinas ielas krustojuma, kur tagad atrodas Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes Evaņģēliski luteriskā baznīca. Oficiāli tirgu izveidoja 1 ...

                                               

Mārtiņš Gīze

Dzimis Rīgas pilsoņa ģimenē, studēja Kēnigsbergas, Vitenbergas un Helmštates universitātēs. Kalendāra nemieru laikā 1584. gada rudenī advokāts Mārtiņš Gīze un vīndaris Hanss Brinkens kļuva par nemierinieku līderiem. Rīgas namnieki ieguva pilnīgu ...

                                               

Hinrihs fon Ulenbroks II

Dzimis 1520. gadā Rīgas birģermeistera Hinriha fon Ulenbroka I ģimenē. No 1537. gada līdz 1542. gadam studēja Vitenbergas Universitātē. 1556. gada 13. septembrī apprecējies ar Margarētu Kolthofu Margaretha Kolthoff. 1558. gadā kļuva par Rīgas bir ...

                                               

Rīgas Kara hospitālis

Rīgas Kara hospitālis, kas bija paredzēts 1000 slimniekiem, tika uzcelts no 1750. - 1754. gadā pēc kara inženiera un arhitekta F. Demercova projekta vietā, kur Sarkandaugavā ieplūda daļa no Smilšu dzirnavu kanāla. 1835. gadā pēc arhitekta A. E. Š ...

                                               

Lastādija

Lastādija ir senais nosaukums Maskavas forštates apkaimes daļai starp Vecrīgu, Salu tiltu, Lāčplēša ielu un Rīgas-Daugavpils dzelzceļu.

                                               

Rīdzene (bijusī upe)

Rīdzene jeb Rīdziņa, arī Rīgas upe bija Daugavas labā krasta atteka tagadējās Vecrīgas teritorijā, pie kuras izveidojās Rīgas osta un Rīgas pilsēta. Par upes sākotnējiem apjomiem un kuģojamību liecina arheoloģiskajos izrakumos iegūtie kuģu vraki. ...

                                               

Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde

Rīgas 700 gadu jubilejas izstāde notika no 1901. gada jūnija līdz augustam Esplanādes laukumā un Strēlnieku dārzā. Izstāde izvietojās speciāli celtos vairāk nekā 40 lielos un mazos paviljonos un to ierīkoja pēc pedagoga un arhitekta Maksa Šervins ...

                                               

Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija

Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija bija pirmā Rīgas ģimnāzija ar krievu mācību valodu un krievu ortodoksās baznīcas lūgšanu telpu. Skola tika dibināta ar mērķi uzsākt Baltijas rusifikācijas politiku un nosaukta Krievijas imperatora Aleksandra II vār ...

                                               

Rīgas aplenkums (1812)

Rīgas aplenkums jeb Rīgas aizsardzība bija militāra operācija Napoleona karu laikā 1812. gada jūlijā - decembrī, kuras gaitā Napoleona "Lielās armijas" kreisā flanga daļas mēģināja iegūt izdevīgu pozīciju uzbrukumam Krievijas kontrolētajai Rīgai. ...

                                               

Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija

Rīgas Lomonosova sieviešu ģimnāzija bija pirmā Rīgas sieviešu ģimnāzija ar krievu mācību valodu. Skola dibināta 1868. gadā ar mērķi stiprināt Baltijas rusifikācijas politiku un nosaukta krievu zinātnieka Lomonosova vārdā. Tagad šajā ēkā atrodas L ...

                                               

23617 Duna

23617 Duna, arī 23617 Daugava ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1996. gadā atklāja beļģu astronoms Eriks Elsts Lasiljas observatorijā Čīlē. 2007. gada 1. jūnijā asteroīdam piešķirts vārds "Duna”, "Düna” ir Daugavas nosaukums vā ...

                                               

24709 Mitau

24709 Mitau, arī 24709 Mītava ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1991. gadā atklāja beļģu astronoms Eriks Elsts Lasiljas observatorijā Čīlē. 2007. gada 1. jūnijā asteroīdam piešķirts vārds "Mitau”, šādi agrāk dēvēja Jelgavu vācu ...

                                               

24794 Kurland

24794 Kurland, arī 24794 Kurzeme ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1993. gadā atklāja beļģu astronoms Eriks Elsts Lasiljas observatorijā Čīlē. 2007. gada 1. jūnijā asteroīdam piešķirts vārds "Kurland", Kurzemes vārds vācu valod ...

                                               

2867 Šteins

2867 Šteins ir neliels galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1969. gadā atklāja Nikolajs Černihs Krimas Astronomiskajā observatorijā Ukrainā. Tas ir nosaukts latviešu astronoma Kārļa Šteina vārdā. Pēc novērojumiem Eiropas Dienvidu observatori ...

                                               

Imants Platais

Dzimis 1952. gada 23. aprīlī Raunā. Mācījās 1. Cēsu astoņgadīgajā skolā un Cēsu 1. vidusskolā. Studēja LVU Fizikas un Matemātikas fakultātē 1970–1975, jau studiju laikā bija LVU Astronomiskās observatorijas Zemes mākslīgo pavadoņu novērošanas sta ...

                                               

ISO 639

ISO 639 ir Starptautiskās standartu organizācijas ieviests standarts valodas apzīmēšanai. ISO 639 standarts sastāv no vairākām daļām, no kurām divas ir publicētas, bet vairākas ir izstrādes stadijā: ISO 639-4:2007? - izstrādē ISO 639-2:1998 Valod ...

                                               

ISO 639-1

ISO 639-1 ir pirmā daļa no Starptautiskās standartizācijas organizācijas ISO 639 valodu kodu saimes. Tas sastāv no 136 divburtu kodiem pasaules galvenajām valodām. Piemēram: Latviešu valoda ir apzīmēta ar kodu lv Angļu valoda ir apzīmēta ar kodu ...

                                               

ISO 639-2

ISO 639-2 ir otrā daļa no ISO 639 valodu nosaukumu kodu starptautiskā standarta. Katrai valodai piešķirtie trīsburtu kodi šajā standarta daļā tiek saukti par "Alpha-3" kodiem. Sarakstā ir 464 valodas. ISO 639-2 reģistrācijas pilnvaras ir ASV Kong ...

                                               

ISO 639-3

ISO 639-3 ir starptautisks valodu kodu stantarts. Tas ir viens no ISO 639 grupas standartiem un apraksta trīsburtu kodus valodu identificēšanai. Šis standarts paplašina ISO 639-2 trīsburtu kodu apjomu, lai aptvertu visas zināmās dabīgās valodas. ...

                                               

Rīgas Stradiņa universitāte

Rīgas Stradiņa universitāte ir viena no sešām Latvijas universitātēm. Tā ir izveidota 2002. gadā uz Latvijas Medicīnas akadēmijas bāzes. Rīgas Stradiņa universitāte ir viena no vadošajām un modernākajām augstākās izglītības mācību iestādēm Baltij ...

                                               

Rīgas Stradiņa universitātes studiju virzieni

Rīgas Stradiņa universitātē ir šādas fakultātes un studiju virzieni: Medicīnas fakultāte dekāns, asoc. profesors Vitālijs Zirdziņš Pediatrija Medicīna Biomedicīna Stomatoloģijas fakultāte dekāne, profesore Ingrīda Čēma Zobu higiēnists Zobārstniec ...

                                               

Vikiprojekts: Latvija/Veidne: Latvijas novadu vēsture

Kā izmainīt veidnes redzamību Ja vien nav norādīts citādāk skatīt veidnes kodā parametru state, autocollapse ir noklusētais stāvoklis. - veidne rakstā tiks parādīta aizvērtā stāvoklī vienīgi, ja rakstā ir vēl vismaz viena šāda veidne.

                                               

Mihails Bakuņins

Mihails Bakuņins, miris 1876. gada 1. jūlijā) bija krievu revolucionārs, anarhisma klasiķis. Panslāvists. Dzimis desmit bērnu muižnieku ģimenē. Piecpadsmit gadu vecumā iestājās junkeru skolā Sanktpēterburgā, tomēr mācības pameta. Apmetās Maskavā, ...

                                               

Aleksandrs Berkmans

Aleksandrs Berkmans bija Lietuvā dzimis ebreju izcelsmes anarhists. Emmas Goldmanes tuvs draugs un līdzgaitnieks. Dzimis Viļņā turīga ebreju ģimenē. Uzauga Sanktpēterburgā. 1888. gada februārī Berkmans devās uz ASV. Ieradies Ņujorkā, Berkmans ies ...