ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 68




                                               

Kurzemes bruņniecība

Kurzemes bruņniecība ir daļa no Baltijas dižciltīgo korporācijas, pie kuras pieder arī Igaunijas, Sāmsalas un Vidzemes bruņniecības. Kurzemes bruņniecība sāka veidoties 13. gadsimtā kā Kurzemes sabiedrības valdošā šķira teritorijās, ko pārvaldīja ...

                                               

Lambsdorfi

Lambsdorfi jeb Lambsdorfi no Venges ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči 15. gadsimtā no Vestfālenes ieceļoja Livonijas ordeņa valstī. Vēlāk dzimta izplatījās arī Krievijā.

                                               

Marija Aurora fon Mengdena

Dzimusi Zviedru Vidzemes landmaršala Magnusa Mengdena un viņa sievas Dorotejas Sofijas, dzimušas Rozenas ģimenē. Vecāki apprecējās Straupē 1707. gada 23. oktobrī. 1747. gada 22. novembrī Sanktpēterburgā Marija Aurora apprecēja grāfu Lestoku, kurš ...

                                               

Sāmsalas bruņniecība

Sāmsalas bruņniecība bija Sāmsalas dižciltīgo vācbaltiešu dzimtu pašpārvaldes organizācija. Tās devīze bija citāts no Vecās Derības: "Dieva vārds paliek mūžīgi".

                                               

Livonijas bruņniecība

Livonijas bruņniecība jeb Vidzemes bruņniecība bija Vidzemes dižciltīgo vācbaltiešu pašpārvaldes organizācija, kas pēc 1561. gada Viļņas ūnijas noteikumiem kļuva par Pārdaugavas Livonijas hercogistes starptautisko tiesību nesējiem. Vidzemes bruņn ...

                                               

Antonijs Kosakovskis

Antonijs Kosakovskis bija Žečpospoļitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns no 1789. līdz 1795. gadam, Lielā Seima deputāts. Dzimis Žemaitijas stolnika Dominika Kosakovska ģimenē. Antonija brāļi bija Inflantijas bīskaps Juzefs Kazimirs Kosak ...

                                               

Ignacijs Adams Levickis

Ignacijs Adams Levickis bija 18. gadsimta Žečpospoļitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns no 1769. līdz 1778. gadam. Dzimis Antoņinas Levickas dzimusi Paškovska un Kazimira Levicka ģimenē. Birčas pilsētas mūsdienās ciems Pšemislas apriņķī ...

                                               

Jans Justiniāns Ņemirovičs-Ščits

Jans Justiniāns Ņemirovičs-Ščits bija Žečpospoļitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns no 1754. līdz 1760. gadam. Juscijanavas īpašnieks, kur uzcēla baznīcu. Dibinājis arī dominikāņu klosteri Valincos. Meita no pirmās laulības Dorota 1755. ...

                                               

Pjotrs Ježijs Pšebendovskis

Pjotrs Ježijs Pšebendovskis bija Žečpospoļitas valsts darbinieks, Inflantijas kastelāns no 1710. līdz 1712. gadam, Inflantijas vaivads no 1713. līdz 1722. gadam, Viņa Karaliskā Spēka pulkvedis. Mācījies jezuītu kolēģijā Stare Škotos mūsdienās Gda ...

                                               

Johans fon der Borhs

Johans fon der Borhs, pilnā vārdā Johans Andreass Jozefs fon der Borhs bija no Borhu dzimtas cēlies Kurzemes hercogistes diplomāts un Polijas-Lietuvas kopvalsts lielkanclers. Varakļānu muižas īpašnieks.

                                               

Staņislavs Bžostovskis

Staņislavs Bžostovskis bija Žečpospoļitas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1767. līdz 1769. gadam, Lietuvas armijas pulkvedis. Dzimis Lietuvas lielā rakstveža pisarz wielki litewski Juzefa Bžostovska ģimenē. Bžostovska sieva Teofija dzim ...

                                               

Hieronims Radzejovskis

Hieronims Radzejovskis bija Žečpospoļitas valsts darbinieks un diplomāts, Inflantijas vaivads 1667. gadā. Citu amatu vidū no 1650. līdz 1652. gadam bija Kroņa vicekanclers, bet 1645. gadā - Sejma maršals. Dzimis Lenčicas vaivada Staņislava Radzej ...

                                               

Jans Tadeušs Zībergs

Jans Tadeušs Zībergs bija Žečpospolitas valsts darbinieks, Inflantijas vaivads no 1775. līdz 1778. gadam, Brestas vaivads no 1778. līdz 1795. gadam. Dzimis Livonijas vaivada Juzafata Zīberga ģimenē. Baras konfederācijas loceklis. 1784. gadā tika ...

                                               

Dāņu karagājiens uz Rēveli un kauja pie Lindanises (1219)

1219. gada dāņu karaļa karagājiens uz Rēveli notika 1219. gada jūnijā un bija otrais Dānijas karaļa Valdemāra II mēģinājums pēc 1215. gada Sāmsalas kaujas aktīvāk iesaistīties Livonijas krusta karos. Kopā ar karali Ziemeļigaunijā ieradās arī viņa ...

                                               

Karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja (1227)

1227. gada karagājiens uz Sāmsalu un Muhu kauja notika 1227.gada ziemā un to vadīja Romas pāvesta legāts Modenas Vilhelms. Karagājiena iemesls bija sāmsaliešu sirojums Zviedrijā, kur tie bija nolaupījuši daudz gūstekņu un veikuši postījumus krist ...

                                               

Kauja pie Otepē (1217)

1217. gada kauja pie Otepē bija pirmā lielā Livonijas krusta karu kauja starp Novgorodas krieviem un vācu krustnešiem. Kauja notika 1216./1217. gada ziemā Otepē pilskalnā starp Novgorodas un Pleskavas krievu karaspēku un pils aizstāvjiem ugauņiem ...

                                               

Kauja pie Puides (1218)

1218. gada kauja pie Puides bija Livonijas krusta karu kauja starp Novgorodas un Pleskavas krievu kņazu karaspēku un vācu krustnešiem. Krustnešu karagājiens sākotnēji bija plānots pret Ziemeļigaunijas iedzīvotājiem, bet Sakalas novadā viņi uzzinā ...

                                               

Ledus kauja

Ledus kauja, arī Peipusa ezera kauja notika 1242. gada 5. aprīlī uz aizsalušā Peipusa ezera ledus starp Livonijas konfederācijas un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Ziemeļu krusta karu laikā.

                                               

Ņevas kauja

Ņevas kauja ir Novgorodas pirmajā hronikā minēta kauja, kas it kā notika Ņevas upes krastā starp skandināvu sirotājiem un Zelta Ordai pakļautās Novgorodas republikas karaspēkiem Somijas krusta karu laikā. Hronika kauju datē ar 1240. gada 15. jūli ...

                                               

Sāmsaliešu sacelšanās (1262)

1262. gada sāmsaliešu sacelšanās notika pēc Vācu ordeņa sagrāves 1260. gadā Durbes kaujā un 1262. gada sākumā kaujā pie Lielvārdes Daugavas labajā krastā. Livonijas ordeņa mestra vietnieks Helmerihs no Vircburgas izsludināja karagājienu uz Sāmsal ...

                                               

Saules kauja

Saules kauja bija viena no lielākajām Ziemeļu krusta karu kaujām, kas notika 1236. gada 22. septembrī pie Saules zemes ziemeļu robežas. Tajā žemaišu un zemgaļu karaspēks Vikinta vadībā iznīcināja apvienoto krustnešu karaspēku, kurā ietilpa gan ār ...

                                               

Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas (1220)

Zviedru karagājiens uz Ridalu un kauja pie Lihulas notika 1220. gada vasarā jaunā zviedru ķēniņa Jūhana Sverkersona vadībā. Tajā piedalījās arī 1195. gada krusta karagājiena vadītāja Birgera Brūsas jaunākais brālis Austrumgotlandes jarls Kārlis, ...

                                               

Kuršu uzbrukumi Klaipēdai (1263)

Kuršu uzbrukumi Klaipēdai 1263. gadā notika kuršu sacelšanās laikā, aptuveni vienā laikā ar Livonijas ordeņa Kursas karagājienu. Galvenie uzbrucēji bija Krētenes un Impiltes karavīri.

                                               

Pomerānijas Elizabete Magdalēna

Pomerānijas Elizabete Magdalēna, Kurzemes hercogiene bija Pomerānijas princese un Kurzemes hercogiene, hercoga Frīdriha sieva.

                                               

Elizabete Sofija (Kurzemes hercogiene)

Elizabete Sofija no Brandenburgas, Kurzemes hercogiene bija Brandenburgas-Prūsijas princese un Kurzemes hercogiene. Hercoga Frīdriha Kazimira otrā sieva. Mīlēja greznu dzīvi, veicināja mākslas un mūzikas uzplaukumu Jelgavas pils galmā.

                                               

Jevdokija Jusupova

Dzimusi 1743. gada 16. maijā Maskavā kņaza Borisa Jusupova 1695 - 1759 un viņa sievas Irinas, dzimušas Zinovjevas 1718 - 1788, ģimenē kā vecākā meita. Viņas tēvs bija cēlies no Nogaju ordas valdnieku dzimtas, ķeizarienes Elizabetes Petrovnas vald ...

                                               

Saksijas Morics

Saksijas Morics, arī Sakšu Morics bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirstistes kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726. gada līdz 1728. gada augustam bija ievēlēts par Kurzemes hercogu. Vēlāk kļuva par Francijas ģenerālmar ...

                                               

Aizputes apriņķis

Aizputes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas, Kurzemes un Zemgales hercogistes, Latvijas Republikas, Latvijas ģenerālapgabala un Latvijas PSR sastāvā.

                                               

Alsungas draudzes novads

Alsungas draudzes novads bija draudzes novads Kurzemes hercogistes Kuldīgas virspilskunga iecirknī, vēlāk Kurzemes guberņas Aizputes pilskunga iecirknī. 1632. gadā katoļticībā pārgājušais Alsungas muižnieks Johans Ulrihs fon Šverins uzsāka sev pa ...

                                               

Bauskas apriņķis

Bauskas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas, īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes un Latvijas SPR, Latvijas Republikas, Latvijas ģenerālapgabala un Latvijas PSR sastāvā.

                                               

Dobeles apriņķis

Dobeles apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas, īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes un Latvijas SPR, līdztekus Latvijas Republikas sastāvā.

                                               

Grobiņas apriņķis

Grobiņas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas, īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes, līdztekus Latvijas Republikas sastāvā.

                                               

Ilūkstes apriņķis

Ilūkstes apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas, īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes un Latvijas SPR, Latvijas Republikas, Latvijas ģenerālapgabala un Latvijas PSR sastāvā.

                                               

Jaunjelgavas apriņķis

Jaunjelgavas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas, īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes un Latvijas SPR, līdztekus Latvijas Republikas sastāvā. Tagad bijušā Jaunjelgavas apriņķa teritorijā atrodas Jaunjelgavas novads, Sala ...

                                               

Kuldīgas apriņķis

Kuldīgas apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas, īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes un Latvijas SPR, Latvijas Republikas, Latvijas ģenerālapgabala un Latvijas PSR sastāvā.

                                               

Talsu apriņķis

Talsu apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas, īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes un Latvijas SPR, Latvijas Republikas, Latvijas ģenerālapgabala un Latvijas PSR sastāvā.

                                               

Tukuma apriņķis

Tukuma apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas, īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes un Latvijas SPR, Latvijas Republikas, Latvijas ģenerālapgabala un Latvijas PSR sastāvā.

                                               

Ventspils apriņķis

Ventspils apriņķis bija administratīva vienība Kurzemes guberņas, īslaicīgi Kurzemes un Zemgales hercogistes un Latvijas SPR, Latvijas Republikas, Latvijas ģenerālapgabala un Latvijas PSR sastāvā.

                                               

Piltenes statūti

Piltenes apgabala statūti bija 1611. gadā apstiprināta Piltenes apgabala pārvaldes satversme. Izmantoti kā paraugs 1617. gada Kurzemes statūtiem, kas bija spēkā līdz 1865. gadam. Likumu kodekss sastāvēja no četrām daļām, kurās bija noteikta apgab ...

                                               

Soltāni

Soltāni jeb Perasveti-Soltāni, ir sena Latvijas baltkrievu dzimta, kas 18. gadsimta sākumā ieceļojusi Inflantijas vaivadijā. Krievijas impērijas laikā Soltānu dzimta bija ienesta Grodņas, Minskas un Mohiļevas guberņu muižnieku dzimtas grāmatās.

                                               

Bolderājas osta

Bolderājas osta ir osta Daugavas grīvā un tā tika izveidota 18. gadsimta sākumā. Osta tika veidota tuvu Rīgas jūras līcim tādēļ, ka upē pastāvīgi veidojās smilšu sēkļi, kas neļāva dziļas iegrimes kuģiem iebraukt Rīgas ostā. Palielinoties kuģu un ...

                                               

Dzelzceļa līnija Zasulauks-Bolderāja

Dzelzceļa līnija Zasulauks - Bolderāja ir 9 km gara platsliežu dzelzceļa līnija, kas savieno Zasulauka staciju ar Bolderāju un Daugavgrīvu. Tai ir atzars no Lāčupes stacijas uz Iļģuciemu, kā arī no Bolderājas II uz Krievu salas staciju. Bolderāja ...

                                               

Aviatoru lieta

Aviatoru lieta viena no pēckara staļinisma laika politisko represiju kampaņām, kuras rezultātā 1946. gada pavasarī arestēja un sodīja PSRS kara aviācijas komandierus un lidmašīnu ražotājus. Pēc Otrā pasaules kara beigām bija redzams, ka esošie li ...

                                               

Golodomors

Par golodomoru sauc badu, ko 1932 1933. gadā mākslīgi izraisīja padomju vara Ukrainas PSR un ukraiņu apdzīvotajā Kubaņas reģionā. Par bada upuriem kļuva vairāki miljoni cilvēku. Golodomors tiek uzskatīts par vienu no lielākajām katastrofām Ukrain ...

                                               

Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde

Krievijas PFSR Iekšlietu Tautas komisariāta Valsts Politpārvalde arī GPU/OGPU при НКВД РСФСР) Izveidota pēc Ļeņina priekšlikuma IX Padomju kongresam 1922. gada 6. februārī, un pastāvēja līdz 1934. gadam. GPU tika veidota uz Čekas bāzes, tai tika ...

                                               

Kampaņa pret kosmopolītiem

Kampaņa pret kosmopolītiem bija viena no pēckara staļinisma ideoloģisko represiju kampaņām, kas sevišķi vērsās pret ebreju inteliģenci Padomju Savienībā. 1949. gada 28. janvārī laikrasktā "Pravda" parādījās raksts "Par vienu antipatriotisku teātr ...

                                               

Katiņas slaktiņš

Katiņas slaktiņš, zināms arī kā Katiņas meža slaktiņš, bija poļu iedzīvotāju masveida nāvessoda izpilde pēc Padomju varas iestāžu rīkojuma 1940. gada 5. martā. Aptuvenais upuru skaits bija 22 000, visbiežāk tiek minēts 21 768. Upuri tika nogalinā ...

                                               

Kurapatu masu kapi

Kuropatu masu kapi, Kuropatu mežs vai Kurapati ir masu slepkavību vieta netālu no Minskas apvedceļa pie Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas ziemeļaustrumu robežas, kas ierīkota Lielā terora laikā un izmantota PSRS politisko ieslodzīto nogalināša ...

                                               

Latviešu kultūras un izglītības biedrība "Prometejs"

Latviešu kultūras izglītības biedrība "Prometejs" vai arī Kooperatīvā izglītības biedrība "Prometejs", agrākā izdevniecība "Prometejs" bija nevalstiska organizācija Maskavā, kas uzturēja PSRS latviešu skolas, klubus, teātrus un izdevējdarbību lat ...

                                               

Ļeņingradas lieta

Ļeņingradas lieta bija politisko represiju kampaņa starp 1949. un 1952. gadu, kuras laikā amatus, brīvību un dzīvību zaudēja daudzi no Ļeņingradas nākuši PSRS partijas un valdības vadītāji. Ļeņingradas lieta iznīcināja tā dēvēto "Ļeņingradas grup ...