ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 57




                                               

Baltkrievu valoda

Baltkrievu valoda ir austrumslāvu valodu saimes valoda, kurā galvenokārt runā baltkrievi. Tā ir viena no Baltkrievija valsts valodām. Izplatīta arī Baltkrievijas pierobežā Polijā, Lietuvā, Latvijā, Krievijā un Ukrainā, kā arī baltkrievu diasporā ...

                                               

Vikipēdija baltkrievu valodā

Vikipēdija baltkrievu valodā ir bezmaksas tīmekļa enciklopēdijas Vikipēdijas versija baltkrievu valodā. Par Vikipēdijas baltkrievu valodas versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, kad tās sākumlapā 6. aprīlī parādījās pirmais ieraksts, bet 12 ...

                                               

Igauņu valoda

Igauņu valoda pieder somugru valodu grupas Baltijas somu valodu atzaram un tās tuvākās radu valodas ir veru, lībiešu, somu, ingru, vepsu un votu valodas. Igauņu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1.1 miljonam cilvēku. Vairums to dzīvo Igaunijā, kur ...

                                               

Tartu dialekts

Tartu dialekts vai tartu valoda pieder Dienvidigaunijas dialektu saimei. No 16. līdz 19. gadsimtam tartu valoda bija viena no divām Igaunijas literārajām valodām. Arī pirmā Jaunā derība Wastne Testament sākumā tika izdota tartu valodā 1686. gadā. ...

                                               

Veru rakstu valoda

Veru rakstu valoda ir Dienvidigaunijā runātā veru dialekta rakstiska, standartizēta forma, kas radusies 1980. gadu otrajā pusē un balstās uz veco dienvidigauņu valodu. 1990. gadā izstrādāta arī veru valodas ortogrāfija. Veru rakstu valodā divas r ...

                                               

Veru valoda

Veru valoda jeb veriešu valoda, arī Dienvidigaunijas valoda, kas reizēm tiek dēvēta arī par veru dialektu, ir viens no igauņu valodas dialektiem. Kopā ir apmēram 70 000 veru valodas aktīvo un pasīvo lietotāju. Oficiāla statusa veru valodai nav, t ...

                                               

Lietuviešu valoda

Lietuviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 3.5 miljoniem cilvēku, galvenokārt Lietuvā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Tā pieder pie baltu valodu grupas un ir radniecīgākā latviešu valodai. Tā ir visarhaiskākā no dzīvajām indoeiropiešu saimes va ...

                                               

Poļu valoda

Poļu valoda ir viena no rietumslāvu valodām. Tā ir Polijas valsts valoda un viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Poļu valoda ir no indoeiropiešu valodu grupas, slāvu valodu apakšgrupas. Tā ir trešā izplatītākā slāvu valoda pēc runātāj ...

                                               

Poļu īpašvārdu atveidošana

Poļu valodas īpašvārdu atveidošana latviešu valodas vidē tiek veikta pēc fonētiskās transliterācijas principa ievērojot latviešu valodas tradīcijas poļu īpašvārdu atveidošanā. Poļu valodas alfabēta burti un burtkopas tiek pārlikti latviešu valoda ...

                                               

Venēdiks

Venēdiks ir mākslīgā poļu-romāņu valoda, kuru 2002. gadā izstrādāja Nīderlandes valodnieks Jans van Stēnbergens, vadoties no fantastiska pieņēmuma, ka Polija būtu bijusi iekļauta Romas impērijā un latinizēta. Valodas vārdu krājums un morfoloģija ...

                                               

Fricis Birkenšteins

Fricis Birkenšteins bija skolotājs un latviešu strēlnieku virsnieks. Latvijas kara tiesas priekšsēdētājs un Latvijas Kara ministrs.

                                               

Krasta apsardzes dienests

1999. gadā, reorganizējot Jūras spēku Centrālo rajonu, tika izveidota Krasta apsardzes kuģu flotile. Flotiles sastāvā bija 7 krasta apsardzes kuģi. 2001. gadā pārņem kuģi Astra, kas jaunākais kuģis Jūras spēkos. 2004.gada reorganizācijas rezultāt ...

                                               

Latvijas Jūras spēki

Jūras spēki ir Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kara flote. Pildot Nacionālo Bruņoto spēku likuma 6.pantā noteiktos uzdevumus, Jūras spēki: veic krasta apsardzi, kontrolē valsts teritoriālo jūru un iekšējos ūdeņus izņemot upes un ezerus, kā arī e ...

                                               

Varonis (hidrogrāfijas kuģis)

Varonis arī LVNS VARONIS - hidrogrāfijas kuģis, pielāgots štāba un apgādes kuģa vajadzībām. Jūras spēku Patruļkuģu eskadras flagkuģis. 2006.gadā uz Varoņa uzstādīts naftas savākšanas aprīkojums. Kuģa krustmāte Ilona Ekmane. Kuģa komandieri K.Sīpo ...

                                               

NBS Kājnieku skola

Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola ir militārās izglītības iestāde profesionālās militārās pamata un dažādu militāro kvalifikācijas kursu programmu īstenošanai. Skola atrodas Alūksnē, Lāčplēša ielā 1. NBS Kājnieku skolas komandieris ir pulkve ...

                                               

Gunārs Dāboliņš

Gunārs Dāboliņš ir bijušais Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks. Dzimis Jēkabpils rajona Viesītes pilsētā. Pēc Ogres vidusskolas pabeigšanas iestājies Kijevas augstākajā kara-jūras politiskajā skolā, kuru 1978. gadā absolvēja iegūstot stūrma ...

                                               

Latviešu leģions

Latviešu SS brīvprātīgo leģions jeb Latviešu leģions bija Latvijas teritoriju okupējušā Trešā reiha bruņoto struktūru - Ieroču SS un policijas - sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.

                                               

Leģionāru piemiņas diena

Leģionāru piemiņas diena jeb vienkārši 16. marts ir neoficiāla piemiņas diena, kad Latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin Latvijas iedzīvotājus, kuri cīnījās Trešā reiha bruņotajos spēkos Latviešu leģiona sastāvā. No 1998. gada leģionār ...

                                               

Latvijas Bruņotie spēki

Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas armija, kas pastāvēja no 1919. gada 10. jūlija līdz 1940. gada 29. jūnijam un bija viena no Latvijas Republikas aizsardzības struktūrām, kurā ietilpa sauszemes bruņotie spēki, kara flote un kara aviācija. Ar ...

                                               

1. Kurzemes kājnieku divīzija

Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas armiju veidojošajām divīzijām, izveidota 1919. gada jūlija vidū pēc Cēsu kaujām uzsāktajā armijas reorganizācijā uz Dienvidlatvijas brigādes pamata. Kopā ar Polijas armiju piedalījās 1920. gada ...

                                               

1. latviešu atsevišķais bataljons

Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā. 1919. gada 21. martā Latvijas Pagaidu valdība izdeva pavēli par Lat ...

                                               

1. Liepājas kājnieku pulks

Pulks saformēts 1919. gada augustā no 1. Neatkarības bataljona un Malienas bataljona un tajā bija 69 virsnieki, 3 ārsti, 4 kara ierēdņi, 1330 instruktori un kareivji. Par pulka dzimšanas dienu kļuva 1919. gada 10. augusts, kad tika izdota pirmā p ...

                                               

10. Aizputes kājnieku pulks

Pulks saformēts 1919. gada 5. augustā kā Liepājas papildu bataljons, no 1920. gada 15. februāra – 10. Aizputes kājnieku pulks, kam pievienots Latvijas strēlnieku pulks un Latgales divīzijas papildu bataljons.

                                               

11. Dobeles kājnieku pulks

Pulks saformēts 1919. gada 24. oktobrī kā 1. Liepājas 2. šķiras zemessargu bataljons, pievienotas Grobiņas kājnieku pulka daļas, no 1920. gada 26. februāra – 11. Dobeles kājnieku pulks.

                                               

12. Bauskas kājnieku pulks

Pulks tika izveidots 1919. gada rudenī uz Liepājas zemessardzes bataljona bāzes kā Latgales divīzijas papildbataljons. 1919. gada 24.novembrī Lejaskurzemes kara apgabala priekšnieks pulkvedis Oskars Dankers izdeva pavēli par pastāvīgas kara vienī ...

                                               

13. Tukuma kājnieku pulks

13. Tukuma kājnieku pulks bija no Baltijas landesvēra izveidota Latvijas bruņoto spēku vienība Kurzemes divīzijā no 1920. gada 1. aprīļa līdz 1922. gada 21. aprīlim.

                                               

2. Ventspils kājnieku pulks

Pulka 10. rota 1919. gada 30. oktobrī tika nosūtīta 3. Jelgavas kājnieku pulka rīcībā cīņām pret Rietumkrievijas Brīvprātīgo armijas vienībām Sēlijā. 1919. gada 31. oktobrī kaujā pie Daudzevas krita leitnants Andrejs Lapiņš. Kopā ar Baltijas land ...

                                               

2. Vidzemes kājnieku divīzija

Vidzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas armiju veidojošajām divīzijām, izveidota 1919. gada jūlija vidū pēc Cēsu kaujām uzsāktajā armijas reorganizācijā uz Ziemeļlatvijas brigādes pamata. Divīzija bija dislocēta Rīgā.

                                               

3. Jelgavas kājnieku pulks

Cēsu kauju priekšvakarā 20. jūnijā tika saformēta jauna kaujas grupa divu bataljonu sastāvā, kura sākumā tika nosaukta par pulkvežleitnanta Dankera nodaļu. Pēc dažām dienām nodaļu pārdēvēja par 3. Jelgavas kājnieku pulku. Pulka sākotnējā sastāvā ...

                                               

3. Latgales kājnieku divīzija

Latgales kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas armiju veidojošajām divīzijām, ko veidoja 3 kājnieku pulki un 1 artilērijas pulks. Latgales divīzija piedalījās Latvijas brīvības cīņās. Bermontiādes laikā Latgales divīzija veica izšķirošo uzbr ...

                                               

4. Valmieras kājnieku pulks

Pulka formēšana sākās 1919. gada 18. februārī Tērbatā. Sākotnēji tā nosaukums bija 1. Valmieras kājnieku pulks, bet augustā tas ieguva savu turpmāko nosaukumu.

                                               

4. Zemgales kājnieku divīzija

Zemgales kājnieku divīzija bija viena no 4 Latvijas armiju veidojošajām divīzijām, dislocēta Daugavpils cietoksnī. 1940. gadā divīzijas komandieris bija ģenerālis Žanis Bahs, štāba priekšnieks - pulkvedis A. Silgailis.

                                               

5. Cēsu kājnieku pulks

Pulks saformēts 1919. gada 18. maijā kā 2. Cēsu kājnieku pulks, no 7. augusta – 5. Cēsu kājnieku pulks, tam pievienots arī Rezerves bataljons un 1. Valmieras kājnieku pulka rezerves rota.

                                               

6. Rīgas kājnieku pulks

Pulks saformēts 1919. gada 27. jūlijā no Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljona un Austrumu frontes rezerves bataljona kā 4. Siguldas kājnieku pulks, no 5. augusta nosaukums – 6. Rīgas kājnieku pulks.

                                               

7. Siguldas kājnieku pulks

Pulka komplektēšanai vajadzīgais sastāvs tika izlasīts no Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljoniem Rūjienā un Naukšēnos, un ar brigādes komandiera plkv. J.Zemitāna rīkojumu, Cēsu kauju priekšvakarā, saformēta kaujas grupa divu bataljonu sastā ...

                                               

8. Daugavpils kājnieku pulks

Pulks piedalījās cīņās pret Bermontu un Ziemeļlatgales atbrīvošanā. Brīvības cīņās krita 223 pulka karavīri. No 1922. gada 30. marta atradās garnizona dienestā Cēsīs un Valmierā.

                                               

9. Rēzeknes kājnieku pulks

9. Rēzeknes kājnieku pulks bija Latvijas armijas vienība Latgales divīzijas sastāvā. 1922. gada 1. aprīlī 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā iekļāva daļu no izformētā Latgales partizānu pulka.

                                               

Atsevišķā studentu rota

Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas Brīvības cīņās 1919. un 1920. gadā.

                                               

Augškurzemes partizānu pulks

Augškurzemes partizānu pulks bija Latvijas brīvības cīņu laika partizānu vienība, kas Jāņa Indāna vadībā Sēlijā cīnījās pret lieliniekiem no 1919. gada 13. jūnija līdz 16. augustam. Līdz 1919. gada jūlija vidum partizānu pulks Ilūkstes apriņķa ka ...

                                               

Cēsu rota

Cēsu rota bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918. gada 8. decembri.

                                               

Latvijas Kara flote

Latvijas kara flote bija Latvijas Bruņoto spēku jūras spēku daļas laikā no 1918. līdz 1940. gadam. Kara flotes galvenie uzdevumi bija aizsargāt valsts piekrasti ar mīnām, kustīgu piekrastes artilēriju, zemūdenēm, lidmašīnām, torpēdām un ar viegli ...

                                               

Kurzemes artilērijas pulks

Kurzemes artilērijas pulks bija viens no Latvijas armijas artilērijas pulkiem, kas atradās 1. Kurzemes kājnieku divīzijas sastāvā. Pulks saformēts 1919. gada 8. oktobrī, pēc brīvības cīņu beigām bija dislocēts Liepājā. Pamatbruņojumā bija 52 liel ...

                                               

Latgales artilērijas pulks

Latgales artilērijas pulks bija viens no Latvijas armijas artilērijas pulkiem, kas atradās 3. Latgales kājnieku divīzijas sastāvā. Pulks saformēts Latgales atbrīvošanas laikā 1920. gada 2. janvārī, pēc brīvības cīņu beigām tas no 1921. gada bija ...

                                               

Latgales partizānu pulks

Latgales partizānu pulks bija Brīvības cīņu laikā izveidota Latvijas Bruņoto spēku vienība Latgales ziemeļu daļā, kas piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās. 1922. gada 1. aprīlī pulku izformēja un iekļāva Latgales divīzijas 9. Rēzeknes kājnieku ...

                                               

Latvijas 1. Jātnieku pulks

1. Jātnieku pulks bija vienīgā Latvijas Bruņoto spēku kavalērijas vienība no 1921. līdz 1940. gadam, kas bija dislocēta Daugavpilī. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada septembrī to pārveidoja par Sarkanās armijas 24. Latvijas teritoriālā korpusa 1 ...

                                               

Latvijas Autotanku brigāde

Autotanku brigāde ietilpa Latvijas Bruņoto spēku Tehniskajā divīzijā. Pirms 1940. gada 1. marta to sauca par autotanku pulku. Brigāde bija izvietota Rīgā, Pulka sētā, kur joprojām ir apskatāms neliels piemineklis "Bruņu mašīna", un viena rota atr ...

                                               

Latvijas Aviācijas pulks

1919. gada 7. jūnijā tika dibināts Latvijas Bruņoto spēku Aviācijas parks, par tā pirmo komandieri kļuva Alfrēds Valeika. 1921. gadā Aviācijas parku pārveidoja par Aviācijas divizionu, bet 1926. gada 18. septembrī - par Aviācijas pulku. 1939. gad ...

                                               

Latvijas Bruņoto vilcienu pulks

Latvijas Bruņoto vilcienu pulks bija Latvijas armijas bruņuvilcienu sakopojums, kura štābs atradās Rīgā. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada jūlijā Latvijas Bruņoto spēku rīcībā bija divi bruņuvilcieni. Pirmais bija uzbūvēts Šķirotavas stacij ...

                                               

Latvijas Robežsargu brigāde

Robežsargu brigāde bija ar Latvijas Bruņotajiem spēkiem saistīta militāra struktūra, kas bija pakļauta Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai, bet iekšējās struktūras un militāro uzdevumu ziņā - Latvijas Republikas Kara ministrijai. Brigāde sa ...

                                               

Latvijas Zenītartilērijas pulks

Zenītartilērijas pulks bija visjaunākā karaspēka daļa Latvijas armijā, izveidota 1939. gada oktobra sākumā. To veidoja 3 zenītartilērijas divizioni, Kurzemē - 1., 2. un 3. zenītbaterija, Krustpilī - 7. un 8. zenītbaterija, Daugavpilī - 9. zenītba ...