Free online encyclopedia. Did you know? page 42

Home

...

page 42

Alūksnes augstiene

Alūksnes augstiene ir dabas apgabals Latvijas ziemeļaustrumos. Alūksnes augstiene veido Gaujas un Daugavas baseinu ūdenšķirtni, rietumos robežojas ar Tālavas zemieni, austrumos - ar Austrumlatvijas zemieni. Dienvidos Gulbenes paugurvalnis to savi ...

Augšzemes augstiene

Augšzemes augstiene ir dabas apgabals Latvijas dienvidaustrumos, Augštaitijas augstienes turpinājums Latvijas teritorijā. Veidojas no divām atsevišķām daļām, ko atdala Aknīstes nolaidenums. Ziemeļrietumos, Sēlijā, izvietojies Sēlijas paugurvalnis ...

Austrumkursas augstiene

Austrumkursas augstiene ir dabas apgabals Kurzemē un Zemgalē. Izvietojusies Latvijas rietumdaļā starp Zemgales līdzenumu rietumos un Kursas zemieni austrumos. Ziemeļos Abavas senleja to atdala no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidos piekļaujas ...

Vidzemes augstiene

Vidzemes augstiene ir Latvijas augstākā augstiene. Tā atrodas Latvijas vidienē, galvenokārt Cesvaines, Jaunpiebalgas, Madonas un Vecpiebalgas novados. To veido pauguraiņu apvidi, starp kuriem atrodas pazeminājumi.

Ziemeļkursas augstiene

Ziemeļkursas augstiene ir augstiene Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemes ziemeļaustrumu daļā. Augstiene ir pēdējā Ledus laikmeta ledāja akumulācijas pauguraine virs pacelta devona pamatiežu pamata, kurā pauguru grupas mijas ar tādas pašas ģenēze ...

Apriķu līdzenums

Apriķu līdzenums ir dabas apvidus Rietumkursas augstienes rietumu malā Aizputes, Kuldīgas un Durbes novados. Stiepjas 27 km garumā ziemeļaustrumu - dienvidrietumu virzienā no Gudeniekiem līdz Dunalkai un 16 km platumā no Saļienas līdz Ķikuriem. R ...

Bārtavas līdzenums

Bārtavas līdzenums ir dabas apvidus Piejūras zemienē Kurzemes dienvidrietumos. Stiepjas vairāk kā 70 km garumā ziemeļu - dienvidu virzienā no Medzes līdz Lietuvas robežai gar Baltijas jūras piekrasti. Ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, aus ...

Lubāna līdzenums

Lubāna līdzenums ir liels līdzenums Lubāna ezera apkārtnē. Tas atrodas Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu un vidusdaļā. Rietumos un ziemeļrietumos tas robežojas ar Gulbenes paugurvalni un Vidzemes augstieni, ziemeļos un austrumos - ar Ziemeļl ...

Ugāles līdzenums

Ugāles līdzenums ir dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļos. Aizņem Ventspils novada austrumu un dienvidaustrumu daļu, Talsu novada rietumu malu un nelielu Kuldīgas novada teritoriju tā ziemeļaustrumos. Platība ap 1650 km² (2.5% Latvijas teritorij ...

Abrienas kalns

Abrienas kalns ir paugurs Vidzemes augstienes Vestienas pauguraines vidusdaļā 1.6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, Latvijas 4. augstākais paugurs. Izvietojies Madonas novada Bērzaunes pagasta ziemeļaustrumos pie autoceļa V883 netālu no Abri ...

Bolēnu kalns

Bolēnu kalns ir paugurs Vidzemes augstienee Vestienas paugurainē. Izvietojies Madonas novada Bērzaunes pagasta ziemeļdaļā Vestienas aizsargājamajā ainavu apvidū 2.5 km no Gaiziņkalna. Pirmmasīva lielpaugurs, lokveidīgi izstiepts ziemeļu - dienvid ...

Dzegužkalns

Dzegužkalns ir 1 km gara un 0.3 km plata vaļņveida kāpa Rīgā, Iļģuciemā, Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā. Tas ir augstākais Rīgas dabiskais paugurs; augstākais punkts atrodas kāpas ziemeļu galā, relatīvais augstums 16 - 18 m. 2015. gad ...

Latvijas augstākie pauguri

Šis ir Latvijas augstāko pauguru uzskaitījums. 270 metru atzīmi pēc absolūtā augstuma pārsniedz 23 pauguri. Latvijas augstākais paugurs ir 311.94 m augstais Gaiziņkalns Vidzemes augstienē, kas ir augstākais Latvijā un otrs augstākais Baltijā, bet ...

Mākoņkalns

Mākoņkalns ir 247.4 m augsts paugurs Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā. Paugura relatīvais augstums ir ~50 m un tas atrodas 2.1 km uz dienvidaustrumiem no Rāznas ezera. Uz pilsdrupām kalna virsotnē ved ko ...

Milzukalns

Milzukalns ir lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines Raudas paugurmasīvā. Izvietojies Engures novada Smārdes pagasta rietumos uz ziemeļiem no Milzkalnes ciema, Milzukalna dabas parka teritorijā. Atrodas ziemeļu-ziemeļrietumu - di ...

Sauleskalns (paugurs)

Sauleskalns ir 211 metrus augsts Latgales augstienes paugurs Krāslavas novada Kombuļu pagasta ziemeļu daļā. Ietilpst Drīdža ezera dabas parkā. Paugura relatīvais augstums apmēram 60 m.

Abavas senleja

Abavas senleja, dažkārt arī Abavas - Slocenes senleja, ir dabas apvidus Austrumkursas augstienē, veido robežjoslu starp Austrumkursas augstieni dienvidos un Ziemeļkursas augstieni ziemeļos. Ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Virbupes ietekai, I ...

Amatas senleja

Amatas senleja ir dabas apvidus Vidzemes augstienē, viena no dziļākajām un savdabīgākajām Vidzemes un Latvijas upju ielejām. Izvietojusies Amatas upes vidustecē un lejtecē Amatas, Cēsu un Līgatnes novados. Senlejas daļa no autoceļa A2 līdz Amatas ...

Braslas senleja

Braslas senleja ir Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja posmā no Straupes līdz ietekai Gaujā, faktiski Gaujas senlejas atzars. Senleju ietver mežiem klātu kēmu pauguru virknes apvidū, kur Idumejas augstiene piekļaujas Gaujas senlejai. Senle ...

Abrenes nolaidenums

Abrenes nolaidenums, arī Utrojas nolaidenums, ir dabas apgabals Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas un Krievijas teritorijā. No Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas - Opočkas purvu josla, bet no Zilupes līdzenuma - purvu vir ...

Austrumlatvijas zemiene

Austrumlatvijas zemiene ir dabas apgabals Latvijas austrumos. Izvietojies pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstienēm rietumos, Mudavas zemieni ziemeļaustrumos, Latgales augstieni austrumos un Augšzemes augstieni dienvidos. Zemienē nodala ...

Vidusdaugavas zemiene

Vidusdaugavas zemiene ir agrāk lietots nosaukums Austrumlatvijas zemienes dienviddaļai, kuras lielāko daļu aizņem Jersikas līdzenums. To no trim pusēm norobežo augstienes: no ziemeļrietumiem Vidzemes augstiene un Sēlijas paugurvalnis, no dienvidi ...

Ābeļu salas

Ābeļu salas ir salu grupa Daugavā augšpus Jēkabpils. Izvietojušās Daugavas ielejas paplašinājumā iepretī Ābeļiem un Lašiem upes kreisajā krastā un Daugaviešiem, Rudzīšiem un Rogāļiem labajā krastā, administratīvi pieder Jēkabpils novada Ābeļu pag ...

Bieķensala

Bieķensala jeb Benkena sala ir bijusī sala Daugavas lejteces paplašinājumā pie upes kreisā pamatkrasta tagadējā Torņakalna apkaimē, kur mūsdienās atrodas industriālā apbūve. Tās maksimālais garums bijis 3.3 km, platums 0.6 km, augstums 1.5 – 3 m. ...

Doles sala

Doles sala ir bijusī lielākā sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā. Tā atrodas Salaspils novada Salaspils pagasta dienvidrietumu daļā starp Ceļa Daugavu ziemeļaustrumos un Sauso Daugavu dienvidrietumos. Mūsdienās Doles sala faktiski i ...

Klīversala

Klīversala ir bijusī sala Daugavas lejtecē pie upes kreisā pamatkrasta tagadējā Āgenskalna apkaimē. Tā pastāvēja no 13. līdz 19. gadsimtam un aizņēma teritoriju starp tagadējo Āgenskalna līci un Kīleveina grāvi aiz dzelzceļa uzbēruma. Tās garums ...

Kojusala

Kojusala ir bijusī sala Daugavas lejteces paplašinājumā pie upes labā krasta. Tās garums bija 1.2 km, platums 0.3 km. Tagad teritoriju, kur atradās sala, norobežo Maskavas, Toma, Krasta un Grēdu iela. Vēl saglabājies Kojusalas grāvis, kas Kojusal ...

Ķīpsala

Ķīpsala ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, vidēji liela sala Daugavas lejteces kreisajā krastā, Kurzemes rajonā. Ķīpsala ir arī kā atsevišķa apkaime. Ķīpsalu no kreisā krasta atdala Zunds, jeb Zundas kanāls un salas DR daļā Āzene. Salas garums ...

Lībiešu sala

Lībiešu sala jeb Lībeķu sala ir bijusī sala Daugavas lejteces paplašinājumā pie upes labā krasta, no kura to atdalīja 50 - 300 m platais Kojusalas līcis. Tās garums bija 1.6 km, platums 0.4 km.

Mārtiņsala

Mārtiņsala, senāk Baznīcas sala jeb Holma ir bijusī sala Daugavas lejtecē, senās ārējās deltas rajonā, augšpus Doles salai, kur sazarojās Ceļa Daugava un Sausā Daugava. Pēc Rīgas HES aizsprosta uzbūvēšanas 1974. gadā tā atrodas ūdenskrātuves dzel ...

Mazā Vējzaķsala

Mazā Vējzaķsala ir bijusī palienes sala Daugavas lejteces iekšējās deltas lejas paplašinājumā pie upes labā krasta. Mazo Vējzaķsalu no Vējzaķsalas šķīra Pīļu salas atteka. Rietumos Mazo Vējzaķsalu norobežoja Pīļumuižas grāvis. Sala sāka veidoties ...

Mūkusala

Mūkusala jeb Mūksala ir bijusī sala Daugavas lejteces paplašinājumā pie upes kreisā pamatkrasta tagadējā Torņakalna apkaimē. Tā pastāvēja no 13. līdz 18. gadsimtam un aizņēma teritoriju starp Kīleveina grāvi un tagadējo Mūkusalas ielu. No krasta ...

Nāves sala

Nāves sala ir salu grupa Daugavas kreisajā piekrastē, Rīgas HES ūdenskrātuvē, Ķekavas novada Daugmales pagastā. Tā aizņem aptuveni 2 km². Pirmā Pasaules kara laikā šeit atradās Krievijas impērijas armijas placdarms jeb Ikšķiles priekštilta nociet ...

Rutku sala

Rutku sala, arī Iļķēnsala, ir bijusī sala Daugavā. Pastāvējusi vismaz līdz 1915. gadam, tagad Kundziņsalas ziemeļaustrumu daļa. Tā atradās lejup pa Daugavas straumi 7.5 kilometru attālumā no Rīgas centra.

Sakas sala

Sakas sala jeb Vidsala ir sala starp Daugavu un tās atteku Saku lejpus Jēkabpils. Administratīvi ietilpst Salas novada Salas pagastā. Sakas sala ir trešā lielākā sala Latvijā. 8.9 km² lielā sala ir 2.5 km plata un 5 km gara, vidējais augstums ir ...

Šlotmakera sala

Šlotmakera sala ir bijusī sala Daugavas lejteces paplašinājumā pie upes kreisā krasta tagadējā Torņakalna apkaimē, kur mūsdienās atrodas industriālā apbūve. No krasta to atdalīja Kīleveina grāvis. Tagad seno Daugavas krastu pie Šlotmakera salas i ...

Vējzaķsala

Vējzaķsala, arī Fēgezaka sala, ir bijusī sala Daugavas lejteces iekšējās deltas lejas paplašinājumā pie upes labā krasta, starp Vējzaķsalas līci austrumos un Pīļu salas atteku rietumos. Pēc Kaķasēkļa dambja izbūves Vējzaķsala savienojās ar labā k ...

Vīberta sala

Vīberta sala ir bijusī sala Daugavas lejteces paplašinājumā pie upes labā krasta Ķengaragā, iepretim 1860. gadā dibinātajai Baltijas linu audeklu manufaktūrai, Augusta Dombrovska kokzāģētavai un Kuzņecova porcelāna rūpnīcai. Tās garums bija 1.6 k ...

Buļļu sala

Buļļu jeb Daugavgrīvas sala ir sala starp Rīgas jūras līci un Buļļupi pie Daugavas un Lielupes ietekas jūrā. Tā ir lielākā sala Latvijā. Administratīvi ietilpst Rīgas pilsētā un uz tās izvietojušās Daugavgrīvas, Rītabuļļu un Vakarbuļļu pilsētas d ...

Baltijas Tehniskā augstskola

Baltijas Tehniskā augstskola bija tehniskā augstskola Rīgā, kas darbojās 1918. un 1919. gadā. Augstskolu uz pirmskara Rīgas Politehniskā institūta bāzes nodibināja pēc Brestļitovskas miera līguma noslēgšanas un Baltijas hercogistes suverenitātes ...

Biznesa augstskola "Turība"

Biznesa augstskola Turība ir uz uzņēmējdarbību orientēta privātā augstskola Rīgā. Augstskolai ir trīs filiāles - Liepājā, Cēsīs un Talsos. Augstskola dibināta 1993. gadā, tajā iekārtota moderna bibliotēka, viesnīca un sporta zāle. 2014. gadā Latv ...

Biznesa vadības koledža

Biznesa vadības koledža ir 2003. gadā dibināta pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības iestāde, kas piedāvā tālmācības formā iegūt pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību.

Latvijas Biznesa koledža

Latvijas Biznesa koledža ir privāta augstākās izglītības iestāde. Uz 2015. gada jūniju LR Izglītības un zinātnes ministrijas Studiju akreditācijas komisija ir piešķīrusi akreditāciju 5 studiju programmām: Grāmatvedība, Tiesību zinātnes, Programmē ...

Rīgas Ekonomikas augstskola

Rīgas Ekonomikas augstskola jeb Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā, tautā saukta arī par zviedru augstskolu jeb "zviedriem", ir privāta ekonomikas augstskola, kas izveidota 1994. gadā kā Stokholmas Ekonomikas augstskolas filiāle Baltijas valst ...

Rīgas Herdera institūts

Rīgas Herdera institūts bija privāta augstskola Rīgā, kas gatavoja vācbaltiešu teologus, skolotājus un sabiedriskos darbiniekus.

Rīgas Juridiskā augstskola

Rīgas Juridiskā augstskola ir privāta juridiskā augstskola, ko 1998. gadā izveidoja Zviedrijas un Latvijas valdības kopīgi ar Sorosa Fonds - Latvija. Kopš 2005. gada RJA ir neatkarīga Latvijas Universitātes sastāvdaļa, kas pieder Latvijas Univers ...

Rīgas Politehniskā augstskola

Rīgas Politehniskā augstskola pastāvēja no 1862. līdz 1896. gadam, kad tā tika pārveidota par Rīgas Politehnisko institūtu. Šajā augstskolā pirmsākumi ir meklējami vairākām Latvijas augstskolām, tai skaitā Latvijas Universitātei, Rīgas Tehniskaja ...

Rīgas Politehniskais institūts (1896-1918)

Rīgas Politehniskais institūts bija tehniska augstskola, kas tika dibināta uz Rīgas Politehniskās augstskolas bāzes, to pārveidojot no privātas augstskolas ar vācu mācību valodu par valsts augstskolu ar krievu mācību valodu, tomēr saglabājot iekš ...

Rīgas Skolotāju institūts

Rīgas Skolotāju institūts bija valsts uzturēta pedagoģiskā augstskola, kas atradās Liepājas ielā Rīgā. Institūta internāts atradās Talsu ielā 7a. Institūta dibinātājs un pirmais direktors bija Ludis Bērziņš.

Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola

Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA ir 1992. gadā dibināta Latvijas augstskola ar mērķi sagatavot augsti kvalificētus speciālistus praktiskai darbībai atbilstoši mūsdienu Eiropas un Latvijas prasībām. Augstskola atrodas Rīgā, Meža i ...