ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 401




                                               

Relatīvais mitrums

Gaisa relatīvais mitrums ir procentos izteikta ūdens tvaika parciālspiediena attiecība pret piesātināta tvaika parciālspiedienu dotajā temperatūrā. Gaisa mitrumu mēra ar higrometru. Gaisa relatīvo mitrumu aprēķina, izdalot ūdens tvaika masas daļu ...

                                               

Sals

Sals ir atmosfēras stāvoklis, kad gaisa temperatūra pazeminās zem ūdens sasalšanas atzīmes. Parasti šo temperatūru mēra 1.2 līdz 2 metru augstumā no zemes virsas. Attiecībā uz cilvēka organismu ir konstatēts, ka sala iedarbība ir spēcīgāk jūtama ...

                                               

Sarkanā feja

Sarkanā feja ir neparasts zibens paveids. Šis zibens paveids veidojas mākoņos un izlādējas atmosfērā līdz pat 100 km augstumam.Tagad zinātnieki cenšas noskaidrot šīs spēcīgās elektriskās izlādes ietekmi uz klimatu pasaulē. Kaut arī ziņojumi liter ...

                                               

Sausums

Sausums ir ilgs laika posms bez nokrišņiem. Parasti sausuma laikā ir ļoti augsta gaisa temperatūra un zems gaisa mitrums, kas samazina mitruma daudzumu augsnē, samazinot vai iznīkstot ražai. Sausuma sākumā parasti ir ilgstošs anticiklons. Liela k ...

                                               

Siltā fronte

Siltā fronte ir siltās gaisa masas lēna ienākšana kādā teritorijā. Parasti tas notiek, siltajam gaisam lēni, divu - triju dienu laikā slīdot pa aukstā gaisa masu virzienā uz augšu. Lielā augstumā veidojas spalvmākoņi, kas ar laiku pārvēršas par s ...

                                               

Starptautiskā meteoroloģijas diena

Starptautiskā meteoroloģijas diena tiek svinēta katru gadu 23. martā no 1961. gada. Tā ir diena, kad 1950. gadā tika izveidota Pasaules Meteoroloģijas Organizācija. Organizācija rīko atbilstošus propagandējošus pasākumus. Katru gadu tiek sastādīt ...

                                               

Varavīksne

Varavīksne ir optiska parādība atmosfērā, kuru rada Saules staru laušana un atstarošana krītošos lietus pilienos. Tā parādās iepretim Saulei uz mākoņu fona, kad līst. Varavīksnes loks pāri debesjumam ir viens no krāšņākajiem dabas skatiem. Krāšņā ...

                                               

Zibens

Zibens ir elektriskā izlāde starp mākoņiem vai starp mākoņiem un zemi negaisa, bet retāk stipra sniegputeņa vai vulkāna izvirduma laikā. Izlāde notiek, kad atmosfērā izveidojas jonizēta gaisa kanāls. Ar neapbruņotu aci elektroni nav redzami, bet, ...

                                               

Caurspīdīgums (optika)

Caurspīdīgums jeb caurspīdība optikā un pārsvarā arī citās lietišķajās zinātnēs ir vielas spēja laist sev cauri gaismu. Caurspīdīgam materiālam var skaidri redzēt cauri - tas tikpat kā neizkropļo aiz tā esošo ainu. Pretēja īpašība ir necaurredzam ...

                                               

Cietība

Materiālu zinātnē un mineraloģijā cietība ir cietvielu raksturojošs lielums, kas apzīmē materiāla spēju pretoties pastāvīgai deformācijai. Cietību visbiežāk mēra ar Mosa skalas palīdzību, taču precīzākiem aprēķiniem tiek izmantotas arī citas meto ...

                                               

Dārgakmens

Dārgakmens ir minerāls, iezis, vai pārakmeņots materiāls, kurš pēc apstrādes - griešanas, slīpēšanas un/vai pulēšanas var tikt izmantots kā greznumlieta, tai skaitā - kā juvelierizstrādājums. Pie dārgakmeņiem pieskaita arī atsevišķus organiskus s ...

                                               

Habituss

Habituss ir mineraloģijā lietots termins, kas apzīmē minerāla kristāla formu, kādā to parasti var sastapt dabā. Šis termins ir noderīgs, lai aprakstītu minerālu. Daudziem minerāliem kristālu forma ir ļoti īpatnēja un kalpo par lielisku šī minerāl ...

                                               

Jaunā Danas minerālu klasifikācijas sistēma

Jaunā Danas minerālu klasifikācijas sistēma aizvieto 1837. gadā izstrādāto un vēlāk vairākkārt pārveidoto veco Danas minerālu klasifikācijas sistēmu, kura vairāk nekā 150 gadus ir bijusi noteicošā minerālu sistemātikas un klasifikācijas sistēma. ...

                                               

Karbonātu minerāls

Karbonātu minerāls ir minerāls, kas satur karbonāta anjonu: CO 3 2-. Zemes garozā vieni no izplatītākajiem minerāliem. Visbiežāk sastopamie minerāli ir kalcīts, dolomīts un aragonīts, kuri veido tādus izplatītus iežus kā kaļķakmeni, marmoru, dolo ...

                                               

Kristāliskā struktūra

Par kristālisko struktūru mineraloģijā un kristalogrāfijā dēvē likumsakarīgu atomu izkārtojumu kristālā. Kristālisko struktūru nosaka atomu grupa, kurā atomi izkārtoti noteiktā veidā. Šāda vienība cikliski atkārtojas trijās dimensijās noteiktā re ...

                                               

Kristalizācija

Kristalizācija ir dabisks vai mākslīgs cietu kristālu veidošanās process - šķīdināmās vielas nogulšņu izkrišana no šķīduma, kausējuma sasalšana vai, retāk, kristālu veidošanās tieši no gāzes. Tas ir pretējs process kušanai vai šķīšanai. Kristālis ...

                                               

Lūzums (mineraloģija)

Lūzums ir mineraloģijas termins ar kādu apzīmē virsmas, kādas ir neregulāras formas gabaliem, kas radušies, ar sitienu vai spiedienu sadalot minerāla paraugu. Ir svarīgi nejaukt lūzumu ar skaldnības virsmām - lūzums ir nejaušs plīsums, kas šķieta ...

                                               

Mineraloīds

Mineraloīds ir minerālam līdzīga viela, kas nav kristāliska - tas sastāv no sīkām kāda minerāla daļiņām koloīdā formā. Mineraloīdi ietver tādus ķīmiskos savienojumus, kuru variācijas pārsniedz mineraloģijā pieņemtās viena minerāla veida ietvaros ...

                                               

Minerāls

Minerāls ir savienojums, kas veidojies dabiskos fizikāli ķīmiskajos procesos un kuram piemīt noteikts ķīmiskais sastāvs un kristāliskā struktūra. Minerāli veido Zemes garozu, iežus, rūdas, meteorītus. Minerāli var sastāvēt no tīriem ķīmiskajiem e ...

                                               

Minerālu klase

Minerālu klase ir augstākā minerālu klasifikācijas sistēmas pamatvienība. Mūsdienās apzināti ap 4000 minerālu veidi un vienkāršākai šī lielā vienību skaita iepazīšanai ir nepieciešama ērta klasifikācijas sistēma. Mūsdienās paralēli pastāv vairāka ...

                                               

Mosa skala

Mosa skala raksturo materiāla cietību ar tā spēju ieskrāpēt mīkstāku materiālu. Šo skalu visbiežāk izmanto mineraloģijā minerāla veida noteikšanai. Mosa skalu izveidoja vācu mineralogs Frīdrihs Moss 1812. gadā un šī ir viena no populārākajām meto ...

                                               

Neminerāls

Neminerāls ir mineraloģijā samērā reti lietots termins, kas apzīmē dabā atrodamu vielu, kā īpašības neļauj to pieskaitīt minerāliem un mineraloīdiem. Termins apvieno daudzus savstarpēji krasi atšķirīgus materiālus, ko vieno tas, ka tiem nepiemīt ...

                                               

Pasaules minerālu saraksts

Nav iespējams sastādīt precīzu un nekļūdīgu "pasaules minerālu sarakstu". Ar jaunu minerālu reģistrāciju, aprakstīšanu un nosaukumu došanu nodarbojas Starptautiskā Mineraloģijas asociācija. Tomēr pirms 1959. gada atklātie minerāli nav izgājuši mū ...

                                               

Perovskīts

Perovskīts ir jebkurš materiāls ar tāda paša veida kristālisko struktūru kā kalcija titāna oksīdam, ko sauc par perovskīta struktūru. Perovskīti savu nosaukumu ieguvuši no minerāla, ko Urālu kalnos Krievijā 1839. gadā pirmo reizi atklāja Gustavs ...

                                               

Pleohroisms

Pleohroisms ir optiska vielas īpašība - krāsainā kristālā notiek divkārša gaismas laušana un gaismas stars tiek sadalīts divos staros, kuri ir polarizēti 90° grādu leņķī viens pret otru. Tā kā sadalītie gaismas stari kristālā iet nedaudz atšķirīg ...

                                               

Singonija

Singonija - vienāds, γωνία - stūris) - kristālu struktūras grupējums pēc kristālu elementāršūniņas simetrijas pazīmēm. Kristālus grupē balstoties uz aksiālo sistēmu, kādu pielieto šo kristālu režģa aprakstam. Katra singonija sastāv no trīs asu ko ...

                                               

Skaldnība

Skaldnība mineraloģijā ir kristāliska materiāla īpašība šķelties pa noteiktām plaknēm. Skaldnību izraisa kristāliskā režģa īpatnības, kas nosaka, ka noteiktos virzienos saites starp atomiem ir garākas un vājākas nekā citos virzienos - un tāpēc kr ...

                                               

Spīdums (mineraloģija)

Spīdums ir materiāla virsmas spēja atstarot gaismu - šo īpašību nosaka tas, ka virsma ir pietiekami gluda un tās nelīdzenumi ir mazāki nekā redzamās gaismas viļņa garums. Kopumā gludi materiāli labāk atstaro gaismu, kamēr negludi materiāli šķiet ...

                                               

Svītra (mineraloģija)

Svītras krāsas noteikšana ir viena no mineraloģijā plaši izmantotām minerāla noteikšanas metodēm. Lai noteiktu svītras krāsu, minerāla paraugs tiek berzēts pret cietu, abrazīvu virsmu, kuras krāsa ir pēc iespējas tuva tīrai baltai krāsai. Visbiež ...

                                               

Štrunca minerālu klasifikācijas sistēma

Štrunca minerālu klasifikācijas sistēmu izstrādāja vācu mineralogs Kārlis Hugo Štruncs. Līdzīgi citām populārākajām minerālu klasifikācijas sistēmām, Štrunca sistēma balstās uz minerālu klasifikāciju pēc to anjoniem un kristāliskās struktūras. Št ...

                                               

Vecā Danas minerālu klasifikācijas sistēma

Vecā Danas minerālu klasifikācijas sistēma ir ilgstoši populārākā minerālu klasifikācijas un sistemātikas sistēma. Pirmā Danas minerālu klasifikācijas sistēma publicēta 1837. gadā un to sastādīja 24 gadus vecais ASV mineralogs Džeimss Dvaits Dana ...

                                               

Kulona spriegums

Kulona spriegums ir spriegums, kura ietekmē Zemes garozā izveidojas plaisas. Kulona spriegums veidojas divu spēku mijiedarbībā starp tektoniskajām plātnēm. Vienu no šiem spēkiem raksturo bīdes spriegums, kas rodas, plātnēm slīdot vienai gar otru. ...

                                               

Pēcgrūdiens

Pēcgrūdiens ir zemestrīce, kura norisinās pēc kādas spēcīgākas zemestrīces. Vairākums zemestrīču notiek vietās, kur saduras divas kontinentālās plātnes. To savstarpējā mijiedarbība pazemē rada lielu iekšējo spriegumu, un, kad tas kļūst pārāk spēc ...

                                               

Plaisa

Materiālu mehānikā plaisa jeb lūzums ir materiāla bojājums, kas saistīts ar materiāla virsmas laukuma palielināšanos. Plaisas veidojas, kad kādu iekšēju vai ārēju spēku iedarbībā tiek sarauta saite starp vielas atomiem vai molekulām.

                                               

Rihtera skala

Rihtera skala ir skaitļu skala, kuru 1935. gadā izveidoja Čārlzs Rihters, lai izteiktu zemestrīces stiprumu jeb magnitūdu. Rihtera skala ir logaritmiska skala, kur magnitūdas maksimālā vērtība ir 10. Pēc novecojušas definīcijas, magnitūda ir nosa ...

                                               

Apollo programma

Apollo programma bija ASV pilotējamu kosmisko lidojumu projekts, ko veica Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija. No 1969. līdz 1972. gadam pirmajiem cilvēkiem izdevās nolaisties uz Mēness. 1961. gadā ASV prezidents Džons Kenedijs nolai ...

                                               

Apollo 1

Apollo 1 bija NASA Apollo programmas plānotais pirmais pilotējamais lidojums, kam bija jāstartē 1967. gada 21. februārī. Treniņu laikā starta laukumā 1967. gada 27. janvārī kosmosa kuģī izcēlās ugunsgrēks, un apkalpe Virdžils Grisoms, Edvards Vai ...

                                               

Apollo 10

Apollo 10 jeb AS-505 bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas Apollo programmas pilotējamais lidojums, pēdējais izmēģinājuma lidojums pirms Apollo 11 nolaišanās uz Mēness virsmas. Tas tika veikts 1969. gada maijā, sasniedzot Mē ...

                                               

Apollo 11

Apollo 11 bija ASV NASA Apollo programmas kosmosa kuģa lidojums. 1969. gada 20. jūlijā pirmoreiz cilvēces vēsturē cilvēku apkalpe mēness modulī nolaidās uz Mēness. Pirmais uz Mēness virsmas 21. jūlijā 02:56:15 UTC kāju spēra Nīls Ārmstrongs; pēc ...

                                               

Apollo 12

Apollo 12 jeb AS-507 bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas Apollo programmas kosmosa kuģa sestais pilotējamais lidojums, otrā nolaišanās uz Mēness virsmas. Tā startēja 1969. gada 14. novembrī, četrus mēnešus pēc Apollo 11. K ...

                                               

Apollo 13

Apollo 13 bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas Apollo programmas pilotējamais kosmosa kuģis. Tā bija trešā misija ar mērķi nolaisties uz Mēness. Lidojums tika sākts 1970. gada 11. aprīlī; apkalpe bija Džeimss Lovels, Džons ...

                                               

Apollo 4

Apollo 4 jeb AS-501 bija NASA Apollo programmas nepilotējamais lidojums, pirmais nesējraķetes Saturn V starts. Šis bija pirmais Apollo lidojums pēc negadījuma ar Apollo 1, kad gāja bojā tā apkalpe. AS-501 lidojuma mērķis bija izmēģināt raķetes vi ...

                                               

Apollo 5

Apollo 5 jeb AS-204 bija ASV kosmosa aģentūras NASA Apollo programmas nepilotējamais lidojums, pirmais Mēness nolaižamā aparāta Apollo Lunar Module izmēģinājumu lidojums. AS-204 lidojuma mērķis bija izmēģināt Apollo Lunar Module LM-1 kosmiskajā v ...

                                               

Apollo 6

Apollo 6 jeb AS-502 bija NASA Apollo programmas pēdējais nepilotējamais lidojums. AS-502 lidojuma mērķis bija izmēģināt raķetes Saturn V un Apollo kosmosa kuģa spēju ieiet simulētā trajektorijā uz Mēnesi un servisa moduļa lidojuma pārtraukšanas m ...

                                               

Apollo 7

Apollo 7 jeb AS-205 bija NASA Apollo programmas pirmais pilotējamais lidojums. Tas notika 1968. gada oktobrī, trīs astronautiem Zemes orbītā pavadot nepilnas 11 dienas. Apollo 7 lidojuma mērķis bija izmēģināt komandas un servisa moduli pilotējamā ...

                                               

Apollo 8

Apollo 8 bija NASA Apollo programmas otrais pilotējamais lidojums. Kosmosa kuģis tika palaists 1968. gada decembrī. Tā apkalpe Frenks Bormans, Džeimss Lovels, Viljams Enderss kļuva par pirmajiem cilvēkiem kas aplidojuši apkārt Mēnesim. Sākotnēji ...

                                               

Apollo 9

Apollo 9 jeb AS-504 bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas Apollo programmas pilotējamais lidojums. Tas notika 1969. gada martā, trīs astronautiem Zemes orbītā pavadot 10 dienas. Apollo 9 lidojuma mērķis bija izmēģināt sistēm ...

                                               

Aukstuma jūra

Aukstuma jūra jeb Mare Frigoris ir Mēness jūra Mēness redzamajā pusē. Atrodas Mēness ziemeļdaļā, uz ziemeļiem no Lietus jūras, plešas līdz Skaidrības jūras ziemeļdaļai. No dienvidiem Aukstuma jūrai piekļaujas Alpu kalni, kurus šķērso ap 170 km ga ...

                                               

Krīžu jūra

Krīžu jūra jeb Mare Crisium ir Mēness jūra Mēness redzamajā pusē. Atrodas uz ziemeļaustrumiem no Miera jūras, ziemeļaustrumos robežojas ar Čūskas jūru. Krīžu jūra izveidojusies gigantiska trieciena rezultātā laikposmā pirms apmēram 4.55 līdz 3.85 ...

                                               

Mākoņu jūra

Mākoņu jūra jeb Mare Nubium ir Mēness jūra Mēness redzamajā pusē. Atrodas uz dienvidaustrumiem no Vētru okeāna. Tiek uzskatīts, ka Mākoņu jūra izveidojusies pirms apmēram 3.9 miljardiem gadu, apkārtējais materiāls ir nedaudz jaunāks. Jūras diamet ...