ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 296




                                               

Teodors Denhofs

Teodors Dēnhofs bija Polijas - Lietuvas kopvalsts armijas pulkvedis. Kā Pērnavas un Cēsu vaivads vadīja Pārdaugavas Livonijas hercogistes aizsardzību pret Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa uzbrukumu.

                                               

Aleksandrs Einhorns

Aleksandrs Einhorns bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu mācītājs, Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera galma mācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents. Izstrādāja hercogistes baznīcas likumus, kas palika spēkā līdz pat 1 ...

                                               

Aleksandrs Faltins

Hermanis Aleksandrs Faltins bija vācbaltiešu jurists, liberāls politiķis, reformators, redaktors un uzņēmējs.

                                               

Magnuss Ferdinands fon Freimans

Magnuss Ferdinands fon Freimans bija vācbaltiešu virsnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālporučiks, Pugačova sacelšanās apspiedējs.

                                               

Gunnars Frīdemanis

Ar šahu sācis nodarboties vienpadsmit gadu vecumā. 1933. gadā uzvarējis Igaunijas šaha čempionātā. 1935. gadā gandrīz atkārtojis šo panākumu, kad dalījis pirmo vietu ar Paulu Keresu, taču zaudējis papildu mačā par čempiona nosaukumu ar 1:2. Vēl t ...

                                               

Meinhards fon Gerkāns

Meinhards fon Gerkāns ir Latvijas teritorijā dzimis vācu arhitekts, kas projektējis vairākas izcilas celtnes Vācijā, Latvijā, Krievijā un Ķīnā.

                                               

Armīns fon Gerkāns

Armīns fon Gerkāns bija vācbaltiešu izcelsmes arheologs, kas pētījis Senās Romas celtnes Itālijā, Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Grieķijā.

                                               

Bernhards Gregori

Bernhards Gregori bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu meistars šahā, viens no 3. Baltijas šaha savienības kongresa uzvarētājiem.

                                               

Konstantīns Grēvinks

Konstantīns Kaspars Andrejs fon Grēvinks bija latviešu cilmes vācbaltiešu ģeologs. Tērbatas Universitātes ģeoloģijas profesors.

                                               

Jūlija Vilhelmīne Hāgena-Švarca

Jūlija Hāgena-Švarca bija gleznotāja Augusta Matiasa Hāgena meita. Dzimusi laikā, kad viņas vecāki bija glezniecības ekskursijā Prangli salā. Viņa agri izrādīja interesi par zīmēšanu, tāpēc viņas tēvs veltīja daudz laika meitas apmācībai. Pēc val ...

                                               

Ludvigs Nikolajs fon Hallarts

Ludvigs Nikolajs fon Hallarts bija Pētera I armijas ģenerālis, muižnieks, Valmiermuižas nomnieks, hernhūtiešu kustības atbalstītājs.

                                               

Arveds fon Hāns

Dzimis 1872. gada 19. oktobrī Cēres muižā Cēres pagastā tās īpašnieka Paula fon Hāna un viņa sievas Johannas, dzimušas Arnimas, ģimenē. Mācījās Kudīgas ģimnāzijā, studēja tieslietas Bonnas Universitātē, pievienojās studentu korporācijai Corps Bor ...

                                               

Ādolfs fon Harnaks

Ādolfs fon Harnaks bija vācbaltiešu teologs. Liberālās teoloģijas pārstāvis. Dzimis Tērbatas Universitātes profesora ģimenē. Mācījās Tērbatas un Leipcigas Universitātē. Bija Leipcigas, Gīsenes, Marburgas un Berlīnes universitāšu profesors. No 190 ...

                                               

Arnolds Hasselblats

Viņš dzimis mācītāja ģimenē. No 1862. līdz 1869. gadam mācījies Tērbatas ģimnāzijā, bet no 1870. līdz 1872. gadam un no 1874. līdz 1875. gadam studējis vēstures zinātnes Tērbatas universitātē. 1975 1976. gadā apmeklējis vācu vēsturnieka Georga Va ...

                                               

Jākobs fon Ikskils

Jākobs Johans fon Ikskils jeb Jēkabs fon Ikšķils bija vācbaltiešu biologs un filozofs, kas stimulējis vairāku jaunu modernās zinātnes virzienu rašanos un attīstību - biosemiotiku, ekoloģiju. Ieviesis apkārtējās vides jēdzienu bioloģijā.

                                               

Irši (ciems)

Irši ir ciems Kokneses novada Iršu pagastā, pagasta centrs. Izvietojies pagasta ziemeļdaļā Iršupītes krastā pie autoceļa P79 25 km no novada centra Kokneses un 118 km no Rīgas. Iršos atrodas pagasta pārvalde, Pērses pamatskola, klubs, bibliotēka, ...

                                               

Heinrihs Georgs fon Jannavs

Heinrihs Georgs fon Jannavs bija vācbaltu mācītājs Vidzemes guberņas igauņu daļā, literāts. Studējis Tērbatas un Jēnas universitātē. Filozofijas doktors. Kurzemes literatūras un mākslas biedrības goda biedrs, Baltijas provinču vēstures un senliet ...

                                               

Heinrihs Johans fon Jannavs

Heinrihs Johans fon Jannavs bija Apgaismības laikmeta Vidzemes guberņas teologs un vēsturnieks, dzimtbūšanas pretinieks.

                                               

Jūliuss Jēnihs

Jūliuss Jēnihs bija Latvijas baltvācu mācītājs. Ordinēts 1905.g. 13. novembrī. Pārņem lielo Ārlavas draudzi, Rojas un Valdemārpils filiāldraudzes baltvāciešiem sarežģītajā politiskajā situācijā pēc mācītāja Frīdriha Alberta Grīna nošaušanas. Brīv ...

                                               

Hermanis fon Keizerlings

Cēlies no senas Kurzemes grāfu Keizerlingu dzimtas. Viņa vectēvs Aleksandrs fon Keizerlings 1815-1891 precību ceļā ieguva Raikilas muižu tagadējā Raplas apriņķī Igaunijā. Hermanis Keizerlings ir dzimis grāfa Leo fon Keizerlinga 1849-1995 un Johan ...

                                               

Eduards Filips Kerbers

Eduards Filips Kerbers bija vācbaltu luterāņu mācītājs un vēsturnieks. Pētījis Baltijas provinču dabu, mākslu un senatni, krājis senlietas, kuru zīmējumi iekļauti Broces aprakstu krājumā.

                                               

Lionels Kizerickis

Lionels Kizerickis bija Igaunijā dzimis vācbaltiešu meistars šahā, viens no Francijas 19. gadsimta vidus spēcīgākajiem šahistiem.

                                               

Hermanis Klemencs

Klemencs mācijās Tērbatas ģimnāzijā un pēc tam jurisprudenci turienes universitātē. No 1860. gada līdz 1880. gadam viņš bija viens no spēcīgākajiem Krievijas šahistiem. Kopā ar A. Ašarinu un F. Amelungu Klemencs nodibināja Tērbatas Šaha savienību ...

                                               

Roberts Lencs

Roberts Lencs ir dzimis 1833. gada 28. novembrī Sanktpēterburgā fiziķa Heinriha Frīdriha Emīla Lenca ģimenē. Mācījās Bērzaines ģimnāzijā pie Cēsīm 1844–1849 un Pēterburgas 2. ģimnāzijā. Studēja Pēterburgas universitātes Matemātikas un fizikas fak ...

                                               

Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde

Frīdrihs Kazimirs fon Lēvenvolde bija vācbaltiešu cilmes Krievijas impērijas armijas virsnieks un diplomāts ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā, pēc tam Svētās Romas impērijas ģenerālis.

                                               

Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde

Gustavs Reinholds fon Lēvenvolde bija vācbaltiešu cilmes Krievijas impērijas galminieks ķeizarienes Katrīnas I, Pētera II un Annas I valdīšanas laikā.

                                               

Pēteris fon Lēviss of Menārs

Pēteris Fromholds Oskars fon Lēviss of Menārs bija vācbaltiešu virsnieks, Krievijas impērijas armijas ģenerālmajors, Krievu-turku kara dalībnieks.

                                               

Frīdrihs Fromholds Martenss

Frīdrihs Fromholds Martenss bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas diplomāts un starptautisko tiesību speciālists. Pazīstams ar viņa vārdā nosaukto "Martensa klauzulu", ko viņš formulēja 1899. gada Hāgas miera konferencē. 1901 1908. gadā ...

                                               

Aleksandrs fon Meijendorfs (politiķis)

Aleksandrs fon Meijendorfs bija vācbaltiešu izcelsmes jurists un politiķis, Mazstraupes pilsmuižas īpašnieks. Krievijas impērijas Valsts Domes deputāts.

                                               

Augusts fon Pistolkorss

Augusts fon Pistolkorss bija vācbaltiešu virsnieks, Bīriņu muižas īpašnieks, viens no Saulkrastu kūrorta izveidotājiem.

                                               

Frīdrihs Vilhelms fon Rezons

Frīdrihs Vilhelms Albrehts Kārlis Maksimiliāns Rezons, kopš 1787. gada fon Rezons, miris 1791. gada 20. novembrī Jelgavā) bija franču hugenotu izcelsmes Kurzemes un Zemgales hercogistes administrators, padomnieks, diplomāts un zinātnieks.

                                               

Kārlis Rozenkrancs

Piedzimis Lībavas maiznieka un municipalitātes locekļa Frīdriha Viljama Rozenkranca ģimenē. Mācījies Lībavas Nikolaja ģimnāzijā, kuru beidzis 1895. gadā. Tajā pašā gadā iestājies Sanktpēterburgas universitātes dabas zinātņu fakultātē. 1898. gadā ...

                                               

Hanss fon Rozens

Johans "Hanss" Oto fon Rozens bija vācbaltiešu muižnieks, pēdējais Lielstraupes pils īpašnieks un politiķis. Krievijas impērijas Trešās Valsts domes deputāts no Vidzemes guberņas, oktobristu partijas biedrs. Krievijas Valsts padomes loceklis.

                                               

Frīdrihs Samsons fon Himmelšerna

Dzimis 1872. gada 7. novembrī mūsdienu Igaunijā: Reuges muižā igauņu: Rõuge Vidzemes guberņas Veravas apriņķī tās īpašnieka Klaudija Samsona fon Himmelšernas un viņa sievas Emīlijas Annas Elizabetes, dzimušas fon Melleres, ģimenē. Mācījās Tērbata ...

                                               

Maksis fon Siverss

Maksis fon Siverss jeb Maksis fon Ziverss von Sivers, 1857-1919) bija vācbaltiešu muižnieks, sabiedriskais darbinieks un mežkopis. Kopā ar Valteru fon Engelhartu - Skrīveru dendroloģiskā parka iekārtotājs. Baltijas Mežkopju biedrības prezidents, ...

                                               

Johans Stenders (mācītājs)

Johans Stenders bija Sunākstes luterāņu mācītājs, Kārļa Gotloba Stendera dēls. Pildot Sunākstes draudzes palīgmācītāja pienākumus 1893–1894, 1893. gadā Johans Stenders atsaucās uz Augusta Bīlenšteina lūgumu iesūtīt vietvārdus, un savāca tos no Li ...

                                               

Kārlis Gotlobs Stenders

Kārlis Gotlobs Stenders bija luterāņu teologs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, Johana Kristiāna Stendera dēls. Latviešu dziesmusvētku organizētājs 1873. gadā. Pildīja Sēlpils un Sunākstes draudzes palīgmācītāja 1857–1864 pienākumus, pēc tēva nāves ...

                                               

Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve

Frīdrihs Georgs Vilhelms Strūve bija vācu astronoms, Tērbatas universitātes profesors, Tērbatas observatorijas direktors, vēlāk Pulkovas observatorijas direktors. Publicējis zinātniskus rakstus par dubultzvaigznēm un veicis plaša mēroga ģeodēzisk ...

                                               

Pāvels Šilings

Barons Pāvels Ļvovicš Šillings, bija vācbaltiešu izcelsmes diplomāts, kurš strādājis Krievijas dienestā Vācijā un uzbūvējis novatorisku elektrisko telegrāfu. Tas sastāvēja no vienas adatas sistēmas, kas izmantoja telegrāfa kodu, lai norādītu ziņo ...

                                               

Teodors Šīmanis

Teodors Šīmanis bija vācbaltiešu vēsturnieks, Berlīnes Universitātes profesors Austrumeiropas vēsturē.

                                               

Pauls Šmits

Pauls Fēlikss Šmits bija vācbaltiešu izcelsmes Igaunijas, Vācijas un ASV starptautiskais meistars šahā. Pēc profesijas - ķīmiķis.

                                               

Eduards Rūdolfs fon Tranzē

Eduards Rūdolfs fon Tranzē-Rozeneks bija vācbaltiešu jurists, Ērgļu pilsmuižas īpašnieks. Krievijas impērijas senators un slepenpadomnieks.

                                               

Kārlis Oto fon Tranzē

Kārlis Oto fon Tranzē-Rozeneks, 1761 - 1837) bija Vidzemes muižnieks, Dzelzavas muižas īpašnieks. Vidzemes landrāts un dzimtbūšanas atcelšanas komisijas loceklis.

                                               

Oto fon Tranzē-Rozeneks

Dzimis 1806. gada 28. aprīlī Ērgļos muižnieka Ērika fon Tranzē-Rozeneka 1758 - 1819 un viņa sievas Sofijas, dzimušas Īgelštrēmas Igelström ģimenē. 1875. gadā pēc viņa pasūtījuma Heinrihs Šēls uzcēla Tranzē dzimtas pilsētas namu tagadējā Brīvības ...

                                               

Pauls fon Tranzē-Rozeneks

Pauls fon Tranzē-Rozeneks bija Jaungulbenes muižas īpašnieks, Rīgas Mākslas biedrības biedrs, kas savā muižas pilī bija iekārtojis bagātīgu Vīnes un Minhenes gleznošanas skolas gleznu, kā arī skulptūru, grafikas, mēbeļu u.c. mākslinieciski vērtīg ...

                                               

Kārlis Frīdrihs fon Tranzē-Rozeneks

Kārlis Frīdrihs fon Tranzē-Rozeneks Friedrich von Transehe-Roseneck, 1802 - 1868) bija Vidzemes muižnieks, Dzelzavas muižas īpašnieks.

                                               

Ferdinands Valters

Karls Ferdinands Maksimiliāns Antons Valters bija Vidzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un Vidzemes skolotāju semināra dibinātājs. Vidzemes ģenerālsuperintendents.

                                               

Gustavs Emanuēls fon Veismanis

Gustavs Emanuēls fon Veismanis, vēlāk Gustavs Emanuēls Veismanis fon Veisenšteins bija vācbaltiešu izcelsmes Krievijas impērijas armijas inženieris. 1764. - 1782. gadā viņš vadīja Daugavas dambju būvēšanu upes straumes iegrožošanai.

                                               

Konstantīns fon Veiss

Konstantīns fon Veiss bija baltvācu virsnieks, Pirmā pasaules un Igaunijas atbrīvošanas kara dalībnieks.

                                               

Hugo Vitroks

Hugo Vitroks bija baltvācu politiķis, Rīgas lielvecākais, vienlaikus arī Rīgas pilsētas apgabala komisārs no 1941. līdz 1944. gadam.