ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 158




                                               

Elektra (mitoloģija)

Elektra sengrieķu mitoloģijā ir karaļa Agamemnona un karalienes Klītaimnēstras meita, līdz ar to Argosas princese. Palīdzējusi savam brālim Orestam nogalināt māti Klītaimnēstru un patēvu Aigistu par Agamemnona noslepkavošanu. Elektra bijusi aprak ...

                                               

Elks

Elks ir baltu svētvieta, kas atradās cilvēku nepārveidotā dabas vietā un ar ko bija saistītas dažādas paražas, ierobežojumi un aizliegumi. Baltu zemēs ienākot kristietībai, vārda nozīme pakāpeniski mainījās no vienkārši svētvietas uz svētvietu, k ...

                                               

Erots

Erots bija mīlestības dievs grieķu mitoloģijā. Viņš bija Afrodītes dēls. Citos avotos minēts, ka Erotu radījis Haoss. Erots Grieķu mitoloģijā bija vienīgais no dieviem, kam uz muguras bija skaisti, balti, plati spārni, kā tas sastopams daudzos kr ...

                                               

Fēnikss

Fēnikss ir mitoloģisks putns, kurš sadegot ir spējīgs atdzimt no pelniem. Leģenda vēsta, ka fēnikss dzimst līdz ar saullēktu un mirst līdz ar saulrietu. Fēnikss vēlāk tika pieņemts kā Agrās kristietības simbols. Saskaņā ar leģendām, Fēnikss varēt ...

                                               

Fortūna

Fortūna bija veiksmes dievība latīņu mitoloģijā. Sākotnēji tā bija sieviešu aizgādne un orākula dievībā, vēlāk to pielīdzināja sengrieķu Tihei, padarot par kaprīzās cilvēciskās laimes iemiesotāju. Bieži vien to attēlo ar stūres airi un "pilnības ...

                                               

Gaja

Gaja jeb Gēja bija dieviete sengrieķu mitoloģijā, Zemes personifikācija. Viena no pirmatnējiem jeb pirmsolimpiskajiem dieviem. Viņa esot piedzimusi no Haosa. Tā izskatījās kā disks, kas peldēja ūdenī. Viņa dzemdēja Urānu debesis, kuru vēlāk appre ...

                                               

Ganēša

Ganēša ir viena no visvairāk zināmajām un pielūgtajām hinduisma dievībām. Šivas un Pārvatī dēls. Saukts arī par Ganapati, Gajanana, Vinajaka, Vighnaradža u.c., viegli atpazīstams ar savu ziloņa galvu. Viņa vārds nozīmē gan "Ļaužu dievs", gan arī ...

                                               

Ganimēds (mitoloģija)

Ganimēds sengrieķu mitoloģijā ir varonis un skaists jauneklis no Trojas. Viņa vecāki bija trojiešu valdnieks Trojs un nimfa Kailiroja. Homērs Ganimēdu aprakstījis kā skaistāko no mirstīgajiem. Vienā mīta versijā Zevs, pārvērties par ērgli vai sūt ...

                                               

Hatora

Hatora ēģiptiešu mitoloģijā ir debesu, mīlestības, skaistuma, prieku, māšu, ārzemju, kalnrūpniecības, mūzikas un auglības dieviete. Viena no nozīmīgākajām un populārākajām dievībām Senajā Ēģiptē. Iespējams, Hatoras vārds nav bijis viņas sākotnēja ...

                                               

Helena (mitoloģija)

Helena, pazīstama arī kā Trojas Helena, sengrieķu mitoloģijā bija spartiešu valdniece, Zeva un Lēdas meita. Grieķu mītos tika uzskatīta par skaistāko sievieti pasaulē. Bija precējusies ar Menelāju, tādējādi bija Lakonijas karaliene. Viņai bija me ...

                                               

Hēlijs (mitoloģija)

Hēlijs) sengrieķu mitoloģijā ir saules dievs, Hiperiona dēls, starp viņa iespējamām mātēm tiek minēta Teja un Eirifāsija. Viņš pieder pie pirmsolimpiskā laika. Tā kā mīt augstu debesīs, viņš redz visu cilvēku un dievu darbus. Hēlijs dāvā dzīvību ...

                                               

Hērakls

Hērakls ir varonis sengrieķu mitoloģijā. Hērakls bija pusdievs, Alkmēnes un Zeva dēls. Zevs parādījās Alkmēnes vīra izskatā, un viņa ieņēma bērnu no viņa. Nogurusi no vīra neuzticības, Hēra aizsūtīja divas čūskas, lai tās nožņaugtu bērnu, bet jau ...

                                               

Hīrons

Hīrons sengrieķu mitoloģijā bija viens no kentauriem - Krona un Filīras dēls. Atšķirībā no vairuma citu kentauru, kam piemita naidīgums pret cilvēkiem, Hīrons bija gudrs un labsirdīgs. Viņš dzīvoja Pēlija kalnā un bija Apolona un Artemīdas skolni ...

                                               

Hors

Hors ir viens no ēģiptiešu dievu triādes, kurā ietilpst viņa māte Izīda un viņa tēvs Ozīriss. Šie dievi attēlo nāves un atdzimšanas ciklu. Pēc sava ienaidnieka Seta uzvaras viņš kļuva par Ēģiptes valdnieku. Hora acs ir viens no Senās Ēģiptes svar ...

                                               

Ieva (Bībele)

Ieva ir tēls Torā, Bībelē un Korānā. Viņa tiek aprakstīta. kā pirmā sieviete, kuru ir radījis Dievs. Ieva ir tikusi radīta no Ādama ribas. Viņa ir Kaina, Ābela un Seta māte. Bībeles stāsts par Ādama un Ievas radīšanu, viņu "grēkā krišanu" un viņu ...

                                               

Jo

Jo sengrieķu mitoloģijā ir nimfa, Argosas upes dieva Īnaha meita, kas bijusi tik skaista, ka viņā iemīlējies pats Zevs. Zeva greizsirdīgā sieva Hēra pārvērtusi Jo par govi un likusi viņu apsargāt simtacim Argusam. Zevs nosūtījis Hermeju atbrīvot ...

                                               

Jupiters (mitoloģija)

Jupiters romiešu mitoloģijā ir varenākais no dieviem, dievu valdnieks. Tāpat kā Zevs, kas ir analogs sengrieķu mitoloģijā, Jupiters ir debesu un pērkona dievs, kas pārvalda laikapstākļus. Viņam ir arī daudzas citas svarīgas funkcijas. Cilvēki tic ...

                                               

Kauks

Kauks lietuviešu mitoloģijā ir mantu nesošs mājas gars, pazemē, rijā, klētī vai istabā dzīvojošs mazs vīriņš vai sieviņa, kas dodot cilvēkiem labumu. Vēl tas saukts par pūķi, traniņu vai vīriņu. Vēsturiskajos avotos kauki minēti kopā ar aitvariem ...

                                               

Klīo

Klīo, arī Klio un Kleio ir viena no deviņām mūzām sengrieķu mitoloģijā. Viņas aizgādībā atradās vēsture. Sengrieķu klasiskajā ērā autori mūzām piedēvēja sīku sadalījumu par katras aizgādību - Klīo kļuva par vēstures mūzu. Parasti tika attēlota sē ...

                                               

Krons

Krons sengrieķu mitoloģijā bija Urāna un Gajas dēls. Sākotnēji tā bija zemkopības dievība. Vēlāk, hellēnisma periodā, to personificēja kā visaptverošo laiku. Apprecēja savu māsu Reju, viņiem piedzima 6 bērni: Poseidons, Aīds, Zevs, Hestija, Dēmet ...

                                               

Lucifers

Kristietības mitoloģijā Lucifers ir kritušais eņģelis, Dieva pretinieks. Kristiešu leģendās un literatūrā Lucifers aprakstīts kā varens eņģelis, kas lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu. Lucifers kopā ar daudziem citiem eņģeļiem, kas bija viņu atb ...

                                               

Mēdeja

Mēdeja sengrieķu mitoloģijā ir burve, Kolhīdas valdnieka Aiēta un okeanīdas Idījas meita. Viņa kļuva par Jāsona sievu un vēlāk par Aigeja sievu. Mīts par Mēdeju ir saistīts ar argonautiem, kuri Jāsona vadībā devās iegūt zelta aunādu. Mēdeja palīd ...

                                               

Mežainis

Mežainis austrumslāvu mitoloģijā ir meža un zvēru saimnieks. Teikās mežainis ir kāds nolādēts cilvēks vai ļauns mironis, kas baida cilvēkus ar saviem smiekliem, nolaupa bērnus un līdzīgi kā vadātājs latviešu mitoloģijā maldina cilvēkus, lai tie a ...

                                               

Mīnojs

Mīnojs sengrieķu mitoloģijā ir Krētas karalis, Zeva un Eiropas dēls. Viņam bija divi brāļi: Sarpēdons un Radamantijs. Viņu uzaudzināja Eiropa kopā ar Krētas valdnieku Asteriju, kas pieņēma Mīnoju un viņa brāļus kā savus dēlus. Mīnojs kļuva par Kr ...

                                               

Mīnotaurs

Mīnotaurs sengrieķu mitoloģijā bija briesmonis, kam bija vērša galva un cilvēka ķermenis. Dzīvojis labirinta centrā, ko izveidojis Daidals un viņa dēls Ikars pēc Krētas valdnieka Mīnoja pavēles. Reizi deviņos gados pēc citas versijas - katru gadu ...

                                               

Mūzas

Mūzas sengrieķu mitoloģijā ir Zeva un Mnēmosines meitas, poēzijas, mākslu un zinātņu dievietes. Sengrieķu mitoloģijā ir deviņas mūzas: Kalliope, Eiterpe, Klio, Erato, Melpomene, Polihimnija, Terpsihora, Talija un Urānija. Mūzas bieži tiek attēlot ...

                                               

Narciss

Narciss, arī Narkiss, sengrieķu mitoloģijā ir skaists jauneklis, mednieks, kurš iemīlējās savā atspulgā un nomira aiz mīlas pret sevi. Viņš ir upes dieva Kēfisa un upju nimfas Liriopes dēls. Sengrieķu mitoloģijā viņš tiek uzskatīts par vienu no s ...

                                               

Orfejs

Orfejs bija dzejnieks, mūziķis, pravietis un mītiska persona sengrieķu mitoloģijā. Domas dalās, vai Orfejs ir bijis īsta vai mītiska persona, biežāk gan viņš tiek uzskatīts par īstu personu, kas dzīvojusi laikā ap 1000. gadu pirms mūsu ēras. Leģe ...

                                               

Pandora

Pandora sengrieķu mitoloģijā ir pirmā sieviete, ko radījuši dievi, precīzāk - Atēna un Hēfaists pēc Zeva pavēles. Vārds Πανδώρα grieķu valodā nozīmē ‘bagāti apdāvinātā’; tā nosaukta, jo dāvanas bija devuši visi dievi. Zevs pavēlēja radīt sievieti ...

                                               

Patrimps

Patrimps prūšu mitoloģijā ir jūras un auglības dievs, viens no trim galvenajiem prūšu pielūgtajiem dieviem. Videvuta karogā viņš ir attēlots kā līksms jauneklis ar graudu vārpu vainagu galvā.

                                               

Pekkols

Pekkols, sākotnēji Patols, ir nāves dievs un mirušo valstības - pazemes valdnieks baltu mitoloģijā, viens no trim galvenajiem prūšu pielūgtajiem dieviem. Videvuta karogā viņš ir attēlots kā melnā vai sarkanā apģērbā tērpts sirmgalvis ar līķautu a ...

                                               

Pergrubis

Pergrubis prūšu mitoloģijā ir pavasara, auglības un augu dievs. 1563. gadā izdotajā "Sudāvu grāmatiņā” rakstīts, ka no Pergrubja esot bijusi atkarīga zālaugu un lapu augšana, savukārt 16. gadsimta beigās izdotajā Jona Bretkūna "Hronikā” teikts, k ...

                                               

Persejs

Persejs sengrieķu mitoloģijā ir Zeva un Danajas dēls, gorgonas Medūzas slepkava un Andromedas glābējs no jūras briesmoņa. Perseja māte Danaja bija Argosas valdnieka Akrisija meita. Tā kā orākula pareģojums vēstīja, ka meitas dēls nogalinās Akrisi ...

                                               

Pikne

Pikne, negaisu, vecāko un Debesu tēvu) igauņu mitoloģijā ir pērkons un lietus dievs. Viņš aprakstīts kā vecs vīrs ar sirmu bārdu, kurš raida zibens šautras. 1644. gadā izdotajā vācbaltiešu mācītāja un rakstnieka Johana Gutslafa grāmatā Kurtzer Be ...

                                               

Pilvītis

Pilvītis prūšu mitoloģijā ir bagātības un pārpilnības dievs. 1563. gadā izdotajā "Sudāvu grāmatiņā” un 16. gadsimtā beigās izdotajā Jona Bretkūna "Hronikā” minēts, ka Pilvītis cilvēkus darot bagātus un piepildot to šķūņus. Viņš salīdzināts ar rom ...

                                               

Prometejs

Prometejs sengrieķu mitoloģijā bija viens no titāniem, kas pazīstams ar to, ka dāvājis cilvēkiem uguni, par ko vēlāk sodīts. Saskaņā ar sengrieķu uzskatu Prometejs Olimpijā nozaga uguni, kuru nonesis uz zemes un dāvājis cilvēkiem. Turklāt viņš ie ...

                                               

Radīšanas grāmata

Radīšanas grāmata, arī 1. Mozus grāmata, ir pirmā no piecām Mozus grāmatām, kā arī kristiešu Bībeles Vecās Derības un ebreju Toras pirmā grāmata. Grāmata stāsta par pasaules radīšanu. Tajā ir patriarhu un Jāzepa dzīves stāsti. Jūdaisma teoloģijā ...

                                               

Romiešu mitoloģija

Romiešu mitoloģija ir mītu un leģendu kopums, kas izveidojās Senajā Romā, un tajā tiek stāstīts par pasaules veidošanos, dieviem, varoņiem. Mīti un leģendas bieži ir saistītas ar politiku un morāli. Svarīga tēma tajās ir varonība. Romiešu mitoloģ ...

                                               

Romuva

Romuva bija teiksmaina prūšu svētnīca un galvenā priestera krīvu krīva mītne, kas esot atradusies Sembas rietumu daļā. Vācu hronists Simons Grūnavs savā "Prūsija hronikā” to nosaucis par Rikojotu Rickoyott. Viņš aprakstīja tur augošu spēcīgu un l ...

                                               

Sarasvatī

Sarasvatī hinduismā ir zināšanu, gudrības, mūzikas un mākslas dieviete. Viņa ir daļa no trīsvienības, kuru vēl veido bagātības un labklājības dieviete Lakšmi un kara dieviete Pārvatī. Sarasvatī ir Brahmas sieva. Parasti Sarasvatī tiek attēlota ba ...

                                               

Saturns (mitoloģija)

Saturns ir dievība romiešu mitoloģijā, kas sākotnēji bija sējumu dievs, bet vēlāk to sāka uzskatīt par laika dievu. Sengrieķu mitoloģijā Saturna analogs ir Krons. Saturna sieva ir Ope - ražas un sējumu dieviete. Mitoloģijā Saturna dēls Jupiters g ...

                                               

Sets (mitoloģija)

Sets, arī Sutehs, ēģiptiešu mitoloģijā ir tuksneša dievs, viņš ir ļaunuma iemiesojums. Viņš ir Ra dēls, citos avotos Seta vecāki tiek minēti Gebs un Nuta. Seta svētais dzīvnieks ir cūka, kā arī antilope, žirafe un ēzelis. Attēlos viņš tiek attēlo ...

                                               

Siva

Siva skandināvu mitoloģijā ir āsu dieviete, Tora sieva. Sivai ir zelta mati, kurus pagatavojuši rūķi un kuri aug gluži kā īsti. Jaunākajā Edā minēts, ka Loki nogriezis viņai matus, bet pēc tam Tors viņu piespiedis no cvergiem iegūt tādus pašus vi ...

                                               

Sīzifs

Sīzifs sengrieķu mitoloģijā bija Efīras valdnieks un tiek uzskatīts par šīs pilsētas dibinātāju. Viņš par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts Aīda valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā. Sīzifs ...

                                               

Sovijs

Viedokļi par Sovija vārda cilmi ir dažādi. Vēsturnieks Ernsts Kuniks un baltu etnogrāfs Eduards Volters uzskata, ka tas ir aramiešu vai slāvu no arābiem aizgūts vārds, kurā esot sauktas tās baltu un somugru ciltis, kas visilgāk saglabāja savu sen ...

                                               

Sūrja

Sūrja ir Saules dievība vēdiskajā un hinduisma mitoloģijā. Kopā ar Agni un Indru veido "vēdisko triādi". Vēdās reizēm minēts arī sievišķajā formā kā Saules meita vai kā Rigvēdas "Debesu acs". Ikonogrāfijā Sūrja ir antropomorfizēts, viņa atribūti ...

                                               

Tāra

Tāra igauņu mitoloģijā ir dievs, kas bija pazīstams sāmsaliešiem un, iespējams, arī kontinentālajiem igauņiem. 13. gadsimta Indriķa Livonijas hronikā aprakstīts Tarapita, kas no savas dzimšanas vietas Virumā novadā aizlidojis uz Sāmsalu, kur pie ...

                                               

Tartars

Klasiskajā sengrieķu mitoloģijā zem Urāna, Gajas un Pontas atrodas Tartars. Tā ir zema, drūma vieta, ko varētu saukt par bedri vai bezdibeni. Tas ir kā ciešanu cietoksnis, kas atradās zem Grieķu pazemes valstības. Platons rakstījis, ka pēc nāves ...

                                               

Tēsejs

Tēsejs sengrieķu mitoloģijā ir Aitras dēls, viņam ir divi tēvi: zemes cilvēks atēniešu valdnieks Egejs un dievišķais Poseidons. Kad Tēsejs pieauga, Aitra viņu nosūtīja uz Atēnām pie sava tēva Egeja. Ceļojums ne pa vieglāko ceļu viņam bija piedzīv ...

                                               

Titāni

Titāni sengrieķu mitoloģijā ir spēcīga dievību rase, kas bija Gajas un Urāna pēcnācēji un valdīja tā saucamajā Zelta laikmetā. Pirmo paaudzi veido 12 titāni: Okeāns, Hiperions, Kojs, Krons, Krijs, Japets, Mnēmosine, Tētija, Teija, Fēbe, Reja un T ...