ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 131




                                               

Neitrons

Neitrons ir atoma kodola sastāvā esošas subatomāras daļiņas, kas ir bez lādiņa. Neitrona lādiņš ir 0, bet masa tikai par 0.14% lielāka par protona masu - 1.675 * 10 -27 g jeb apmēram 940 MeV. Neitroni kopā ar protoniem veido atoma kodolu. Vienīga ...

                                               

Protons

Protons ir pozitīvi lādēta daļiņa, kas sastāv no trim kvarkiem un parasti atrodas atoma centrā. Ernests Rezerfords noteica, ka protona masa ir apmēram 1800 reižu lielāka par elektrona masu. Visbiežāk sastopamā ūdeņraža atoma izotopa kodols ir vie ...

                                               

Tumšā matērija

Tumšā matērija astronomijā un kosmoloģijā ir apzīmējums matērijai, kas neizstaro nekādu elektromagnētisko starojumu un to nevar novērot tieši ar optiskām vai radio metodēm. Netieši par tās eksistenci liecina gravitācijas efekti. Tiek lēsts, ka tu ...

                                               

Galaktiku grupas un kopas

Galaktiku grupas un kopas ir lielākie gravitācijas saistītie Visuma objekti. Galaktiku skaits tajās var būt no desmit līdz pat daudziem tūkstošiem. Galaktiku kopas bieži vien atrodas vēl lielākos veidojumos - t.s. superkopās.

                                               

Dabaszinātnes

Dabaszinātnes ir zinātņu nozares, kurās, izmantojot zinātniskās metodes, tiek pētīti un izprasti dabā notiekošie procesi un parādības, kā arī pēta to izmantošanas iespējas cilvēces vajadzībām. Dabaszinātnes visu laiku attīstās. Cilvēks arvien pil ...

                                               

Fizika

Fizika ir dabaszinātne, kurā tiek pētītas matērijas un enerģijas īpašības, to mijiedarbība laikā un telpā. Šī zinātne aplūko tādus jēdzienus kā, piemēram, spēks, enerģija, masa un lādiņš. Kā eksperimentālai zinātnei, tās mērķis ir izprast dabas l ...

                                               

Glacioloģija

Glacioloģija ir zinātne par dabīgo ledu visās tā izpausmēs Zemes virsū, atmosfērā, hidrosfērā un litosfērā. Glacioloģijas izpētes vienots dabas objekts ir glaciosfēra un to veidojošās nivāli glaciālās sistēmas. Radusies 18. gadsimta beigās un 19. ...

                                               

Limnoloģija

Limnoloģija ir zinātnes nozare, kas pēta iekšzemes ūdenstilpes - gan sālsūdens, gan saldūdens, gan ezerus, gan upes, gan arī mākslīgi radītas ūdenstilpes. Limnoloģija pēta šo ūdenstilpju fizikālos, ķīmiskos, hidroloģiskos un bioloģiskos aspektus. ...

                                               

Mineraloģija

Mineraloģija ir dabas zinātne, kas nodarbojas ar minerālu ķīmisko īpašību, kristālu struktūru un fizisko īpašību izpēti. Šī zinātne pēta minerālu veidošanos un destrukciju. Zinātniekus, kas nodarbojas ar mineraloģiju, sauc par mineralogiem. Pēdēj ...

                                               

Okeanogrāfija

Okeanogrāfija, arī okeanoloģija ir daļa no Zemes zinātnēm, kas pēta okeānus un jūras. Okeanogrāfi nodarbojas ar daudzveidīgu tēmu klāstu sākot no plātņu tektonikas un okeāna straumēm līdz jūras organismu izpētei. Okeanogrāfam savos pētījumos ir j ...

                                               

Mēness aptumsums

Mēness aptumsums ir Saules, Zemes un Mēness stāvoklis, kad Mēness nonāk Zemes ēnā. Mēness aptumsumi notiek gandrīz tik tikpat bieži kā Saules aptumsumi. Mēness aptumsumus var redzēt visā pret Mēnesi vērstajā Zemes puslodē. Mēness aptumsums var no ...

                                               

Mēness redzamā puse

Mēness redzamā puse ir Mēness daļa, kas redzama no Zemes. Mēness rotācijas periods sakrīt ar Mēness apriņķojuma periodu, tāpēc no Zemes ir redzama tikai viena Mēness puse. Šāda Mēness orbītas īpatnība tiek skaidrota ar paisuma spēku iedarbību Mēn ...

                                               

Pārejoša Mēness parādība

Pārejoša Mēness parādība ir īslaicīga Mēness virsmas krāsas, formas, apgaismojuma vai citāda izmaiņa. Terminu pirmoreiz lietoja britu astronoms Patriks Mūrs Patrick Moor 1968. gadā izdotajā NASA ziņojumā" Technical Report R-277 Chronological Cata ...

                                               

Ģeocentriskā orbīta

Zemā Zemes orbīta Low Earth Orbit, LEO - orbītas augstums 0 - 2000 km, vienu apgriezienu veic 90 min, ātrums ir 8 m/s. Vidējā Zemes orbīta Medium Earth Orbit - MEO - augstums no 2000 km, bet zem ģeosinhronās orbītas 35 786 km. Augsti eliptiska or ...

                                               

Ģeostacionārā orbīta

Ģeostacionārā orbīta jeb GEO ir ģeosinhronā orbīta, kurā ievadītais Zemes mākslīgais pavadonis kustas ar leņķisko ātrumu, kas vienāds ar Zemes rotācijas leņķisko ātrumu, un nemaina stāvokli attiecībā pret Zemes virsmu. Ģeostacionārā orbīta ir riņ ...

                                               

Zemā Zemes orbīta

Par Zemo Zemes orbītu jeb LEO dēvē orbītu, kas ap Zemi atrodas no 160 līdz 2000 kilometru augstumā virs jūras līmeņa. Turpretim augstumā, kas ir lielāks par 2000 km virs jūras līmeņa, sākās vidējā Zemes orbīta. Šāds zemās Zemes orbītas augstumu i ...

                                               

Valsts bankrots

Valsts bankrots ir žurnālistikā un sadzīvē lietots apzīmējums valsts maksātnespējai, aizņēmumu krīzei vai defoltam, apzīmējot valsts sektora nespēju segt savas parādsaistības. Tas ir stāvoklis, kad valsts nav spējīga nomaksāt ārējos parādus, vals ...

                                               

Astenosfēra

Astenosfēra ir viens no slāņiem, kas veido Zemi, atrodas zem litosfēras dziļumā no 60 - 210 kilometriem līdz 300 - 410 km. Daļa speciālistu astenosfēru uzskata par Zemes mantijas augšējo daļu, daļa - ka astenosfēra atrodas virs mantijas. Astenosf ...

                                               

Jonosfēra

Jonosfēra ir Zemes atmosfēras daļa, kurā ir paaugstināts jonizētu gāzes molekulu un brīvo elektronu skaits. Jonosfēra pārsvarā ietilpst termosfērā un ir magnetosfēras iekšējā sastāvdaļa. Jūtama gāzu jonizācija sākas jau 50 - 60 km augstumā un, at ...

                                               

Zemes atmosfēra

Zemes atmosfēra ir ap Zemi esošais gāzu apvalks, ko Zemes tuvumā notur gravitācijas spēks. Atmosfēra Zemes virsmas tuvumā sastāv galvenokārt no šādām gāzēm: argons - 0.93% slāpeklis - 78% skābeklis - 21% oglekļa dioksīds - 0.04% kā arī no daudz m ...

                                               

Biosfēra

Biosfēra ir viena no zemeslodes ģeogrāfiskā apvalka daļām. Tā ietver atmosfēras apakšējo daļu, hidrosfēru un litosfēras augšējo daļu. Biosfēras augšējā robeža sniedzas aptuveni līdz 30 km augstumam virs Zemes virsmas, apakšējā līdz 4–5 km dziļuma ...

                                               

Zemes garoza

Ģeoloģijā garoza ir planētas ārējais slānis, daļa no tās litosfēras. Planetārās garozas parasti sastāv no mazāk blīva materiāla, salīdzinājumā ar planētas dzīlēm. Zemes garoza galvenokārt sastāv no bazalta un granīta. Zem Zemes garozas atrodas ci ...

                                               

Litosfēra

Litosfēra ir sacietējis planētas ārējais slānis. Uz Zemes litosfēra iekļauj Zemes garozu un mantijas augšējo daļu virs Mohorovičiča robežas. Zem litosfēras atrodas astenosfēra, kas ir viskozāka, karstāka un dziļāk esoša mantijas augšējā daļa. Lit ...

                                               

Plātņu tektonika

Plātņu tektonika ir mūsdienu ģeoloģiska teorija par litosfēras kustību. Šī teorija apgalvo, ka Zemes garoza sastāv no vairākām tektoniskām plātnēm, kuras visu laiku atrodas pastāvīgā kustībā attiecībā vienai pret otru. Okeāniskā tipa Zemes garoza ...

                                               

Augsne

Augsne ir dabiski veidojusies, irdena Zemes virskārta, kura sastāv no dažādu iežu daļiņām un tai ir raksturīga auglība. Augsne sastāv no trim komponentiem: no cietvielas, no šķidrumiem un no gāzēm. Cietvielas galvenokārt sastāv no minerāliem un o ...

                                               

Ģeodēzija

Ģeodēzija ir zinātne par Zemes mērīšanu, Zemes veidu, formu un lielumu. Ģeodēzija kā zinātne ir cieši saistīta ar daudzām zinātnes nozarēm, piemēram, matemātiku un fiziku, it sevišķi ar ģeofiziku. Praktiskais ģeodēzijas uzdevums ir izdarīt mērīju ...

                                               

Ģeokrioloģija

Ģeokrioloģija vai sasalumzinātne ir ģeoloģijas un krioloģijas nozare, kas pēta litosfēras sasalušo daļu - kriolitozonu. Pēta sasalušos iežus un grunti, to veidošanos, izplatību, sastāvu un fizikālos procesus. Izšķir vispārējo ģeokrioloģiju un inž ...

                                               

Ģeoķīmija

Ģeoķīmija ir zinātnes nozare, kas pēta Zemes garozas, hidrosfēras un atmosfēras ķīmisko sastāvu, ķīmisko elementu un to izotopu sadalījuma likumsakarības, iežu, minerālu, dabisko ūdeņu un augsnes veidošanās procesus. Svarīgākie ģeoķīmisko pētījum ...

                                               

Inženierģeodēzija

Inženierģeodēzija ir ģeodēzijas zinātnes virziens, ko izmanto inženierizpētes darbos, veicot zemes virsmas un formas mērījumus transporta ceļu līniju izmeklēšanā pirms būvniecības, rekonstrukcijas un uzturēšanas darbos, zemes ierīcībā, mežierīcīb ...

                                               

Daudzdimensiju analīze

Daudzdimensiju analīze ir datu analīzes process statistikā un ekonometrijā, kas sagrupē datus divās vai vairāk kategorijās: datu dimensijās un novērojumos. Piemēram, datu krājums par Latvijas iedzīvotāju skaitu reģionos konkrētā gadā ir uzskatāms ...

                                               

Faktoru modelis

Faktoru modelis ir ekonomiskais modelis, kurš balstīts uz statistisko faktoru analīzi. Faktoru modeļu galvenā ideja ir faktoru analīzes pielietošana ekonomisko sakarību pētīšanā. Faktoru analīzes metodes kļuva ļoti populāras līdz ar informācijas ...

                                               

FAVAR modelis

FAVAR modelis ir ekonometriskais faktoru modelis. FAVAR modelis ir VAR modeļu un faktoru analīzes sintēze. FAVAR modelis ļauj pētniekam izmantot lielu statistisko informāciju ekonomisko kopsakarību pētīšanā. Vektoru autoregresijas modeļiVAR vai s ...

                                               

Metaanalīze

Metaanalīze ir kvantitatīvās analīzes instruments, lai salīdzinātu un kombinētu vairāku pētījumu rezultātus. Metaanalīzi definē kā pētījumu rezultātu no individuāliem pētījumiem, kopuma statistisko analīzi ar mērķi apvienot secinājumus vienā kopī ...

                                               

Stoka-Vatsona modelis

Stoka-Vatsona modelis - ir ekonometriskais faktoru modelis. Modelis ļauj pētniekam izmantot lielu statistisko informāciju ekonomisko kopsakarību pētīšanā un prognozēšanā. Faktoru modeļu galvenā ideja ir reducēt lielo mainīgo skaitu N faktoru skai ...

                                               

MICROSCOPE (pavadonis)

MICROSCOPE) ir Francijas kosmosa aģentūras CNES zinātniskais pavadonis. Orbītā palaists 2016. gada aprīlī. Ar pavadoni brīvajā kritienā tiek pārbaudīts ekvivalences princips vai gravitācijas masa ir vienāda ar inerciālo masu?. Mērījumi tiek veikt ...

                                               

Datorzinātne

Datorzinātne pēta informācijas un skaitļošanas teorētiskos pamatus, kā arī praktiskas metodes teorētisko pamatu ieviešanā un lietošanā datorsistēmās. Datorzinātne nereti tiek jaukta ar nozarēm, kurās noris darbs ar datoru, piemēram, informācijas ...

                                               

Hipotēze

Hipotēze ir pieņēmums, kurā uz vairāku faktu pamata secināta kāda objekta, sakarības vai parādības cēloņa esamība, turklāt šis secinājums nav uzskatāms par neapstrīdamu. Par hipotētisku dēvē arī attiecīgo slēdzienu. Nepieciešamība pēc hipotēzes z ...

                                               

Bezmatu teorēma

Bezmatu teorēma apgalvo, ka pēc iekļūšanas melnajā caurumā matērijas daļiņas saglabā tikai savu masu, spinu un elektrisko lādiņu, taču zaudē formu un ķīmisko sastāvu, pārstājot būt matērija vai antimatērija. Visa pārējā informācija par matēriju, ...

                                               

Finanšu nestabilitātes hipotēze

Finanšu nestabilitātes hipotēze ir finanšu krīzes pētījums, ko izvērsa amerikāņu ekonomists Haimans Minskījs un valdības un centrālbankas lietpratēji reizēm piesauc makroekonomiskās politikas lēmumos.

                                               

Goldbaha problēma

Goldbaha problēma ir viena no senākajām un plašāk zināmākajām neatrisinātajām problēmām skaitļu teorijā un matemātikā kopumā. Tā apgalvo, ka Katru veselu pāra skaitli, kas ir lielāks par 2, var izteikt kā divu pirmskaitļu summu. Goldbaha problēmu ...

                                               

Knudsona hipotēze

Knudsona hipotēze ir teorija, ka audzēji rodas uzkrājoties mutācijām šūnās DNS. Retinoblastomas kanceroģenēzē kļuva par galveno teorētisko pieņēmumu modelim, kā aprakstīt pārmainīta gēna mantošanas ietekmi uz gēna nesēja predispozīciju vēzim. Teo ...

                                               

Laboratorija

Laboratorija ir īpaši aprīkota telpa, kas paredzēta ķīmisko analīžu veikšanai, dažādiem zinātniskiem pētījumiem vai eksperimentiem. Par laboratoriju sauc arī iestādi vai iestādes nodaļu, kurā veic eksperimentālo zinātniskās izpētes darbu. Laborat ...

                                               

E. Gulbja Laboratorija

SIA "E. Gulbja Laboratorija" ir Latvijā akreditēta privāta laboratorija, kas veic bioķīmiskus, mikrobioloģiskus, ķīmiskus, imunohematoloģiskus, hematoloģiskus, citoloģiskus, imunoloģiskus, biofizikālus, citoģenētiskus patoloģiskus no cilvēka vai ...

                                               

Spektroskopijas problēmu laboratorija

Spektroskopijas problēmu laboratorija bija viena no pirmajām patstāvīgajām Latvijas Universitātes zinātniskajām fizikas laboratorijām, kas veica pētījumus optikas un spektroskopijas jomā. Izveidota 1967. gadā; pirmā vadītāja - prof. Elza Krauliņa.

                                               

Ergonomika

Ergonomika ir daudzdisciplināra zinātnes nozare, kas orientēta uz disciplīnām, kuras pēta ar cilvēku saistītu ikvienu aktivitāti. Tā pamatā balstās uz cilvēka anatomiju, fizioloģiju un psiholoģiju un izvērtē cilvēka attiecības ar darbu. ES dalībv ...

                                               

Simulācija

Simulācija ir imitācija reālas darbības aizstāšanai. Šis imitētais modelis atspoguļo galvenās īpašības vai uzvedību izvēlētai fiziskai vai abstraktai sistēmai vai procesam. Simulācijas tiek izmantotas daudzos kontekstos, piemēram, simulējot tehno ...

                                               

Apgrieztā proporcionalitāte

Apgrieztā proporcionalitāte ir funkcijas proporcionalitātes veids, ko var izteikt ar formulu y = k x {\displaystyle y={k \over x}}, kur x {\displaystyle x} ir neatkarīgais mainīgais, y {\displaystyle y} - atkarīgais mainīgais un k {\displaystyle ...

                                               

Binomiālkoeficients

Binomiālkoeficients matemātikā ir naturāls skaitlis, kas parādās Ņūtona binomā kā koeficients. Binomiālkoeficientus var aprēķināt, izmantojot Paskāla trijstūri. Tie parasti tiek pierakstīti kā {\displaystyle {\tbinom {n}{k}}}. Jebkurš no binomiāl ...

                                               

Dabas filozofijas matemātiskie principi

"Dabas filozofijas matemātiskie principi", bieži lietots saīsinātais nosaukums "Principi", ir no trim grāmatām sastāvošs Īzaka Ņūtona darbs. Darbs pirmoreiz ticis publicēts 1687. gada 5. jūlijā. Pēc personīgā pirmā izdevuma izlabošanas Ņūtons 171 ...

                                               

Decimāldaļa

Daļas, kuru saucējā ir 10, 100, 1000 utt. un kuras pieraksta īpašā veidā bez saucēja, sauc par decimāldaļām. Ciparus pa labi no komata sauc par skaitļa decimālcipariem. Piemēri: 1 10 = 0, 1 {\displaystyle {\frac {1}{10}}=0.1} 1 100 = 0, 01 {\disp ...