ⓘ Free online encyclopedia. Did you know? page 13




                                               

Laukirbe

Laukirbe ir vidēji liels fazānu dzimtas putns, kas pieder laukirbju ģintij. Laukirbei ir 8 pasugas, no kurām viena ir izmirusi. Tradicionāli laukirbe vienmēr ir bijusi medību putns. Šī iemesla dēļ laukirbe ir veiksmīgi introducēta daudzās pasaule ...

                                               

Lauku balodis

Lauku balodis jeb lauka balodis ir liela auguma Eirāzijā dzīvojoša baložu suga, kurai ir piecas pasugas, no kurām viena - Madeiras lauku balodis ir izmirusi. Latvijā mājo nominālpasuga - Eiropas lauku balodis.

                                               

Lauku cīrulis

Lauku cīrulis ir cīruļu dzimtas dziedātājputns, kuram ir 11 pasugas. Tā izplatības areāls ir ļoti liels: ligzdo plašā zonā pāri visai Eiropai un Āzijai līdz Tālajiem Austrumiem, kā arī Ziemeļāfrikas kalnos. Lauku cīrulis nav sastopams Islandē un ...

                                               

Lauku lija

Lauku lija ir vanagu dzimtas plēsīgais putns, kas sastopama Eirāzijā un Āfrikā. Tuvāk ziemeļiem ligzdojošās populācijas ziemas periodā migrē dienvidu virzienā. Eiropas populācijas sasniedz Ziemeļāfriku. Ģeogrāfisko variāciju nav.

                                               

Lauku piekūns

Lauku piekūns, arī lauka piekūns, senākos avotos saukts arī par peļu vanadziņu, ir piekūnu dzimtas putns. Angļu valodā to pazīst arī kā Eiropas piekūnu, Eirāzijas piekūnu vai Vecās pasaules piekūnu. Lauku piekūnam ir 11 pasugas. Vairākas pasugas ...

                                               

Lauku zvirbulis

Lauku zvirbulis ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas putns, kas sastopams Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā. Izdala 9 pasugas, kas savā starpā atšķiras pavisam nedaudz. Tā kā lauku zvirbulim ir ļoti liels izplatības areāls, tad kopumā sugai izmir ...

                                               

Lielā čakste

Lielā čakste ir vidēja auguma čakstu dzimtas zvirbuļveidīgais putns, kas sastopams Eiropas un Āzijas rietumdaļas mērenajā joslā. Saskaņā ar jaunāko sistemātiku tai ir divas pasugas. Kādreizējās lielās čakstes pasugas, kas mājo Āzijas austrumos un ...

                                               

Lielā čipste

Lielā čipste ir cielavu dzimtas dziedātājputns, kas ligzdo Āzijas austrumos, bet ziemo Āzijas dienvidos, rudeņos reizēm tiek novērota Eiropā. Ģeogrāfisko variāciju nav.

                                               

Lielā gaura

Lielā gaura ir liela auguma pīļu dzimtas ūdensputns, kas pieder gauru apakšdzimtai. Tas sastopams Eiropas, Āzijas ziemeļu un centrālās daļas, kā arī Ziemeļamerikas mežu joslā. Lielajai gaurai ir 3 pasugas.

                                               

Lielā polārkaija

Lielā polārkaija ir kaiju dzimtas jūrasputns. Izdala 4 pasugas. Tā ir viena no lielākajām kaijām, kas ligzdo cirkumpolāri ziemeļu puslodes arktiskajās jūru piekrastēs, bet ārpus ligzdošanas sezonas dodas klejojumos uz dienvidiem un reti, bet regu ...

                                               

Lielā sīga

Lielā sīga ir liela auguma sīgu dzimtas putns, kas ir vienīgā suga lielo sīgu ģintī. Tai ir divas pasugas. Lielā sīga mājo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Daudzviet Eiropā lielā sīga ir izmirusi un vairs nav sastopama vai arī esošās populācijas ir ...

                                               

Lielā stērste

Lielā stērste ir neliela auguma stērstu dzimtas dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā. Tai ir divas pasugas.

                                               

Lielā zīlīte

Lielā zīlīte, tautā saukta arī par tauku zīlīti jeb speķa zīlīti, ir vidēja auguma dziedātājputns zīlīšu dzimtā. Tai ir 16 pasugas. Lielajai zīlītei ir visplašākā izplatība zīlīšu ģintī Parus. Tā mājo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Latvijā lielā ...

                                               

Lielais alks

Lielais alks ir alku dzimtas jūras putns, kuram ir 2 pasugas. Tā ir vienīgā suga alku ģintī. Lielais alks sastopams Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Ziemeļu Ledus okeānā, Eiropas ziemeļu piekrastēs. Lielāko daļu savas dzīves lielais alks pavada ...

                                               

Lielais baltais gārnis

Lielais baltais gārnis jeb sudrabgārnis, dažkārt vienkārši baltais gārnis ir liela auguma gārņu dzimtas putns, kas pieder gārņu ģintij. Lielajam baltajam gārnim ir 3 pasugas, kas ligzdo plašā areālā gandrīz visā pasaulē. Kopš 2000. gada tas ir pa ...

                                               

Lielais dumpis

Lielais dumpis jeb Eirāzijas dumpis ir vidēja auguma gārņu dzimtas putns, kas pieder dumpju ģintij. Izdala divas pasugas. Sastopams plašā areālā Eirāzijas mērenajā joslā.

                                               

Lielais ķīris

Lielais ķīris ir neliels kaiju dzimtas jūrasputns. Ģeogrāfisko variāciju nav. Vēl nesenā pagātnē lielais ķīris tika klasificēts kaiju ģintī, bet, 21. gadsimtā attīstoties ģenētiskajiem pētījumiem, tas līdz ar vairākām citām kaiju sugām izdalīts ķ ...

                                               

Lielais piekūns

Lielais piekūns, pazīstams arī vienkārši kā piekūns, ir visā pasaulē izplatīts piekūnu dzimtas plēsīgais putns. Saskaņā ar jaunāko sistemātiku izdala 18 pasugas. Lielais piekūns ir slavens ar savu ātrumu. Tas spēj pikēt, pārsniedzot 325 km/h. Tād ...

                                               

Lielais šņibītis

Lielais šņibītis ir neliela auguma bridējputns, kurš ligzdo Eirāzijas un Ziemeļamerikas tundrā. Migrācijas laikā regulāri sastopams arī Latvijā, pārsvarā jūras piekrastē. Izšķir 6 pasugas.

                                               

Lielgalvis (putns)

Lielgalvis ir pīļu dzimtas nirējpīle, kas galvenokārt ligzdo Vidusāzijā un nelielā skaitā Eiropas dienvidos. Daļa populācijas ir nometnieki, bet daļa ziemo Indijas subkontinentā un Ziemeļāfrikā. Latvijā lielgalvis ir rets ieceļotājs un, domājams, ...

                                               

Lietuvainis

Lietuvainis ir sloku dzimtas tārtiņveidīgais putns. Izšķir 5 pasugas. Lietuvainis ir viena no izplatītākajām kuitalu sugām pasaulē, ligzdo Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas Subarktikas un mērenajā joslā, bet ziemo Āfrikas, Dienvidāzijas, Austrālā ...

                                               

Līkšņibītis

Līkšņibītis jeb līkšņībītis ir mazs bridējputns, kurš ligzdo Arktikas un Sibīrijas tundrā. Svarīgākās ziemošanas vietas ir Āfrikā, taču tie ziemo arī dienvidu, dienvidaustrumu Āzijā un Austrālijā. Līkšņibītis ir samērā parasta caurceļojoša suga a ...

                                               

Lopu gārnis

Lopu gārnis ir neliela auguma gārņu dzimtas putnu suga. Ģeogrāfisko variāciju nav. Tā tuvākais radinieks ir austrumu lopu gārnis, kas ilgstoši tika sistematizēts kā lopu gārņa pasuga.

                                               

Lukstu čakstīte

Lukstu čakstīte ir maza auguma mušķērāju dzimtas dziedātājputns, kas ligzdo gandrīz visā Eiropā un Āzijas rietumos, bet ziemo Āfrikas centrālajā daļā. Ģeogrāfisko variāciju nav.

                                               

Mājas apogs

Mājas apogs ir pūču dzimtas putns. Dabiskais izplatības areāls ir Eiropa, Centrālāzija, Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika. Vēsturiski ligzdojis arī Latvijā, bet mūsdienās sastopama ļoti reti. Mājas apogi uzturas lauku apvidos ar lieliem, veciem koki ...

                                               

Mājas čurkste

Mājas čurkste jeb ziemeļu mājas čurkste ir gājputns no zvirbuļveidīgo kārtas, kas pieder bezdelīgu dzimtai. Tās tuvākā radiniece ārpus čurkstu ģints ir bezdelīga. Mājas čurkstei ir 3 pasugas. Mājas čurksti medī bezdelīgu piekūns Falco subbuteo, k ...

                                               

Mājas strazds

Mājas strazds ir strazdu dzimtas zvirbuļveidīgais dziedātājputns. Izdala 13 pasugas. Tas ir labi piemērojies dzīvei gan pilsētās, gan laukos. Mājas strazdi izsenis ir dzīvojuši Eiropā, Centrālāzijā un Mazāzijā. Strazdi, kas apdzīvo Eiropas dienvi ...

                                               

Mājas zvirbulis

Mājas zvirbulis ir mazs, brūnganpelēks zvirbuļu dzimtas putns; nometnieks un kosmopolīts - viens no pazīstamākajiem un biežāk sastopamajiem pilsētas putniem Latvijā. Izdala 12 pasugas. Zvirbulim veltītas vairākas latviešu tautas pasakas, dzejoļi ...

                                               

Mandarīnpīle

Mandarīnpīle ir viena no krāšņākajām pīļu dzimtas peldpīļu sugām. Tās dabīgais izplatības areāls ir Austrumāzija: Sibīrijā, Mongolijā, Ķīnā, Japānā un Taivānā. 1900. gados, izbēgot no dekoratīvo putnu dārziem, Lielbritānijas dienvidos izveidojās ...

                                               

Mazā ausainā pūcīte

Mazā ausainā pūcītes jeb mazā pūcīte ir maza auguma pūču dzimtas plēsīgo putnu suga, kurai ir 5 pasugas. Ligzdo, sākot ar Eiropas dienvidiem un beidzot ar Sibīrijas rietumiem, arī Āfrikas ziemeļrietumos. Lielākā daļa populācijas ir gājputni, ziem ...

                                               

Mazā gaura

Mazā gaura ir pīļu dzimtas ūdensputnu suga, kas pieder gauru apakšdzimtai. Mazā gaura ir vienīgā suga mazo gauru ģintī. Lai arī šo sugu sauc par gauru, un kādreiz tā tika sistematizēta gauru ģintī, tā tomēr ir tuvāk radniecīga gaigalām. Reizēm ma ...

                                               

Mazā sīga

Mazā sīga ir liela auguma sīgu dzimtas putns, kas ir vienīgā suga mazo sīgu ģintī. Ģeogrāfisko varāciju nav. Tā ligzdo Eiropā, Ziemeļāfrikas rietumos un Āzijas rietumos un centrālajā daļā. Eiropas un Ziemeļāfrikas populācijas galvenokārt ir nomet ...

                                               

Mazā stērste

Mazā stērste ir neliela auguma stērstu dzimtas putnu suga, kas ligzdo Eirāzijas ziemeļu daļā, ziemo Dienvidaustrumāzijā. Ģeogrāfisko variāciju nav.

                                               

Mazā zoss

Mazā zoss ir neliela auguma pelēko zosu ģints ūdensputnu suga, kas ligzdo galvenokārt Āzijas ziemeļos, bet nelielā skaitā tā ligzdo arī Eiropā. Tās tuvākā radiniece ir baltpieres zoss, ar kuru reizēm veido jauktus barus. Mazā zoss ir apdraudēta s ...

                                               

Mazais alks

Mazais alks ir alku dzimtas jūras putns, kuram ir 2 pasugas. Tā ir vienīgā suga mazo alku ģintī. Mazais alks sastopams Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Ziemeļu Ledus okeānā, kā arī Klusā okeāna malas jūrā - Beringa jūrā. Lielāko daļu savas dzīve ...

                                               

Mazais baltais gārnis

Mazais baltais gārnis jeb zīda gārnis ir vidēja auguma gārņu dzimtas putns, kas pieder mazo gārņu ģintij. Zīda gārnim ir 3 pasugas. Zīda gārnis mājo ūdenstilpju krastos siltās mērenā klimata joslas teritorijās Eiropā, Āfrikā, Āzijā un Austrālijā. ...

                                               

Mazais dūkuris

Mazais dūkuris ir neliela auguma dūkuru dzimtas ūdensputns, kura izplatības areāls ir tikai Vecā pasaule - Eiropā, Āzijā un Āfrikā.

                                               

Mazais dumpis

Mazais dumpis ir maza auguma gārņu dzimtas putns, kas pieder mazo dumpju ģintij. Mazajam dumpim ir 3 pasugas. Jaunzēlandes pasuga mūsdienās tiek izdalīta kā atsevišķa suga - Jaunzēlandes mazais dumpis, kas iespējams ir izmirusi. Arī Austrālijas m ...

                                               

Mazais dzenis

Mazais dzenis ir dzilnu dzimtas putnu suga, kurai ir 13 pasugas. Tas sastopams Eirāzijas mērenās joslas mežu zonā un salīdzinoši nelielā teritorijā Ziemeļāfrikā. Nesenā pagātnē mazais dzenis tika sistematizēts raibo dzeņu ģintī, bet līdz ar jaunā ...

                                               

Mazais ērglis

Mazais ērglis ir vidēja auguma vanagu dzimtas plēsīgais putns, kas pieder vidējo ērgļu ģintij. Mazais ērglis ligzdo Eiropā un Āzijas rietumos, ziemo Āfrikā uz dienvidiem no ekvatora. Ģeogrāfisko variāciju nav. 1999. gadā mazais ērglis tika izvēlē ...

                                               

Mazais gulbis

Mazais gulbis ir Latvijā sastopama, bet neligzdojoša gulbju suga. Ligzdo visā ziemeļu puslodes tundras zonā, ziemot pārvietojas uz jūru piekrastēm dienvidos. Divas pasugas, kas dažkārt tiek uzskatītas par atsevišķām sugām: C. c. bewickii Eirāzijā ...

                                               

Mazais ķeģis

Mazais ķeģis ir neliels žubīšu dzimtas dziedātājputns, kas izplatīts Eiropā. Introducēts Jaunzēlandē. Ģeogrāfisko variāciju nav.

                                               

Mazais mušķērājs

Mazais mušķērājs ir neliela auguma mušķērāju dzimtas dziedātājputns, kas ligzdo Eiropas austrumdaļā, areālam austrumu virzienā sasniedzot Centrālāziju. Tas ir gājputns un ziemo Dienvidāzijā. Ģeogrāfisko variāciju nav.

                                               

Mazais svilpis

Mazais svilpis ir vidēja auguma žubīšu dzimtas dziedātājputns, kas sastopams plašā areālā Eirāzijā. Izdala 5 pasugas.

                                               

Medību piekūns

Medību piekūns ir liela auguma piekūnu dzimtas plēsīgais putns. Ligzdo Holarktikas kalnu un tundras reģionos: Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Medību piekūns pamatā ir nometnieks, bet daudzi īpatņi pēc vairošanās sezonas vai ziemas periodā klejo. Gadsi ...

                                               

Mednis

Mednis ir liels vistveidīgo kārtas putns, kas izplatīts Eiropas un Āzijas skujkoku mežu joslā. Izdala 8 medņa pasugas. Daudzās Eiropas valstīs mednis ir ļoti rets putns. Latvijā sastopams tikai piemērotos vecos un klusos mežos, populācijas areāls ...

                                               

Melnā dzilna

Melnā dzilna ir liela auguma dzilnu dzimtas putnu suga, kurai ir 2 pasugas. Tā sastopama Eirāzijas mežos, Latviju ieskaitot. Melnā dzilna ir vienīgā melno dzilnu ģints suga, kas sastopama šajā reģionā. Tā ir nometniece un ziemo ligzdošanas areālā ...

                                               

Melnā klija

Melnā klija ir vidēji liels vanagu dzimtas plēsīgais putns. Izdala 5 pasugas. Melnā klija ir plaši izplatīta Eirāzijas mērenajā un tropu joslā, kā arī Austrālāzijā un Okeānijā. Nelielā skaitā sastopama arī Latvijā. Valda uzskats, ka tas ir visbie ...

                                               

Melnā pīle

Melnā pīle ir viena no pīļu dzimtas jūras pīlēm, kas pieder gauru apakšdzimtai. Tā ligzdo Eiropas un Āzijas ziemeļos, Islandi un Grenlandi ieskaitot. Ziemo uz dienvidiem no ligzdošanas areāla, Atlantijas un Klusā okeāna Eirāzijas un Ziemeļāfrikas ...

                                               

Melnā puskuitala

Melnā puskuitala ir liela auguma sloku dzimtas tārtiņveidīgais putns. Izšķir 3 pasugas. Ligzdo Eiropas un Āzijas subarktikas un mērenajā joslā, sākot ar Islandi rietumos un beidzot ar Kamčatku austrumos, bet ziemo Rietumeiropā, ap Vidusjūru, Āfri ...